Par iedvesmojošiem latviešiem, kas aizraujas ar neparastiem hobijiem, stāsta Latvijas Televīzijas dzīvesstila raidījums "Neatkarība".
ĪSUMĀ:
- Mūzikas, skaņas un nošu kombināciju potenciāls ir bezgalīgs.
- Aizraujoties ar mikrotonālo mūziku, Dzintars Briedis ir radījis savu mūzikas instrumentu ar nosaukumu šūnskanis.
- Ar šūnskani mūzika kļūst par radošu procesu, rodas iespēja pielāgoties jebkurai tonalitātei.
- Ir jāļauj vaļa savai iztēlei, kas nereti nozīmē izkāpt no Rietumu pieņemtās komforta zonas.
- Ikviens no mums katru dienu ko rada. No lielākiem un mazākiem darbiem sastāv mūsu pasaule.
"Neatkarība"
Jauns, moderns un iedvesmojošs dzīvesstila raidījums par cilvēkiem un viņu hobijiem. Projekta autors un stāstnieks ir kino operators Jānis Šēnbergs, kurš, bēgot no ikdienas garlaicības, sēdīsies pats savā hobijā – antīkā džipā, ko pa detaļai ķimerē kopā savā garāžā –, lai ar kameru rokās dotos apkārt Latvijai, pa ceļam sastopot tādus pašus no vienmuļās ikdienas bēgošus entuziastus.
Raidījums skatāms Latvijas Televīzijā ceturtdienās plkst. 21.10 un vienmēr pieejams sabiedrisko mediju satura atskaņotājā REplay.lv.
Interese par skaņu Dzintaram radās aptuveni 24 gadu vecumā, kad viņš sāka mācīties spēlēt ģitāru. Līdz tam, gluži tāpat kā daudziem citiem, mūzika un viņš pats šķita kā divas nesavienojamas lietas. Aizņemoties no drauga ģitāru, viņš sāka radīt jaunas skaņas, kas pašam ļoti iepatikās. Draugs gan sacīja, ka ģitāru Dzintars spēlē pavisam nenoskaņotu, tomēr viņam pašam tas likās vēl interesantāk, – kas vispār ir pareizi un ko nozīmē spēlēt šķībi?
Noskaņota ģitāra patiesībā ir tāda kā noteiktu ciparu jeb frekvenču kombinācija, ko kāds ir radījis un pieņēmis par pareizu.
Rodoties interesei par skaņu un tās bezgalīgajām variācijām, arvien palielinājās arī interese par jaunu mūzikas instrumentu radīšanu, un tas kļuvis par Dzintara galveno hobiju. Viņš ir radījis muzikālo klaviatūru ar nosaukumu šūnskanis. Šis mūzikas instruments ir interfeiss, kurā pogas izvietotas heksagonālā jeb šūnu struktūrā. Vienkāršāk sakot, šūnskanis izskatās pēc kastītes, uz kuras daudzas pogas ir izkārtotas bišu šūnu rakstā.
Ierīces pamatā ir kaste, kurā atrodas uz augšu pavērsta videokamera, kas savienota ar datoru. Katra poga kamerā redzama kā gaismas punkts. Pogu piespiežot, punkts novirzās no sākotnējās vietas. Tālāk video signāls tiek apstrādāts programmā, kura atrod gaismas punktus un detektē, kuri punkti izkustējušies no to sākotnējās vietas. Tālāk programma ģenerē MIDI (mūzikas instrumentu digitālā saskarne) signālu ar komandām skaņu sintēzes programmai.
Skaņas spēlējot var iztēloties kā ģeometriskas figūras, tādējādi paverot jaunas iespējas sistematizēt muzikālo informāciju. Spēlēšana kļūst daudz intuitīvāka. Var ļauties radošam procesam, nezinot teoriju – šūnu kārtība pati saka priekšā, kas jādara.
Uz šūnskaņa bez problēmām var pielāgoties jebkurai tonalitātei – visas ir vienlīdz parocīgas. Šūnu raksts ir ērts veids, kā muzicēt vēl nedzirdētās skaņās, – tādu mūziku, kurā ir vairāk nekā 12 skaņu vienā oktāvā.
Šo mūziku mēdz dēvēt par mikrotonālo, jo skaņu solīši tajā ir mazāki, rodas jauni intervāli un Rietumu mūzikā neesošas harmonijas.
Katrs mūzikas instruments, kad mūziķis veltījis daudz laika tā apguvei, rada savus spēles noteikumus un jaunas normas. Protams, vienmēr uzrodas kāds, kas vēlas noteikumus pārkāpt, tomēr vēl ir arī tādi, kas grib uzsākt paši savu spēli un izveidot tajā savus noteikumus. Dzintars stāstīja, ka, apsēžoties pie šūnskaņa, iepriekš nezina, ko pirksti darīs:
"Spēlējot cenšos iztēloties kādu pasauli, kuras šeit nav, redzu būtnes uz citām planētām, senas civilizācijas, aizgājušu laiku notikumus šeit uz Zemes, kosmisko kuģu kaujas, arī ilgas pēc mājām, vietas, no kuras esmu ieradies šeit uz Zemes. Protams, lai sanāktu kaut kas klausāms, lai vismaz pašam patīk, ir daudz jāvingrinās, lai pirksti momentāni spētu brīvi reaģēt uz zemapziņas impulsiem. Protams, ievēroju arī kādas likumsakarības starp skaņām, bet arī tie ir likumi, kurus atklāju klausoties, nevis zinot."
Piedalies raidījumā "Neatkarība"!
Ar savu neparasto hobiju raidījuma autori aicina dalīties sociālajos tīklos "Instagram" vai "Facebook", vai arī sūtot fotogrāfiju un sava hobija aprakstu uz e-pastu [email protected].
Sākotnēji interese Dzintaram radās tieši par indiešu mūziku. Esot kādā muzikālā pasākumā Jūrmalā, viņš dzirdēja kādu spēlētāju no Indijas. "Es nonācu pilnīgā kosmosā un domāju – ko viņš dara? Kas tas ir?" par mūziķi tolaik pārsteigts bija Dzintars, atklājot, ka Indijā nošu kombinācijas uz klavierēm ir pilnīgi citādas, nekā tas pieņemts Rietumu kultūrā. Tā radās Dzintara interese par mikrotonālo mūziku, un arī viņš pats sāka ar to aizrauties. "Atklāju, ka uz mūsu klavierēm nepietiek vietas visām skaņām, bet uz "šūnām" tas sanāk labāk," viņš stāstīja.
Domājot par vispārpieņemtajām normām mūzikā, Dzintars ļauj vaļu savai iztēlei un nebaidās izkāpt no Rietumu pasaulē pieņemtās komforta zonas.
Vai iespējams izvietot taustiņus ērtāk, nekā tas ir klavierēs? Vai būtu iespējams spēlēt tā, lai visas tonalitātes būtu līdzvērtīgas un vienādi ērtas? Vai būtu iespējams notis sadalīt sīkāk, spēlēt ne tikai pustoņus, bet arī ceturtdaļtoņus vai vēl sīkāk? Vai varētu būt tāds instruments, kuru būtu viegli iemācīties, nesašaurinot tā iespējas un nesamazinot pieejamo skaņu skaitu?
"Es nevaru atbildēt, kāpēc ar to aizraujos, tomēr man rodas interese un nevaru no tās tikt vaļā. Sāku par to domāt, un nekas cits vairs neinteresē," par aizraušanos stāstīja Dzintars. "Es pieņemu, ka katram cilvēkam kaut kas ir jārada. Ja jau Radītājs viņu radīja, tad viņš pats rada kaut ko tālāk, nenoliedzami. Protams, ne jau katram būtu jārada un jāglezno Mona Liza, bet tomēr katrs rada šīs mazās lietas, no kā sastāv pasaule. Ja plašāk paskatās, šīs mazās lietas nav mazāk svarīgas. Mēs katrs kaut ko radām katru dienu ar domām un darbiem."
