Sporta stundās ņems vērā skolēnu spējas; nepieciešamības gadījumos veidos individuālas programmas

Valsts izglītības un satura centra "Skola 2030" vecākā eksperte mācību jomā veselības un fiziskās aktivitātes jautājumos Inese Bautre skaidroja situāciju, ka tagad "ārsti nedrīkst rakstīt ne (bērna) slimību, ne slimības kodu. Ja ārsts atnes zīmi, tad skolā nav saprotams, ko bērns drīkst, ko nedrīkst darīt, būtu labi, ja ārsts uzrakstītu, ko skolēns var darīt, ar kādu intensitāti, lai skolotājs var izveidot individuālo plānu skolēnam. Ja bērns ir atbrīvots no izturības un lielas slodzes uzdevumiem, uzdevumu varētu veikt, piemēram, ejot. Ir skolas, kurām ir laba tehniskā bāze, problēma radīsies skolotājiem, kur liels bērnu skaits zālē, ja jāuzmanās no triecieniem, bumbām, tad bērns drošības dēļ tur nevar piedalīties. Labi, ja būtu skolotāju palīgi, kuri ar šo bērnu varētu strādāt.

Ir idejas veidot atbalsta materiālu skolotājiem, tas ir procesā, ir jāapzina, kādas situācijas ir skolās.

Babītes vidusskolas sporta skolotāja, otro gadu "Mācītspēks" skolotāja, C kategorijas vieglatlētikas trenere Jolanta Brigmane dalījās pieredzē: "Mēs organizējam darbu citādi, nav vairs atbrīvojuma, jādomā, kā izlikt vērtējumu visiem bērniem,

esam nonākuši pie risinājuma saistībā ar bērniem, kuriem ir atbrīvojums uz mācību gadu – strādājam ar individuāliem sasniedzamiem rezultātiem.

Tas atkarīgs no atbrīvojuma iemesliem. Pielāgo vērtējumu. Bērni tā vietā, kur nevar piedalīties, darīs citu darbu, ko var vērtēt. Tas prasīs lielu ieguldījumu. Bērni grib saņemt vērtējumu. Pielāgotu saturu bērniem veido arī citos mācību priekšmetos, ne tikai sportā."

Jaunajā sistēmā atbrīvots nav neviens, vērtējums nepieciešams visiem, tā ir komunikācija ar vecākiem un ārstiem.

Maziem bērniem patīk sports un ir vēlme sportot, tīņa gados sportošanas tieksme mazinās. Jo mazāk no sporta atbrīvotu skolēnu, jo lielāks ieguvums, skaidroja Brigmane.

Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes "Pūcīte" vadītāja Solveiga Vaivode-Kļaviņa pauda, ka tas, cik liela slodze pirmsskolā ir sporta skolotājai, nenosaka bērna aktivitāti. Grupas audzinātājs nodrošina vienu no pirmsskolas jomām – sportu, tas jāiekļauj dienas plānā. Kas notiek ikdienā, cik daudz plāno bērnu iešanu ārā no iestādes, kādas ir aktivitātes. Sākumskolas skolotāji sūdzas, ka bērni nespēj noiet lielus gabalus. Pirmsskolā visas dienas garumā notiek mācību process, mācību saturs ir integrēts.

"Pirmsskolā regulējoši ir Noteikumi par vadlīnijām un programmu paraugiem. Bērniem ir kustības – rāpo, lien, soļo, skrien, notur līdzsvaru, attīsta daudzveidīgas motorās prasmes, to dara rotaļnodarbībā. Daudzās pirmsskolas izglītības iestādēs ir labi iekārtoti rotaļu laukumi, kur bērni darbojas papildus. Nodarbību ilgums saistīts ar bērna vecumu – jaunākam 10 minūtes, būtu vēlams 30 minūtes," skaidroja Bautre.

Norvēģijas pedagoģe Ivonna Linnstate raidījumā dalījās ar Norvēģijas pieredzi: "Vienu līdz piecu gadu veciem bērniem noteiktas 180 minūtes fizisko aktivitāšu dienā, kustības ir svarīgas, fiziskās aktivitātes ir izkārtotas visas dienas garumā. Pieaugušie, kas strādā pirmsskolā, ir atbildīgi par bērna fiziskām aktivitātēm, viņiem arī jābūt zināšanām par to, kā bērna ķermenis strādā. Nav jābūt sporta skolotājam ar īpašu izglītību."