2004. gadā Ministru kabinets apstiprināja sešdesmitajos gados celtā Salaspils kodolreaktora likvidācijas plānu. Līdz 2008. gadam no ēkas tika izvesta kodoldegviela, tomēr joprojām tajā tiek uzglabāts radioaktīvais ūdens un no plānotajiem darbiem veikti vien 12%.
„Te ir palikuši aptuveni 100–110 kubikmetri faktiski videi ļoti bīstams piesārņojums potenciālais avots - radioaktīvais ūdens, kas obligāti jāaizvāc un jāsakārto ēkas – jāpadara, lai nebūtu bīstamas ne cilvēkiem, kas te strādā, ne apkārtējai videi,” norāda Latvijas Universitātes zinātņu prorektors Indriķis Muižnieks.
Jau divus gadus reaktora pārraudzība nodota Latvijas Universitātei, kas ikdienā veic apkārtējās vides monitoringu. Finansējums no valsts reaktoram netiek piešķirts kopš 2009. gada, ēkas uzturēšana iespēju robežās tiek finansēta no zinātnes fonda. Bet nepietiekošo līdzekļu dēļ ilgtermiņā tas varot radīt neatgriezeniskas sekas.
„Ziemas periodā vienkārši nepietiek naudas apkurei, reaktora zālē tiek uzturēta temperatūra plus 8 grādi, tas ir virs ūdens sasalšanas temperatūras, bet termokustība starp vasaru, kad ir plusi lieli, un ziemu, kad ir plus astoņi, arī ietekmē te šuvju stiprību,” skaidro kodolenerģētikas inženieris Andris Popelis.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) norāda, ka valsts finansējums reaktora likvidācijai neesot paredzēts, plānots piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Bet joprojām par reaktora likvidācijas termiņiem netiek runāts.
„Arī šodien ir Latvijā ieradusies Eiropas Komisijas konsultante, lai runātu ne tikai par Salaspili, bet arī Olaini, kur arī jāveic sanācijas darbi, un jautājums šodien tiks apskatīts,” saka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš.
Sākotnēji likvidācijas izmaksas tika lēstas teju 12 miljonu eiro apmērā, kas pie minimālās programmas samazinātas līdz sešiem miljoniem.
„Šogad jau vajadzētu veikt tos avārijas darbus, kas ir visbīstamākie, tuvojoties ziemai - ūdens aizvākšana un darba telpas atbrīvošana tālākiem darbiem, un tad nākamajā un aiznākamajā gadā varētu pakāpeniski, izmantojot vietējo darbaspēku un pieredzi, veikt tos darbus,” piebilst Muižnieks.
Turklāt, kā norāda speciālisti, ja Salaspilī tiktu realizēta kodolreaktora likvidācija, šeit pavērtos iespējas attīstīt Baltijas mēroga zinātnisko centru un realizēt Eiropas līmeņa zinātnes programmas, jo teritorija ir starptautiski apstiprināta un licencēta.
