"Es sākšu ar to, ka nocitēšu budžeta projekta vienu no svarīgākajiem teikumiem, kas ir projekta sākumā, un tas ir tāds: "Latvijas fiskālās politikas vispārējais mērķis ir ilgtspējīgas valsts veidošana, uzlabojot ģimenes dzīves kvalitāti." Tātad tas ir budžeta pamata mērķis. Ja mēs skatāmies tālāk, ir nozaru prioritātes, un atbalsta pasākumiem ģimenēm ar bērniem nākamgad prognozētais pieaugums ir 0,00," norādīja Treija.
Tāpat Treija vērtēja, ka 2024. gadā paredzētā budžeta sadale tikai vairos ienākumu nevienlīdzību starp iedzīvotājiem, un ģimenes ar bērniem ir riska grupa, kas pakļauta tam, ka var nepietikt ienākumu visu pamatvajadzību nodrošināšanai.
"Es varu teikt tikai to, ka pat nediskutējot par katru atsevišķo pasākumu ģimenēm ar bērniem, šis budžets noteikti vairos nevienlīdzību, un parasti šajā nevienlīdzības grupā iekrīt ģimenes ar bērniem un īpaši kuplās ģimenes,"
Treija secināja.
Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība jau iepriekš uzsvērusi nepieciešamību pārskatīt atsevišķus pabalstus ģimenēm ar bērniem, kas atpalikuši no inflācijas un būtu jāpalielina.
"Ģimeņu ar bērniem atbalsta politikā ir jābūt nepārtrauktiem uzlabojumiem gadu no gada, ir jābūt gan summārajai indeksācijai, gan papildus pasākumiem, jo demogrāfijas problēmas beigās izrādīsies lielākie draudi mūsu drošībai," Treija vērtēja.
Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite nepiekrita tam, ka šo jautājumu risināšanā būtu iestājusies pauze, taču tiesa, ka ne visi vēlamie atbalsta pasākumi iekļauti budžetā.
"Jā, budžetā varbūt nav iekļauti tādi finansiāli ļoti ietilpīgi pasākumi, par kuriem arī Labklājības ministrija tur rūpi, tie paši pabalsti, ko saņem vairums ģimeņu, piemēram, tas pats piedzimšanas pabalsts, ko rosinājām paaugstināt, bet mēs arī saprotam, ka budžetā skatās divas puses, skatās arī finansiālās iespējas," Jakaite atzina.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka
Labklājības ministrijai ir izdevies panākt to, ka valstī regulāri pārskatīs minimālo ienākumu līmenis, un ar to saistītos pabalstus.
"Tas bija ļoti nozīmīgs solis kopumā valstij. Lēmums gan tika pieņemts iepriekšējā gada budžetā, bet tam ir lielas konsekvences uz nākamajiem budžetiem, jo šie pabalsti tiek pārskatīti katru gadu pirmajā janvārī. Tas bija viens no soļiem, par ko mēs priecājamies, ka finansiālais atbalsts aiziet tām ģimenēm, mājsaimniecībām, kuru ienākumi ir viszemākie," skaidroja Jakaite.
Arī nākamā gada budžetā ir vairāki pasākumi, kas mērķēti uz ģimenēm ar bērniem, gan finansiālais, gan pakalpojumu atbalsts, viņa uzsvēra.
"Piemēram, no pirmā janvāra tiks paaugstinātas piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti un valsts atbalsta ar celiakiju slimiem bērniem. Tas pieaugs no 106,72 eiro līdz 160 eiro. Jā, protams, vienmēr var vēlēties vairāk, bet pieaugums tomēr ir,"
norādīja Jakaite.
Labklājības ministrija jau gatavo priekšlikumus uz nākamā gada budžetu, un šajos priekšlikumos būs iekļauta gan bērnu kopšanas pabalsta paaugstināšana, gan piedzimšanas pabalsta paaugstināšana, jo tiesa, ka tie nav pārskatīti diezgan sen.
"Protams, arī par ārpus ģimenes aprūpes finansiālo atbalstu sniegsim savus priekšlikumus, un ļoti ceram, ka nākamā gada budžetā vismaz kādu soli paiesim uz priekšu arī attiecībā uz šiem pabalstiem," atzina Jakaite.
Treija norādīja, ka tas, ka tiek palielināti pabalsti konkrētām, mērķētām grupām jeb ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti, celiakiju, ir ļoti labi, bet tas nav vispārējs atbalsts ģimenēm ar bērniem.
"Man tad ir jautājums, kādēļ šis minimālā ienākuma līmenis nav piesaistīts pie visiem citiem pabalstiem, kas ir vispārīgie pabalsti? Pieņemsim, kaut vai šis pats bērnu kopšanas pabalsts, kādēļ tas netiek piesaistīts pie šī minimālā ienākumu līmeņa? Piedodiet, bet 171 eiro. Ir situācijas, kad dažreiz māmiņai, kura ir sociāli nenodrošināta ar nupat piedzimušu bērnu, ir jāiztiek ar šo pusotru gadu. It īpaši, ja viņai nav bērna tēva, kas viņu atbalsta. Tā ir normāla situācija. Tas ir paredzētais atbalsts tieši šādām situācijām, un tas ir 171 eiro diviem cilvēkiem," uzsvēra Treija.
Tas neatbilst nedz garantēto minimālo ienākumu līmenim, nedz Labklājības ministrijas izstrādātajam modelim par mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžeta aprēķinu, kas nosaka, ka 2023. gadā viena pieaugušā pārtikas grozam vien nepieciešami 175 eiro.
"Jebkuram pabalstam ir paredzēta pārskatīšana. Diemžēl nav ierakstīts tā, ka šī pārskatīšana nepieciešama reizi pusgadā, reizi gadā vai trijos. Visos normatīvajos aktos, kas regulē pabalsta apmēru, ir ierakstīts, ka pabalsta apmērs ir pārskatāms pēc ierosinājuma, atbilstoši patēriņa cenu izmaiņām un budžeta iespējām. Labklājības ministrija, protams, rosina pabalsta pārskatīšanu, tas ir viens no pasākumiem, ko mēs vienmēr iekļaujam visos prioritārajos pasākumus, ko sniedzam uz budžetu," skaidroja Jakaite.
Par bērnu kopšanas pabalsta pārskatīšanu ir bijušas vairākas diskusijas, kuru gaitā nonākts līdz slēdzienam, ka Labklājības ministrija vēlētos piedāvāt plašāku reformu attiecībā gan uz vecāku, gan bērnu kopšanas pabalstu kopā, taču šis piedāvājums vēl nav pārrunāts ar nevalstisko sektoru un partneriem finanšu ministrijā.
"Mēs gribētu plašāku reformu šeit īstenot. Ja tas neizdosies, mēs gatavojam arī otru piedāvājumu bērnu kopšanas pabalsta paaugstināšanai. Mēs joprojām pieturamies pie tā, ka bērnu kopšanas pabalsts ir jāpaaugstina, atbalstot arī tos vecākus, kuriem nav bijusi iespēja veikt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas," norādīja Jakaite.
Šīs izmaiņas varētu gaidīt 2025. vai 2026. gadā, atkarībā no tā, kurš piedāvājums tiks apstiprināts.
Demogrāfe, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesore Zane Vārpiņa secināja, ka kopumā atbalsts ģimenēm un ģimenēm ar bērniem jaunajā budžetā nav lielisks.
"Jautājums ir tāds, kādu kopumā signālu šis budžets sūta par to, kādas ir mūsu vērtības un ko mēs atbalstām? Jā, protams, drošība ir svarīga visiem, tāpat arī izglītība un veselība, bet pie visām šīm prioritātēm ģimene un bērni, demogrāfija, par ko mēs kopumā runājam, nav starp tām galvenajām prioritātēm. Mēs dzirdējām no Labklājības ministrijas, ka ir plānots pārskatīt bērnu kopšanas pabalstu, ir plānota plašāka reforma, bet tas ir kaut kad – nākamgad, aiznākamgad, vēl kaut kad.
Jautājums ir, kāpēc mēs neesam drusku aktīvāki, kāpēc šī reforma nevar būt jau nākamgad,"
sprieda Vārpiņa.
