Nelielās mājas būvniecība pie Niniera ezera sākās pērn vasarā. Visa būve ir 55 kvadrātmetrus liela un sver aptuveni sešus tonnas. Tas bija būvinženiera Valda Valaiņa izaicinājums un, lai gan sākumā māca bažas, vai priedes izturēs, lielākais pārbaudījums - stiprie vēji ir pārvarēti.
“Biju nedaudz pārsteigts, ka arī 70 centimetrīga priede kustējās līdz pat 20 centimetriem un zari, kas ir 30 centimetri no fasādes, sitās pret to. No rīta pārbaudot stiprinājumus, nekādu izmaiņu nebija,” stipros vējus atceras būvinženieris Valdis Valainis.
Sākumā doma gan bijusi būvēt pirtis, taču tā kā šajā jomā piedāvājums jau plašs, ideju par māju kokos ierosināja Valda Valaiņa sieva Maija. Ņemot vērā, ka Latvijā šāds projekts vēl nebija tapis, interese tagad par to liela,
taču, pirms ko tādu piedāvāt citiem, vēl zināšanas jāuzkrāj. “Tas nav vienkārši. Ir vajadzīgs apzināt kokus, to nestspēju, tā, lai tas ir droši,” vērtē interjera dizainere Maija Valaine.
Amerikā, no kurienes smelta pieredze mājas celtniecībai kokos, izmanto ozolus, kļavas, lapegles un ciedrus, kam ir daudz cietāka koksne kā Latvijas priedei. Tāpēc aizvien jāseko līdzi, kā tās reaģē, un šobrīd ir iegādāta iekārta, lai pārbaudītu arī citu koku stiprību.
“Mēs esam precīzi notestējuši ozolu, priedi un egli. Šobrīd visi mērījumi, kādi bija sākotnēji plānoti, un nestspējas, ko bijām aprēķinājuši teorētiski, pierādījās arī praktiski,” stāsta būvinženieris Valdis Valainis, piebilstot, ka amerikāņi kokos ceļ pat krietni lielākās būves un pat ar visām komunikācijām.
Līdz ar to šī būvniecības joma paver plašākas iespējas. Arī arboristiem, projektētājiem un citiem tā sniedz jaunas zināšanas un, tā kā interese ir, tā varētu būt perspektīva niša. Tiesa, vēl gan jāsakārto arī likumdošana šajā jomā.
