Demences jeb Alcheimera slimības slogs populācijā jau šobrīd ir gana liels, bet arī prognozes nākotnei nav labas, tādēļ ļoti daudzi pētnieki, institūcijas un iestādes vēlas būt pirmie, kas dotu savu artavu slimības ārstēšanā.
"Notiek daudz dažādu ne tikai pētniecisko aktivitāšu, bet arī intrigu un spekulāciju saistībā ar šo saslimšanu," atzina Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, neiroloģe Zanda Priede.
"Līdz šim tomēr jāatzīmē, ka pētīts ir daudz, bet īsti joprojām taustāms labums pacientam nekur šobrīd pasaulē nav atrasts.
Tādējādi es domāju, ka šis ir viens no stāstiem, kas ir noticis ažiotāžas un konkurences dēļ. Kāre būt pirmajiem, kas šo slimību pieveic, ir daudziem," viņa vērtēja, iespējams, viltotā pētījuma gadījumu.
Ētikas zinātniece Mežinska atzina, ka šādu gadījumu zinātnē ir gana daudz, tomēr ne visi ir negodprātīgi – iepriekšējo pētījumu rezultātu apšaubīšana ir daļa no zinātnes procesa.
"Dažkārt no malas šķiet, ka zinātnes process ir kaut kas tāds, kur mēs pētām, pētām un nonākam līdz patiesībai, bet zinātne ir nemitīga iepriekšējo pētījumu apšaubīšana, jaunu pētījumu radīšana, iepriekšējo hipotēžu apgāšana.
Visa zinātnes būtība ir tas, ka ir iespējams apšaubīt to, kas iepriekš ir teikts," viņa skaidroja.
No otras puses raugoties, zinātnē ir negodīgas darbības piemēri, taču tiek strādāts, lai tādu būtu pēc iespējas mazāk.
"Zinātne ļoti daudz dara, lai novērstu šāda veida pārkāpumus. Tur ir daudz mehānismu. Šobrīd laikam viens no jaunākajiem ir tā saucamā atvērtā zinātne, kas nozīmē, ka zinātnieki publicē atvērtā pieejā savus datus, un jebkurš cits var pārbaudīt, vai tā hipotēze ir pareiza vai nē," norādīja Mežinska.
"Tas, ka zinātne pēc būtības nodarbojas ar nemitīgu sevis apšaubīšanu, tas viss ir labi, tikai nedrīkst pieļaut, ka kaut kas notiek negodprātīgi," viņa piebilda.
Priede atzina, ka gadījumi, kad pētnieki vilto rezultātus, uz kuriem pēc tam balstās mediķi, lai gan ir nelielā skaitā, tomēr liek sašūpoties uzticībai zinātnei. Tomēr neatkarīgi no tā, kas notiek zinātnē, pacientiem ir svarīgi uzticēties ārstiem – neviens speciālists neizrakstīs medikamentus, par kuriem nebūs pilnīgi drošs.
Turklāt Eiropā medikamentu reģistrācijai ir ļoti stingra daudzpakāpju sistēma ar sertificētiem speciālistiem, kas rūpīgi un godprātīgi pārbauda datus, viņa uzsvēra.
Mežinska vērtēja, ka par šo zinātnes procesa daļu un citu pētījumu apšaubīšanu ar sabiedrību būtu jārunā vairāk, tas padziļināti jāmāca arī skolās, lai cilvēki saprastu, kāpēc tas, ka kāds pētījums tiek apgāzts, ne vienmēr nozīmē to, ka zinātnieks ir melojis vai maldinājis, bet tieši otrādi – ir parādījušies jauni dati, plašākas izpētes iespējas.
"No otras puses, zinātniekiem pašiem ir jābūt godīgiem tajos gadījumos, kad šīs negodprātīgās lietas tomēr notiek. Nav noslēpums, ka zinātnieki arī mēdz kļūdas mēģināt paslaucīt zem paklāja, lielās universitātes mēdz izvairīties no skandāliem," viņa atzina.
