Situācija pasliktinās
Ilgstoša sēdēšana, pārāk smaga skolas soma, nepareizi iekārtota mācību vieta, viedierīču lietošana un citas mūsdienu dzīvesveidu raksturojošas nodarbes ir bērna pareizas stājas veidošanās ienaidnieki.
"Pētījumi dažādās valstīs un populācijās ir mazliet atšķirīgi, bet principā tendence neapšaubāmi ir tāda, ka 21. gadsimts ir stājas problēmu gadsimts, un visās valstīs, ne tikai Latvijā, cipari diemžēl aug.
Mēs redzam, ka arvien biežāk ir bērni ar stājas traucējumiem. Ja kādreiz bija tāds uzstādījums, ka tā varētu būt trešā, ceturtā daļa, tad šobrīd jau ir tā, ka, ja mēs saliekam visus bērnus rindiņā un izvērtējam pēc kritērijiem, kas būtu jāskatās, var redzēt to, ka diviem bērniem no trijiem ir, pie kā piesieties," atzina Upenieks.
Šī tendence novērojama jau pirmsskolas vecumā, bet ar laiku kļūst vēl izteiktāka – skolas vecuma bērniem turpina progresēt.
"Tas ir ļoti trauksmains signāls patiesībā. Mēs redzam apaļu muguru, nolaistus plecus, sprandas problēmas, sakumpušu stāju. Tas ir tā saucamais viedierīču cilvēks, kad cilvēks ir ar apaļu muguru, noliektu kaklu, rokās spaida mazu telefona ekrāniņu un pavada šādi vairākas stundas dienā. Protams, tas viss rada sekas organismam kopumā – izmainās asins apgāde, vitālās funkcijas, gan plaušu funkcijas, gan sirdsdarbība, asinsrite un viss pārējais," norādīja Upenieks.
Aizputes pirmsskolas izglītības iestādes "Pasaciņa" sporta pasniedzēja Una Mārtiņsone uzsvēra, ka pirmās stājas problēmas bieži rodas jau ļoti maziem bērniem.
"Vēl pirmsākumos, kas man dara lielas raizes, ko jau vēlāk es redzu tieši pie mugurkaula, kad veidojas šis izliekums, ir bērnu autosēdeklīši.
Autosēdeklīšiem ir jābūt, tā ir dzīvībai nepieciešama lieta, tas ir ļoti vajadzīgs, bet tikai automašīnā drošībai, pārvadājot bērnu. Autosēdeklītim vairs nav vietas ne dzīvoklī, ne lielveikalā, ne uz ratiem, jo autosēdeklītī bērns balstās uz gūžas kauliem, un tas veidojas kā ieradums pēc tam, viņi sēž pusguļus," skaidroja Mārtiņsone.
Tāpat viņa ir novērojusi, ka arvien biežāk maziem bērniem ejot ķeras kājas – viena aiz otras. Tas notiek tāpēc, ka muskuļi netiek pietiekami attīstīti.
"Vēl tikko bērns sāk staigāt, viņš būtu jāņem ārā no ratiņiem. Tikko bērns staigā – ejam ar kājām. Tad bērnu ratiņi tiešām ir pārvietošanās līdzeklis ekstrēmos gadījumos, kad kaut kur ļoti jāsteidzas, bet, ja bērns jau staigā, ejam ar bērnu pastaigā kājām," viņa aicināja.
Savukārt Veselības centru apvienības ergoterapeite Vineta Mihailova uzsvēra, ka vecākiem nevajadzētu baidīties vērsties pēc palīdzības un konsultācijas pie speciālistiem.
"Ja ir kādas šaubas, tad mūsu valstī ir tādas iespējas, ka jebkurš valsts pilsonis var saņemt valsts apmaksātus pakalpojumus un ar ģimenes ārsta nosūtījumu doties piecas reizes gan pie fizioterapeita, gan pie ergoterapeita, gan pie audiologopēda," viņa aicināja.
Kas jāņem vērā
Kolīdz bērns sācis sēdēt, ļoti svarīgi ir pareizi sabalansēt fiziskās aktivitātes, lai to bērnam nav par daudz, par ilgu, par grūtu.
"No fiziskās vides viedokļa būtu svarīgi arī pielāgot bērnam viņa stūrīti, darbības vietu, kur viņš veiks aktivitātes, lai viņam būtu, kur rotaļāties, lai viņam būtu savs galds – piemērots viņa izmēriem. Jau bērnudārzā jābūt tām aktivitātēm sakārtotām. Jo ātrāk mēs bērniņu iemācām pareizi darboties no paša sākuma, viņš tā dzīvos arī visu dzīvi tālāk," norādīja Mārtiņsone.
Bērna mugurkaula veselībai uzmanība jāpievērš jau pirms skolas, piemēram, dodoties uz veselības pārbaudi pirms skolas gaitu uzsākšanas.
"Tā ir daļa no obligātajām pārbaudēm, uzsākot skolas gaitas, kad tiek prasīti ārstu atzinumi. Viens no ārstiem ir ķirurgs, traumatologs, ortopēds, kas parasti arī skatās mugurkaulu. Šie filtri, par tiem daži saka, ka tas ir arhaisms no padomju laikiem un mūsdienās tas nav vajadzīgs, bet es tam negribētu piekrist, jo diemžēl mēs praksē redzam ļoti daudz ielaistu gadījumu, kuri šajos filtros nav izķerti. Ja mēs pamanītu to pirms skolas, tad mēs varētu ar daudz maigākām metodēm panākt daudz labāku rezultātu nekā tad, kad viņš atnāk pie mums tad, kad vienīgā palīdzība ir nazis," uzsvēra Upenieks.
Pareizi iekārtota apkārtējā vide un pietiekami daudz fizisko aktivitāšu – divi aspekti, kas ir īpaši svarīgi bērnu pareizai mugurkaula attīstībai. Stājas uzlabošanai lieti noder arī peldēšana.
"Bērniem būtu jāmācās peldēt ne tikai tāpēc, lai viņiem būtu nostiprinātā imunitāte un viņi pilnvērtīgi attīstītos, bet šis varētu būt viens variants, kā panākt to, lai arī bērnu mugurkauls veidotos pareizi, lai viņiem būtu laba stāja, lai viņi būtu pilnvērtīgi fiziski attīstīti," ieteica Upenieks.
