Dienas ziņas

Koronavīruss izplatās aizvien plašāk

Dienas ziņas

Koronavīrusa izplatībai seko līdzi arī Vidzemē

Izdots Frīdriha Candera rakstu krājums

Izdod pasaulslavenā Latvijas zinātnieka Frīdriha Candera rakstu krājumu

Latvijas zinātnieks Frīdrihs Canders bija viens no pirmajiem pasaulē, kam pēc Pirmā pasaules kara bija nozīmīgas un unikālas idejas par ceļojumiem kosmosā. Canders ir viens no retajiem Latvijas zinātniekiem, kuru pazīst visā pasaulē, bet kurš savas dzīves laikā Padomju Krievijā netika atzīts un publicēts.

Šogad Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs svin savus pirmos 25 gadus Latvijas brīvvalsts zinātnē, un, piesaistot jubilejai, Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta pētnieki Valdis Avotiņš un Juris Žagars izdevuši rakstu krājumu "Inženieris Frīdrihs Canders".

"Varbūt nav daudzi tādi, kas var novērtēt tos viņa sasniegumus, jo patiešām relatīvi šaurā jomā, bet kaut kādā ziņā viņam ir gara radniecība ar Leonardo de Vinči, - viņi dzīvoja ļoti nākotnei," klāstīja Žagars.

Latvijas zinātnieks radīja pirmo šķidrās degvielas reķešu dzinēju, lai arī raķetes gaisā pacēlās jau pēc Candera nāves. Dzīves laikā Frīdriham Canderam izdoti tikai daži raksti, jo aktīvākā mūža daļa pavadīta Padomju Krievijā.

"Viņš ir viens no tiem patiešam aizrautīgajiem un kaut kādā mērā ģeniālajiem cilvēkiem (..).  Viņiem nav tik viegli sadarboties ar citiem. Bet tā aizrautība man patiešam patīk!" atzina Latvijas Universitātes muzeja eksperts Ilgonis Vilks.

Latvijas zinātnieku Padomju Krievijā maz publicēja, tapēc teorija un praktiskie atklājumi tika nodoti lekciju veidā studentiem.

"Sasniegumi kosmosā bez šaubām ir svarīgi un zīmīgi, un mēs nākamajās paaudzēs vēl vairāk par to pārliecināsimies. 20. gadsimta lielie sasniegumi bija divu paaudžu darba rezultāts!" sprieda Žagars.

Pēc tam, kad Pirmā pasaules kara fronte evakuēja Canderu uz Krieviju, viņš daudz laika veltīja pirmā raķešdzinēja aprēķiniem padomju Ļeņingradā, kur pēc kara nopirkt nevarēja neko. Canders ir eksperimentējis ar petrolejas lampām, pārkausējis sudraba karotes raķešu modeļiem, diennaktīm sēdējis savā kabinetā, iegrimis dziļās pārdomās. Par šo laiku materiālus ir apkopojis Krievijas kosmonauts Aleksandrs Aleksandrovs, kas grāmatas izdošanas brīdī uz mirkli bija ieradies Ventspilī.

"Viņš dzīvoja sociālistiskajā Krievijā, kur lidot uz zvaigznēm bija neiedomājami! Tāpēc par to viņu var uz rokām nēsāt kā globāla mēroga domātāju!"

klāstīja Frīdriha Candera dzīves pētnieks, kosmonauts Aleksandrovs.

Vācu izcelsmes, bet Latvijā dzimušais zinātnieks mira Krievijā 1933. gadā, bet kopš 1967. gada Latvijas Zinātņu akadēmija piešķir Frīdriha Candera balvas par izciliem sasniegumiem fizikā, astronomijā, matemātikā un inženierzinātnēs. Publicētie pētījumi joprojām nav zaudējuši savu aktualitāti kosmonautikā. Un Canders ir vienīgais latviešu izcelsmes inženieris, kas atrodams starptautiskajā Ņūmeksikas Visuma muzeja Slavas zālē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti