Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieku grupa Latvijā aizsākusi jaunu pētniecības virzienu, kas saistīts ar DNS bakteriofāgu izolēšanu.
"Ne visi vīrusi ir slikti. Ir arī baktēriju vīrusi, kurus sauc par bakteriofāgiem. Tie ir visizplatītākie bioloģiskie objekti uz Zemes. Tiek lēsts, ka to ir vairāk nekā zvaigžņu Visumā," sacīja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieks Ņikita Zrelovs.
Bakteriofāgi atklāti vairāk nekā pirms 100 gadiem. To ir tik daudz, ka liela daļa no tiem līdz šim nemaz nav izpētīti, neskatoties uz to, ka bakteriofāgiem ir novērojamas daudzas pozitīvas īpašības.
"Bakteriofāgi nevar kaitēt mums cilvēkiem, viņi inficē tikai baktērijas. Daudzas slimības ir saistītas ar baktērijām. Šobrīd pasaulē tiek novērota tendence, ka baktērijas kļūst rezistentas pret antibiotiķiem, kurus izmanto bakteriālo slimību ārstēšanā.
Bakteriofāgi jau kopš to atklāšanas brīža tika testēti kā antibakteriāls līdzeklis, kurus var izmantot, lai apkarotu baktēriju izraisītās slimības. To sauc par fāgu terapiju," stāstīja Zrelovs.
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā DNS bakteriofāgu pētījumi aizsākušies ar kolekcijas izveidi. Te tagad pieejami vīrusi, kas izolēti no kukaiņu zarnu traktiem, no augsnes, no dzīvnieku izkārnījumiem. Pētījumu gaitā atklātas vairākas unikālas bakteriofāgu ģintis un sugas, kas ievērojami paplašina pētniekiem zināmo bakteriofāgu daudzveidību. Latvijas zinātnieki uzsākuši arī atsevišķu fāgu proteīnu izpēti.
"Vienam fāgam viņa genomā ir iekodēti 50–100 dažādi proteīni, un īstenībā par lielāko daļu no šiem proteīniem mēs nemaz nezinām, ko tie dara, nezinām, kādas ir to īpašības un kādēļ vīrusiem tie nepieciešami," sacīja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētniece Elīna Černooka.
"Ja fāgs viens pats var darboties kā aktīvs antibakteriāls aģents, tad to var darīt arī tikai viens šī fāga proteīns. Nevis viss fāgs kopā, bet viens no viņa proteīniem. Ja šo proteīnu mērķtiecīgi modificē, tad var iegūt jaunus antibakteriālus līdzekļus jeb jaunas antibiotikas, kas šobrīd ir ļoti aktuāls temats," klāstīja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Andris Kazāks.
Nākotnē Latvijā veiktos pētījumus, kuri vēl ir tikai savā sākuma stadijā, varētu izmantot gan medikamentu ražošanā, gan, piemēram, videi draudzīgu augu aizsardzības līdzekļu izstrādē, lauksaimniekiem apkarojot nevajadzīgās baktērijas.
