Precendents ar kādu Spānijas pilsoni, kad Eiropas Savienības tiesa lēma par personas tiesībām uz noteiktu datu dzēšanu internetmeklētājā «Google», varētu turpmāk veidot lielāku saspīlējumu starp uzņēmumiem, kas darbojas internetā, un iedzīvotājiem.
"Mēs sākam aizvien vairāk dzīvot sociālajos tīklos, komunicēt, komentēt, publicēt bildes.
Taču reizēm pienāk diena, kad vēlamies pamest virtuālo dzīvi un tapt aizmirstiem. Tad atklājam, ka tas nemaz nav tik vienkārši," problēmu skaidro Šeļmanovs-Plešs.
Izskatot sūdzību, Eiropas Savienības tiesa nosprieda, ka indivīdiem ir tiesības, lai "Google" "par viņiem aizmirstu", ja dati kļūst novecojuši vai neprecīzi.
Latvijas Interneta asociācijas vadītājs skaidro, ka tas, kas ievietots internetā, paliek tur mūžīgi. Tiesas lēmums vērsts uz to, ka informācija tiek izdzēsta no "Google" meklētāja, nevis tieši no datu resursu avota.
Pasaulē lielākais interneta resursu meklētājs konkrētu datu dzēšanu no serveriem nodēvējis par cenzūru un salīdzina ar lapu izraušanu no grāmatas.
"Google" arī atgādina, ka tikai nodrošina saites uz informāciju, nevis kontrolē tās pieejamību.
Tieslietu komisāre Viviana Redinga jau pirms diviem gadiem ierosināja, ka "tiesības tikt aizmirstiem" ir jāiekļauj Eiropas Savienības bloka datu aizsardzības normās.
Eiropas Savienība satraukusies arī par populāro informācijas glabāšanu "datu mākoņos", jo arī to nodrošina serveri un uzņēmumi ASV, intervijā raidījumam "Labrīt" pavēstīja Šeļmanovs-Plešs.