Sadaļas Sadaļas

Zināmais nezināmajā

Ko lācenes un lazdu ziedēšana var pateikt par izmaiņām klimatā?

Zināmais nezināmajā

Tehnoloģijas ikdienā: Izgudrots kosmosa pētniecības vajadzībām, lietots uz Zemes

Medikamentu piesārņojums un tehnoloģijas vides attīrīšanai. Iepazīstina Brigita Daļecka

Latviešu zinātniece pēta metodi notekūdeņu attīrīšanai no medikamentu piesārņojuma

Viss, ko varam ieraudzīt aptiekā, mazos daudzumos atrodams arī notekūdeņos, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” atzina zinātniskā institūta "BIOR" pētnieks, ķīmijas doktors Ingus Pērkons. Rīgas Tehniskās universitātes un Zviedrijas Karaliskā tehnoloģiju institūta doktore Brigita Daļecka savā promocijas darbā noskaidrojusi, ka notekūdeņu attīrīšanā varētu izmantot mikroskopiskas sēnes.

Pētot literatūru par attiecīgo tēmu, Daļecka secināja, ka šobrīd notekūdeņi pietiekami labi tiek attīrīti no klasiskajiem piesārņojumiem, piemēram, fosfora, nitrāta savienojumiem, bet ūdenī nonāk arī farmaceitiski aktīvās vielas. Viņa skaidroja, ka šīs vielas notekūdeņos nokļūst caur cilvēku, izmantojot labierīcības.

Mikroskopiskās sēnes spēj augt un veidot lielu biomasu, kura var absorbēt šīs farmaceitiski aktīvās vielas.

Vielmaiņas procesā mikroskopiskās sēnes izdala aktīvas vielas – enzīmus. Tie spēj sadalīt farmaceitiski aktīvās vielas, tādējādi attīrot notekūdeni. Šī ir bioloģiska un videi draudzīga metode. 

Pētījuma sākumā Daļecka veica eksperimentus kolbās, nodrošinot sterilus apstākļus. Sterilam notekūdenim pievienoja kādu no izvēlētajām farmaceitiski aktīvajām vielām un lūkoja, kas notiek – vielas koncentrācija samazinās vai paliek nemainīga. Ar efektīvākajām sēnēm eksperimentu atkārtoja reālos apstākļos. Pētījuma beigās viņa nonāca pie divām efektīvākajām mikroskopiskajām sēnēm, taču neizslēdz iespēju, ka ir vēl kāda, kuru varētu izmantot šādam nolūkam. Šāda alternatīvā metode varētu būt kā pēcattīrīšanas papildu solis.

Brigita Daļecka saredz vairākus izaicinājumus, jo vēl jānoskaidro, “cik daudz biomasas mums ir nepieciešams, lai efektīvi attīrītu no piesārņojuma, un kā šī biomasa mijiedarbojas ar dabiskajiem mikroorganismiem, kas jau ir sastopami notekūdenī.”

Tas ir liels izaicinājums, jo sēnēm nepatīk sev apkārt citi mikroorganismi. Pētniece norādīja, ka jāmeklē balanss, kurā brīdī un cik daudz jāpievieno mikroskopiskā sēne, lai tā spētu gan efektīvi attīrīt ūdeni, gan vienlaikus dzīvot tajā.

Pētnieks Ingus Pērkons zināja stāstīt, ka desmit reizes augstāka koncentrācija, nekā ir attīrītos notekūdeņos, spēj negatīvi iespaidot tur mītošos organismus – tiem rodas uzvedības traucējumi, hroniskas anomālijas, kas rada mutācijas, dažkārt arī reproduktīvās sistēmas izmaiņas.

Farmaceitiski aktīvo vielu ir ļoti daudz, un tās ir dažādas, tāpēc Daļecka paredzēja, ka, visticamāk, nākotnē attīrīt notekūdeņus no medikamentu piesārņojuma palīdzēs alternatīvo metožu kopums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt