"Attiecību saglabāšana par katru cenu nav tas, ko piedāvāju pacientiem," pauda ārsts psihoterapeits Jānis Vītiņš.
Labāk partnerattiecības neturpināt, ja partneris nav tik labs, kā vajadzētu.
Vajadzētu saglabāt partneri, kurš ir vajadzīgs. Vajadzētu domāt arī – ko es attiecībās neizdaru? Pētījumi runā par vispārēju problēmu, katra pāra gadījumā jāskatās, kas ir nesaskaņas.
Ģimenes psiholoģijas centra "Līna" vadītāja Vita Kalniņa skaidro, ka nav tik svarīgi, par ko plēšas pāris, reizēm pāris strīdas par to, kas nav strīda vērts, piemēram, ne tik svarīgas sadzīviskas lietas. Patiesībā stāsts ir par novērtējumu un vajadzību akcentēšanu attiecībās.
Svarīgi, ka ģimenē vērtības ir prioritāras, ne kādas sadzīviskas lietas. Mēs nedzīvojam tikai partnerattiecībās, lielu daļu dzīvojam ārpus tām. Attiecības starp vīru un sievu ir veidotas uz principu: mani pieņem tādu, kāds es esmu, uzsvēra Vītiņš.
Kalniņa iesaka pārim ieplānot iknedēļas sarunas, kurās var parunāt ne tikai par problēmām, arī par labo, par to, kas otrā patīk, par plāniem un sapņiem.
Pāru attiecībās ir daudz lielākas problēmas par prasmi komunicēt. Svarīga ir mūsu piesaistes vajadzību apmierināšana, justies labi kopā ar otru cilvēku; ja ir nesaprasts un pārprasts, tad ir sāpināšana un vēlme atdarīt un sāpināt otru.
Vītiņš akcentēja, ka mūsdienās pāru terapija ir brīnišķīgs ceļojums attiecībās pie otra partnera. Pāru terapija ir tā vērta.
Pārim var būt krīzes, bet izvēlēties pāru terapiju ir briedums. To, ka pats otram nodarījis sāpes, var ieraudzīt tikai pāru terapijā.
Pāru attiecību krīzes ir dabiski posmi, kuriem pāri iet cauri. Bieži krīzi izraisa bērniņa ienākšana ģimenē, arī ģimenes mājas celtniecība bieži ir krīzes izraisītāja, piemērus no savas prakses min Kalniņa.
"Brīnišķīgs mērķis jebkurām attiecībām – lai tās būtu ilgstošas," pauž Vītiņš.
