Runājot par mūzikas izglītību, Pāvula Jurjāna Mūzikas skolas direktors Viesturs Mežgailis skaidro, ka šī izglītības sistēma pēdējo gadu laikā strauji mainās, jāsaprot, ka ikkatrai profesijai ir garoza. Ir brīži, kad saskaramies ar grūtībām. Lai iemācītos spēlēt kādu mūzikas instrumentu, nepieciešams regulārs darbs. Ja uz matemātikas kontroldarbu var mācīties iepriekšējā vakarā, tad mūzikas izglītība ir specifiska – iepriekšējā vakarā laicīgi jāiet gulēt, izšķiroša labam rezutātam ir darba regularitāte.
Mūzikas izglītībai ir liels pienesums – iemāca individuālu un kolektīvu atbildību.
Brikmane mēģinājusi saprast, kāpēc skolēni pamet mūzikas skolu, pirmais cēlonis bija nespēja tikt galā ar uzstāšanās stresu, tad sekoja solfedžo grūtības.
Mūsdienās vecāki grib bērniem dot maksimāli lielas iespējas – mūzika, sports, dejošana un citas. Viss kopā kļūst sarežģīti un bērnam sāpīgi.
70% vecāku grib, lai bērns mācās mūzikas skolā, 14% pēc skolas izvēlas muzikālu izglītību,
pauda tētis, privātās pirmsskolas izglītības iestādes "Mūsu poga" izpilddirektors Dagnis Isaks.
Atbildot uz šo pētījumu, Viesturs Mežgailis saka, ka mūzikas skolas sagatavo māksliniecisko kolektīvu dalībniekus.
Ja bērns mācās profesionālās ievirzes programmās, skolas cenšas būt atbildīgas – ja bērns izvēlas tālāk profesionālo muzikālo izglītību, skolēnam jābūt konkurētspējīgam. Sistēma turas uz pedagogu, audzēkni un vecāku, ir jāsastrādājas, akcentēja Mežgailis.
Latvijā ir lielas problēmas ar finansējumu, tāpēc būtu nepieciešams padomāt par šīs izglītības sistēmas maiņu, uzskata Brikmane.
Nacionālās Mākslu vidusskolas Jāņa Rozentāla mākslas skolas vadītāja vietniece audzināšanas jomā Dace Kravale ir četru bērnu mamma, mazāko bērnu viņa nedos mūzikas izglītošanas ceļam, jo bērns nav muzikāls. Vecāki to nevar vienmēr izvērtēt. Bieži bērnam ar uztveri ir viss kārtībā, bet vecāki nevar palīdzēt ikdienas muzikālajos treniņos, pauž Kravale.
