Vecāku reputācija gāja pa priekšu
Plašā mājā pie Beberbeķu meža dzīvo Liene Šteina kopā ar vīru, abām meitām, kā arī trīs jaunākajām māsām. Tāds ir bijis viņas sapnis – kārtīgs mājoklis un ģimene, kurā par visiem var parūpēties.
Pašas bērnībā tā visa trūcis, neslēpa Liene: "Mani vecāki abi divi bija alkoholiķi. Bezdarbnieki. Mēs bijām ļoti daudzi bērni. Pastāvīgais trūkums, nabadzība, viss pārējais… Līdz ar to skolā tu biji tāds atstumtais."
Liene uzauga mazpilsētā – Kandavā, kur cits citu labi pazīst, līdz ar to nebija nekādu iespēju noslēpt mājās notiekošo. Vecāku reputācija gāja bērniem pa priekšu, un gandrīz vai neatlika nekas cits kā ar savu uzvedību to attaisnot.
"Es biju ļoti liels bosiks," atzina Liene un norādīja, ka bieži vien skolā kāvusies, lai sevi aizstāvētu, jo skolasbiedriem paticis ņirgāties par nabadzīgo meiteni.
"Ļoti grūti gāja. Daudz abižoja un izsmēja, jo bijām tik tiešām tik ļoti trūcīgi, ka pat īsti apavu nebija, ko kājās vilkt. Tiešām kā filmās rāda, ka purngals tiek sasiets ar šņori, lai zole turas pie kājas, un tā arī bija," viņa skaidroja.
Jau agri Liene sapratusi, ka nekas īpašs nenotiks, ja uz skolu arī neaizies, ja lietos alkoholu vai smēķēs. Uzvilkt dūmu viņa esot sākusi jau sešu gadu vecumā. Ja skolas kavējumu kļuvis kritiski daudz, tad mācības "iedzinusi", lai tikai nenonāktu līdz ievietošanai audžuģimenē. Taču iešanai uz skolu bijuši arī citi iemesli.
"Skola bija tā vide, kur es varēju paēst, kur bija siltums, un, ja bija tāda situācija, ka galīgi, galīgi nevarēja [palikt mājās], varēja arī pa nakti palikt, jo tur bija internāts," viņa skaidroja.
Mājturības skolotājas teiktais
Ar nicinājumu izturējušies arī skolotāji, taču ne visi. Sarunāties un uzklausīt pratusi direktore, bet apstāties un uz sevi paskatīties no malas Lienei licis mājturības skolotājas brīdinājums. Tas un pašas spītība daudz nozīmējis, tagad, atskatoties uz bērnībā pārdzīvoto, secināja Liene: "Viņa man konkrēti mājturības stundā – tad, kad mēs runājām, par ko nākotnē gribētu kļūt, – teica, ka man ir divi ceļi: vai nu tas ir sieviešu cietums, kaut kādas atkarības vai kārtējā daudzbērnu ģimene, vai nu es izsitīšos. Tad man pašai jālemj, ko darīt. Ja es būšu tāda, kāda es esmu tagad, tad nekas labs tur nebūs."
Pirms dažiem gadiem, kad Lienes kādreizējo skolu grasījās slēgt, viņa, jau būdama pieaugusi un godalgota ar "Latvijas lepnuma" balvu, skaļi protestēja, jo bez skolas kā salīdzinoši droša patvēruma viņas dzīve, iespējams, būtu aizgājusi pa citu ceļu.
"Tur, tajā vidē, tajā apkārtnē ir ļoti daudz [bērnu] no trūcīgām, mazturīgām ģimenēm, tur netiek nodrošināts transports. Rodas jautājums, kā tiem bērniem tikt uz skolu, kā viņiem mācīties, kā viņiem atrasties drošā, siltā vidē, jo tajā laikā man bija ļoti svarīgi, lai es skolā varētu vismaz četrreiz paēst," viņa teica.
Tādu "problemātisku skolēnu" kā Liene netrūkst arī šodien, taču viņus izslēgt no mācību iestādes ir īslaicīgs un tuvredzīgs risinājums,
ir pārliecināta Jaunciema pamatskolas direktores vietniece un preventīvās jauniešu motivācijas programmas MOT brīvprātīgā trenere Anna Zaula.
Viņa sacīja: "Daba nemīl tukšumu. Viņi aiziet no vienas skolas uz otru skolu, tie bērni jau nekur nepazūd, viņi neizgaist. Ne visas skolas, un tomēr ir skolas, kas dzīvo ilūzijās: "Kad mēs tiksim no viņa vaļā, tad mūsu problēmas atrisināsies." Nu nē. Mana pieredze liecina, ka praktiski vienmēr atnāk kāds cits vietā vai arī kāds saprot – tagad šī vieta ir tukša, tagad es varu darboties. Un otrs – ja vien viņi nepārvācas uz citu valsti, kāpēc tieši lai jūs viņu nesatiktu uz ielas? Vai sabiedriskajā transportā? Vai kāpēc lai šo bērnu, no kura jūs tikāt vaļā, nesatiktu jūsu bērni?"
Darbā ar problemātiskiem skolēniem jebkuram pedagogam var nolaisties rokas, jo tas nav vienkārši. Un nepietiek ar labu gribu un siltu sirdi vien – nemitīgi ir jāmācās un jāpilnveidojas, uzsver Anna Zaula; mūsdienīga pedagoga arsenālā jābūt ne tikai prasmei nevardarbīgi komunicēt, bet arī zināšanām par krīzes vadību un spējai atpazīt savas emocijas. Jo tikai ideālajā pasaulē katram skolēnam drošs patvērums ir mājas un atbalstošākie pieaugušie – vecāki.
Citi stāsti
KUR PIETEIKT PALĪDZĪBU? VAIRĀK INFORMĀCIJAS "DOD PIECI!" MĀJASLAPĀ
Ārkārtas tūlītēja palīdzība:
- OPEN Radošais Centrs Ja esi nonācis grūtībās un tev ir nepieciešama palīdzība, tostarp droša apmešanās vieta un atbalsts, tad zvani vai raksti jebkurā diennakts laikā.
- YOU+ Ja tev nepieciešams tūlītējs emocionālais atbalsts, sazinies ar YOU+ Pieejama arī droša apmešanās vieta Liepājā.
- SAIF Sociālā atbalsta un izglītības fonds Ja tev ir nepieciešams emocionāls un praktisks mentoru atbalsts, ģimenes asistenta atbalsts vai speciālistu (psihologs, bērnu psihiatrs u. c.) konsultācijas, sazinies.
- Laiks jauniešiem Ja tev ir nepieciešama droša apmešanās vieta un atbalsts Bauskā / Zemgalē, tad zvani vai raksti jebkurā diennakts laikā.
Ja nepieciešama ilgtermiņa kompleksa palīdzība:
- Palīdzēsim Viens Otram Sazinies ar organizāciju, ja nepieciešams praktisks sociālais un materiālais atbalsts, kā arī atbalsta persona, kura palīdzēs atrast un pierakstīties uz vizīti pie psihologa vai cita speciālista.
- Latvijas Samariešu apvienība Ja ir nepieciešams ilgstošs psihosociāls atbalsts un dalība Jauniešu atbalsta programmā "Palēciens", sazinies.
- Resiliences centrs Ja tev nepieciešama palīdzība atrisināt akūtus jautājumus un emocionāls atbalsts, sazinies.
- House of Hope Ja esi 15-21 gadus vecs jaunietis un tev nepieciešams praktisks vai emocionāls atbalsts Liepājā un Dienvidkurzemē, sazinies.
- Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija Ja esi vecumā līdz 24 gadiem un tev nepieciešami dažāda atbalsta un sociāli pakalpojumi, sazinies.
- Palīdzēsim.lv Ja tev ir nepieciešams emocionāls un praktisks atbalsts, mentors un/vai atbalsta persona dažādu problēmsituāciju risināšanā, sazinies.
Ik gadu labdarības maratons aktualizē kādu sabiedrībā nozīmīgu tēmu un atbalsta tās sabiedrības grupas, kurām tas ir patiesi nepieciešams. Ziedojumi līdz šim ir novirzīti vientuļiem senioriem, bērniem ar īpašām vajadzībām, vēža slimnieku sociālajai rehabilitācijai, atbalsta programmai ģimenēm, kuras vēlas audzināt bērnus no bērnu namiem, jauno vecāku mācību programmas izveidei un veselīgas piesaistes veidošanai, neārstējami slimu cilvēku aprūpei un speciālās pārtikas iegādei, vardarbības mazināšanai ģimenēs, vides uzlabošanai cilvēkiem ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem, kā arī Latvijā nonākušo Ukrainas kara bēgļu bērnu atbalstam. Kopā šo gadu laikā ir saziedoti vairāk nekā 3 miljoni eiro.
