"Karojošie saprata, ka košs krāsojums ir ideāls mērķis pretiniekam. Savukārt vislielākos uzlabojumus piedzīvojuši individuālie aizsardzības līdzekļo, ko veicinājusi tehnoloģiju un materiālu attīstība," teica Zemessardzes kapteinis Juris Ķiploks.
"Šobrīd karavīra aprīkojuma svars varbūt ir tāds pats kā agrāk, tomēr ekipējuma priekšmetu un dažādu lietu skaits ir palielinājies," teica Ķiploks.
Pirmā pasaules kara laikā atkal sāka izmantot bruņuvestes un dažādus aizsardzības elementus, kas parādīja, ka karavīram jāprot paslēpties. Bija arī pirmie mēģinājumi veidot kamuflāžu.
"Formas tērpam ir trīs uzdevumi – pirmais uzdevums ir karavīru aizsargāt, otrs – identificēt, trešais – reprezentēt. Formas tērpā viņam ir jāizskatās cienīgi," skaidroja Ķiploks.
Kevlars ir karstumizturīga un spēcīga sintētiskā šķiedra, ko amerikāņu uzņēmums "DuPont" izgudroja pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Desmit gadus vēlāk šo materiālu sāka lietot bruņuvestu ražošanā. Ķiploks stāstīja, ka kevlars ir ļoti stingrs pavediens, spējīgs aizturēt objektu, kas pārvietojas ar lielu ātrumu – lodi, šķembu. Kevlars uzņem triecienu un sadala to pa lielāku virsmu, mazinot spiedienu uz ķermeni.
"Izgudroti arī jauni materiāli – nanotehnoloģijas, kompozītmateriāli jeb šķidrās bruņas, pildītas ar želejveida masu, kas strauja trieciena ietekmē sacietē,” skaidroja Juris Ķiploks.
Tehnisko līdzekļu spējas ir augušas eksponenciāli
Karavīra aprīkojums pēdējo desmit gadu laikā ir attīstījies. Ķiploks stāstīja, ka pieejami materiāli, kas pilnībā nodrošina aizsardzību no lietus. Savukārt priekšmeti ēdiena sildīšanai un pagatavošanai strauji transformēsies, ko var saistīt ar potenciālā pretinieka novērošanas spējām.
"Sēdēšana vakarā pie ugunskura ir pagātne. Mūsdienu novērošanas līdzekļi ir tik tālu attīstījušies, ka ar īpašajiem novērošanas līdzekļiem ķermeņus ar paaugstinātu temperatūru iespējams atpazīt no liela attāluma," teica Juris Ķiploks.
Viedo tehnoloģiju priekšrocības
Šodien viedās tehnoloģijas karavīra aprīkojumam sniedz nenoliedzamas priekšrocības gan ar savu svaru, gan informācijas apjomu un tehnoloģiju spējām. Taču pastāv diezgan lieli ievainojamības riski. Pēc Ķiploka domām, šādas ierīces arvien plašāk ienāks šajā jomā savu īpašību dēļ, un jaunie cilvēki ar tām prot rīkoties jau intuitīvi.
"Arī Latvijā zinātnieki pamazām sāk strādāt pie ierīcēm, kas spēj pārraidīt šifrētu informāciju," teica Ķiploks.
Runājot par ieročiem, kapteinis stāstīja, ka aprīkojumā tie ir, bet, galvenokārt tie domāti karavīra pašaizsardzībai, jo mūsdienās vairums cīņu notiek attālināti un galvenie spēki cīņas laukā ir artilērija un aviācija.
Komandiera uzdevums ir nepieļaut, lai karavīrs nonāktu līdz tuvcīņai, bet, ja tā notiek, tad tā ir galējā robeža un karavīram jābūt morāli un fiziski gatavam šādai rīcībai.
