Tas iespēju, ka bojājumi kabeļiem varētu būt radušies nejauši vai dabas apstākļu iespaidā, liek uzskatīt par maz ticamu.
Apgrūtinājumi banku norēķinu sistēmu darbībā un vienkāršu interneta pakalpojumu neesamība ir tās sekas, ko ceturtdien izraisīja Eiropas un Āzijas datu kabeļa pārrāvums netālu no Baltezera. Pagaidām skaidri avārijas iemesli nav zināmi, bet netiek izslēgts, ka vainojami bijuši krāsainā metāla zagļi.
Vairāk nekā trīs stundas būtiska daļa Latvijas iedzīvotāju izjuta interneta darbības traucējumus, kurus izraisīja uzņēmuma „Telia Latvija” maģistrālā kabeļa bojājums. Ekspertu teiktais liek domāt, ka kabeļu bojājumu izraisījusi ļaunprātīga rīcība. Šajā gadījumā nejaušības iespēju vēl vairāk mazina apstāklis, ka tikuši bojāti divi maģistrālajā līnijā ietilpstošie kabeļi, ļauj secināt „Telia” tirdzniecības direktora Mārtiņa Paura teiktais.
„Es varu apstiprināt, ka ir noticis bojājums „Telia Latvia” optiskā tīkla maģistrālē Rīga -Valka, kur vienlaicīgi ir tikuši bojāti divi neatkarīgi optiskie kabeļi. Faktiski šī ietekme, protams, ir liela, un šī bojājuma fiziska novēršana aizņems gana daudz laika,” sacīja Paurs.
„Telia” gan savus pakalpojumus atjaunoja ātrāk, izmantoja alternatīvas iespējas.
Pārrautais "Telia Latvija" kabelis bijis teju vai jauns, jo kalpojis tikai pusotru gadu. Cik daudziem klientiem ceturtdien nācies iztikt bez sakariem, uzņēmuma pārstāvjiem ir grūti spriest.
„Lielākie cietēji ir interneta pakalpojumu sniedzēji un to gala lietotāji. Precīzu skaitu nosaukt dotajā brīdī ir grūti, jo lielākie klienti ir citu elektronisko sakaru pakalpojumu komersanti un to lietotāji, tādējādi precīzo skaitu ir pateikt grūti. Mēs redzam, ka lielākie cietēji ir Vidzemes pusē, kas ir no šīs vietas uz Vidzemes pusi. Šiem lietotājiem šodien bija lielākās problēmas,” klāstīja Paurs.
Tiesa klienti Vidzemē nav bijuši vienīgie, kuri nav spējuši atvērt interneta mājaslapas, vai pārsūtīt datus. Sūdzības saņemtas arī no neskaitāmiem uzņēmumiem ārvalstīs.
Nozares ekspertu teiktais liecina, ka kopumā šāda veida datu pārraides kabeļi parasti ir visai labi pasargāti. Piemēram, „Lattelecom” galvenais tehnoloģiju direktors Uldis Tatarčuks norāda, ka lielākā daļa uzņēmuma maģistrālo kabeļu ir izvietoti uz augstsprieguma elektropārvades līnijām. Tomēr arī tajos gadījumos, kad kabeļi tiek ieguldīti zemē, parasti telekomunikāciju uzņēmumi tos ierok pietiekami dziļi, lai nejauša bojājuma iespēja būtu neliela.
„Maģistrālie kabeļu tīkli, tāpat kā pārējie, ir pakļauti zināmam tiešas iedarbības riskam, tos var gan ļaunprātīgi, gan kaut kādos būvniecības darbos bojāt. Bet attiecīgi mēs zinām, ka tāds risks var iestāties, un esam jau sagatavojušies. Piemēram, mūsu pamattīkla kabeļi ir izvietoti uz augstsprieguma līnijām, tie ir pietiekami grūti pieejamā vietā, tāpēc arī mums vairāku gadu laikā nav bijuši reāli incidenti ar šo kabeļu bojājumiem. Protams, mums ir arī zemē ieguldītie kabeļi, bet faktiski ar arklu vai lāpstu rokot, šos kabeļus aizķert nevar, tie atrodas pietiekamā dziļumā, lai būtu aizsargāti,” uzsvēra Tatarčuks.
„Lattelecom” pārstāvis arī norāda – iespēja, ka šādus kabeļu bojājumus varētu izraisīt dabas apstākļi, piemēram, dzīvnieki, ir mazticama.
Visbiežāk traucējumi kabeļu darbībā ir saistīti nevis ar pašu kabeļu fiziskiem bojājumiem, bet tīkla aparatūras bojājumiem. Bojājumu gadījumos telekomunikāciju uzņēmumi izmanto citus datu pārraides kanālus, uz kuriem modernākās sistēmas pārslēgšanos nodrošina jau automātiski.
Dzīslu pa dzīslai uzņēmuma speciālisti avārijas vietā metināja kopā optiskās šķiedras. Šajā maģistrālajā līnijā ir divi kabeļi. Katrā no tiem ir 96 šķiedras, kas tikai nedaudz resnākas par matu.
Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka kabeļu izvietošana pie dzelzceļa līnijas ir pati drošākā, jo šī zona ir īpaši aizsargāta. Tiesa, kā atgadījusies šī avārija - nav skaidrs. Zināms vien tas, ka abas kabeļa optiskās šķiedras līnijas tikušas mehāniski bojātas. Kas to izdarījis, neviens nezina.
Līdz šim daudzos līdzīgos sakaru līniju bojājumos pie vainas bijuši bezpajumtnieki, kuri ar īpašu azartu cenšas izrakt jebkurus kabeļus, cerot, tajos atrast meklēto metālu. Taču datu kabeļos tā nav. Ņemot vērā, ka no šādiem darboņiem nav pasargāts neviens, arī "Telia Latvija" darbinieki savus optisko šķiedru datu kabeļus un to kontrolakas slēpj zem pamatīgas šķembu vai zemes kārtas.
