Sadaļas Sadaļas

Ketleru atsegumi Ventas krastā atklāj 365 miljonus gadu vecas dabas vērtības

Ketleru atsegumi Ventas krastā, kas atrodas pavisam netālu no Skrundas, nominēta par „Gada ģeovietu 2016”, taču ar nominēšanu vien viss nav beidzies. Tagad par šo dabas veidojumu un vērtībām, kas radušās pirms 365 miljoniem gadu, var uzzināt, apmeklējot Ketleru atsegumus un tur izpētot informatīvo stendu, ko sarūpējusi biedrība ''Ziemeļvidzemes ģeoparks''.

„Paņemam no upes ūdeni. Smiltis te ir tik vāji cementētas, ka tās var mierīgi ar ūdeni skalināt. Gaidām, kad atsegsies kāda zvīņa vai kāda fosilija no senām zivīm,” stāsta doktorantūras students Jānis Bikše.

Grūti ar prātu pat aptvert, ka te tiek runāts par aptuveni 360 miljonus gadus vecām zvīņām un citiem atradumiem, ko var paņemt rokās un izpētīt. Fosīliju daļas parasti ir melnā krāsā. Bikše ir viens no 2014.gadā notikušās Ketleru atsegumu ekspedīcijas dalībniekiem. „Ar studentiem no Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes palīdzējām Ervīnam Lukševičam meklēt zivis un fosilijas. Atradām ļoti daudzas zvīņas,  kauliņus, zobiņus, adatas. Studenti te pavadīja veselu nedēļu. Salasījām daudzus simtus fosiliju,” saka Bikše.

Zinātnieki stāsta, ka Kurzemes dienvidos pirms aptuveni 360 miljoniem gadu ir bijusi paisumiem un bēgumiem pakļauta sauszemes-jūras pārejas zona, visticamāk, delta, kur dzīvoja viens no senākajiem labi zināmiem devona četrkāju radījumiem – „Ventastega curonica”.

Latvijas Universitātes ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes profesors Ervīns Lukševičs ar lielu aizrautību stāsta par šo četrkājaino.

„Ventastega ir viens pirmajiem četrkājainajiem un trešais labāk zināmais devona četrkājainais pasaulē, ar to mēs lepojamies. Sāksim ar vecumu - 362 miljoni gadu. Iespaidīgs! To atklājām relatīvi nesen, aptuveni 80. gadu beigās, bet devona zivis no Ketleriem ir zināmas krietni ātrāk, starpkaru ģeologi pirms astoņdesmit gadiem bija atklājuši šeit zivju atliekas,” norāda Lukaševičs.

Unikālie Ketleru atsegumi Skrundas novadā nu kļuvuši zināmāki plašākam cilvēku lokam. Šogad bija deviņi pretendenti nominācijai „Gada ģeovieta 2016”, stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes un biedrības Ziemeļvidzemes ģeoparks pārstāvis Dainis Ozols.

Kāpēc izvēlēts Ventas krasts un kāpēc šī vieta Skrundas apkārtnē ir tik unikāla? „Šeit mugurkaulnieki iznāca no jūras. Vēl divās vietās pasaulē ir līdzīga situācijas fosilijas. „Ventastega curonica” ir visprimitīvākais. Var pieņemt, ka tieši šeit notika šī lieta pirmo reizi. Mazs bija šis solītis, ko veica šis dzīvnieciņš, iznākot krastā. Mazs solis Ventastegai, bet milzīgs solis dzīvības evolūcijai,” uzsver Ozols.

Šogad Latvijas Universitātes Ģeoloģijas nodaļa plāno veikt padziļinātus pētījumus Ketleru atsegumos. Vienlaikus šī vieta kalpos arī kā tūrisma objekts, kas tagad kļuvis pieejamāks apmeklētājiem.

Izmantojot jaunākās rekonstrukcijas, Sarmīte Inberga Latvijā izveidojusi  ''Ventastega curonica” atdarinājumu. Šo modeli, kas vēl tiks nedaudz pilnveidots, drīzumā varēs apskatīt Dabaszinātņu akadēmiskā centra jaunajā ēkā.  

Biedrības ''Ziemeļvidzemes ģeoparks'' organizēto Ketleru atsegumu kā Latvijas ''Gada ģeovietas 2016'' nominēšanu atbalsta Skrundas novada pašvaldība, Latvijas Universitātes Ģeoloģijas nodaļa un Ģeoloģijas muzejs, Latvijas Petroglifu centrs un Dabas aizsardzības pārvalde.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt