Rīta Panorāma

Serbijā jauns savvaļas dzīvnieku rehabilitācijas centrs

Rīta Panorāma

Laika ziņas

Pēta baktēriju vīrusus – bakteriofāgus

Latvijas zinātnieki pēta baktēriju vīrusus – bakteriofāgus

Ne visi vīrusi ir slikti. Piemēram, ir baktēriju vīrusi, kurus sauc par  bakteriofāgiem. Tiek lēsts, ka uz Zemes bakteriofāgu ir vairāk nekā zvaigžņu Visumā.  Lai gan bakteriofāgiem piemīt īpašības, kas, iespējams, tiem ļautu aizstāt dažādas antibiotikas, tie pasaulē nav pietiekami izpētīti. Latvijas zinātnieki ir pievērsušies padziļinātai bakteriofāgu izpētei.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieku grupa Latvijā aizsākusi jaunu pētniecības virzienu, kas saistīts ar DNS bakteriofāgu izolēšanu. 

"Ne visi vīrusi ir slikti. Ir arī baktēriju vīrusi, kurus sauc par bakteriofāgiem. Tie ir visizplatītākie bioloģiskie objekti uz Zemes. Tiek lēsts, ka to ir vairāk nekā zvaigžņu Visumā," sacīja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieks Ņikita Zrelovs.

Bakteriofāgi atklāti vairāk nekā pirms 100 gadiem. To ir tik daudz, ka liela daļa no tiem līdz šim nemaz nav izpētīti, neskatoties uz to, ka bakteriofāgiem ir novērojamas daudzas pozitīvas īpašības.

"Bakteriofāgi nevar kaitēt mums cilvēkiem, viņi inficē tikai baktērijas. Daudzas slimības ir saistītas ar baktērijām. Šobrīd pasaulē tiek novērota tendence, ka baktērijas kļūst rezistentas pret antibiotiķiem, kurus izmanto bakteriālo slimību ārstēšanā.

Bakteriofāgi jau kopš to atklāšanas brīža tika testēti kā antibakteriāls līdzeklis, kurus var izmantot, lai apkarotu baktēriju izraisītās slimības. To sauc par fāgu terapiju," stāstīja Zrelovs.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā DNS bakteriofāgu pētījumi aizsākušies ar kolekcijas izveidi. Te tagad pieejami vīrusi, kas izolēti no kukaiņu zarnu traktiem, no augsnes, no dzīvnieku izkārnījumiem. Pētījumu gaitā atklātas vairākas unikālas bakteriofāgu ģintis un sugas, kas ievērojami paplašina pētniekiem zināmo bakteriofāgu daudzveidību. Latvijas zinātnieki uzsākuši arī atsevišķu fāgu proteīnu izpēti.

"Vienam fāgam viņa genomā ir iekodēti 50–100 dažādi proteīni, un īstenībā par lielāko daļu no šiem proteīniem mēs nemaz nezinām, ko tie dara, nezinām, kādas ir to īpašības un kādēļ vīrusiem tie nepieciešami," sacīja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētniece Elīna Černooka.

"Ja fāgs viens pats var darboties kā aktīvs antibakteriāls aģents, tad to var darīt arī tikai viens šī fāga proteīns. Nevis viss fāgs kopā, bet viens no viņa proteīniem. Ja šo proteīnu mērķtiecīgi modificē, tad var iegūt jaunus antibakteriālus līdzekļus jeb jaunas antibiotikas, kas šobrīd ir ļoti aktuāls temats," klāstīja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Andris Kazāks.

Nākotnē Latvijā veiktos pētījumus, kuri vēl ir tikai savā sākuma stadijā, varētu izmantot gan medikamentu ražošanā, gan, piemēram, videi draudzīgu augu aizsardzības līdzekļu izstrādē, lauksaimniekiem apkarojot nevajadzīgās baktērijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt