"Skriešana ir daudz sporta veidu pamats – futbolists pārvietojas pa laukumu skrienot, basketbolists pārvietojas pa laukumu skrienot," pauž Siliņa.
Skriešanas izpratnes veidošanai jāsākās jau bērnudārzā – sākumā ar maziem, 10–20 metru nogriežņiem.
Turklāt bērni jau no pašas mazotnes pārvietojas pārsvarā skrienot – viņi ātrāk grib nokļūt galamērķī. Tādēļ skriešana var sākties jau līdz ar pirmajiem soļiem, kad bērns iemācās staigāt.
Cita lieta – kad bērnu sākt mērķtiecīgi trenēt skriešanā. "Ja no agra vecuma vedīsim bērnu uz skriešanas treniņiem, drillēsim tikai šo sportu, tad ātri pazudīs patika. Bērnam apniks. Skriešanas izpratni varam dot ātri, bet trenēt piecu kilometru skrējienam – to nevajadzētu sasteigt," uzskata sportiste. Viņasprāt, jo daudzveidīgāks treniņš agrā vecumā, jo labāk. Un tikai tad, kad bērns jau sasniedzis 12 gadu vecumu, var skatīties, kuram sporta veidam viņš vēlas pievērsties, kas labāk padodas.
Bet, ja nu bērns tomēr vēlas sevi pierādīt skriešanā, piedaloties kādā no maratoniem? Kā norāda Siliņa, jāskatās, cik bērns ir aktīvs. Ja viņš neko nedara, netrenējas nevienā sportā, tad piecu vai desmit kilometru distances būs par grūtu. Bet, ja trenējas vai dejo, tad, piemēram, 12 gadu vecumā noskriet piecu kilometru distanci nebūs grūti, taču
vecākiem jāatceras, ka nevajag spiest bērnu skriet uz maksimālo ātrumu, uz rezultātu.
"Lai izbauda atmosfēru un nopelna medaļu," uzskata maratoniste.
Taču uz tādām distancēm kā pusmaratons vai maratons bērnam nebūtu ieteicams pieteikties ātrāk kā 18 gadu vecumā, pauž Siliņa.
Pats svarīgākais, lai bērnam pašam patīk skriet. Ja patiks, tad būs arī rezultāti. Būtiski, lai nesanāk, ka vecāki vēlas, lai viņu atvase realizē pašu sapni.
