Ja personas datu izmānīšanai visbiežāk izmanto sociālos tīklus, tad bankām uzbrūk ar dažādu datorvīrusu palīdzību, ko dēvē arī par banku trojāniem, stāsta Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV vadītājas vietnieks Varis Teivāns.
Kibernoziegumu tendences ir līdzīgas visā pasaulē. Kā liecina jaunākais “Ernst and Young” informācijas tehnoloģiju drošības pētījums, šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, par 10% augusi gan datorvīrusu un ļaunprogrammatūras ieviešana, gan personas datu izmānīšana jeb tā saucamā pikšķerēšana, stāsta “Ernst and Young” vadības konsultāciju departamenta direktore Renāte Strazdiņa.
Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV vadītājas vietnieks Varis Teivāns vērtē, ka bankas Latvijā pret kibernoziegumiem ir labi sagatavotas, lielākās problēmas rada paši interneta lietotāji.
