Lieljaudas raķetes
RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes 3. kursa studente Aija Monika Vainiņa un Rīgas Hanzas vidusskolas 12. klases skolnieks Artūrs Haritonovs ir RTU lieljaudas raķešu komandas dalībnieki.
"Raķešu būve ir ļoti tehniski sarežģīta, un īstenībā nedrīkst cilvēks bez licences vai bez sertifikāta pirkt raķešu motorus vai oficiāli kaut kur to lidināt. Pa kluso pagalmā mazu raķetīti varbūt var, bet, ja grib taisīt kaut ko nopietnu, vajag ekspertus, kas palīdzēs un atbalstīs. Tieši mūsu ideja ir turpinājums idejai "Latvijas pirmie 100 kilometri kosmosā", kas ir Andreja Puķīša un Paula Irbina virzīta iniciatīva. Viņu ideja bija sasniegt 100 kilometrus ar stratosfēras raķeti uz Latvijas 100. jubileju. Viņi saprata, ka tas ir pārāk sarežģīti, ka viņiem kā jau industrijā iesaistītiem cilvēkiem ar savu ikdienas dzīvi ir diezgan grūti tik apjomīgu projektu pavilkt. Tāpēc viņiem radās šī skaistā doma to nodot nākamajām paaudzēm," stāstīja Vainiņa.
Tā tika izveidota lieljaudas raķešu komanda, kurā tālākās idejas un plāni tika virzīti jau no pašu studentu puses.
"Raķešu joma studentu komandu līmenī pēdējos gados ir kļuvusi ļoti aktuāla un populāra, un ir citas universitātes Eiropā, kas ar savām raķetēm ir sasniegušas lielus augstumus. Lai mēs vispār pierādītu, ka mēs esam konkurētspējīgi un līdzvērtīgi savās zināšanās, mums vajag iet līdzi tiem rekordiem," atzina Vainiņa.
Līdz šim komanda radījusi jau divas raķetes, jo pirmās raķetes starts diemžēl nav bijis diez ko veiksmīgs.
"Otrā raķete ir pirmā studentu radītā lieljaudas raķete Latvijā un Baltijā. Tās starts bija ļoti veiksmīgs, un tagad mēs strādājam pie projekta par stratosfēras balonu, no kura varētu palaist raķeti, lai principā ar mazāku raķeti varētu sasniegt lielāku augstumu. Paralēli tam mēs sāksim gatavoties sacensībām "EUROC", kas ir lielākās studentu raķešu sacensības Eiropā," norādīja Haritonovs.
Raķešu dzinēju jaudu iedala vairākās kategorijās, bet to dzinēju impulsu un jaudu mēra ņūtonsekundēs. Līdz noteiktam ņūtonsekunžu daudzumam nav nepieciešama speciāla licence raķešu izgatavošanai un palaišanai, bet lieljaudas raķetes, kuras gatavo Latvijas studenti, pieprasa otrā līmeņa "Tripoli" sertifikātu, kas ir pieejams vienam no raķešu komandas dibinātājiem – Andrejam Puķītim.
"Tāpēc mēs drīkstam un esam tiesīgi šādas raķetes laist un izgatavot, jo mums ir cilvēks ar ekspertīzi šajā jomā. Papildus tiem sasniegumiem, ko esam uzbūvējuši, esam arī nodibinājuši Latvijas amatieru raķešbūves asociāciju. Asociācijas ideja ir tāda, ka ne tikai mēs, komandas biedri, bet principā jebkurš latvietis, kuram pēkšņi rodas interese par šo jomu, var iesaistīties, un, esot asociācijas biedram, ir iespēja iegūt pirmā līmeņa "Tripoli" sertifikātu," skaidroja Vainiņa.
Zemūdens droni
Savukārt RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes 4. kursa students Kārlis Bērziņš un RTU Rīgas Biznesa skolas 4. kursa students Toms Rožkalns vienlaikus ir arī uzņēmuma "SUBmerge Baltic" dibinātāji, kurā radījuši specifisku zemūdens dronu.
RTU tapušais drons ir veidots īpaši Latvijas un Baltijas apstākļiem, kur ūdenstilpnēs ir slikta redzamība, jo tam ir uzlabota redzamība. Drons aprīkots ar kameru, kas nodrošina augstas izšķirtspējas reāllaika datus, un dažādiem sensoriem, kuri nosaka drona atrašanās vietu, kustību, kā arī mēra dziļumu.
"Drona sākums ir tāds netipisks, jo nesākās no problemātikas no industrijas puses, bet gan studentu problemātikas, jo šis bija pilnīgi pašu organizēts projekts. Satikās studentu kopa, kurai bija vēlme darboties un iegūt zināšanas tieši praktiskā darbībā un, iespējams, sadarboties ar industriju. Attiecīgi mēs meklējām to problemātiku, kas varētu būt tā lieta, ko mēs radītu vai risinātu," stāstīja Bērziņš.
Tobrīd aktuāla lieta tehnoloģiju pasaulē bija lidojošie droni, taču neviens no studentiem neko nebija dzirdējis par zemūdens droniem, līdz ar to viņi sāka aktīvi pētīt šo lauciņu.
"Attīstot projektu, vienā brīdī sapratām, ka varbūt ir jāskatās uz to kā uz biznesu, jo, protams, ir forši uztaisīt dronu, pabraukāties zem ūdens, paskatīties, kas tur ir, bet, ja to grib tālāk attīstīt, ir jāskatās tirgus, kam tas varētu noderēt, kurš to gribētu pirkt," norādīja Rožkalns.
"Sākotnēji bizness bija gandrīz spiesta lieta, jo vienkārši vieglāk bija saņemt finansējumu, ja tu attīsti biznesa ideju," piebilda Bērziņš.
Studenti atzina, ka zemūdens droni paši par sevi nav jaunums, bet viņi mēģinājuši tos radīt atbilstoši tieši Latvijas klimatiskajiem apstākļiem un esošajām problēmām. Sākotnējā ideja bija radīt zemūdens "i-robotu", kas attīrītu dīķus no ūdenszālēm, bet tikpat labi jau radīto dronu varētu izmantot arī Valsts policija, piemēram, meklēšanas darbos.
"Līdz šim brīdim mēs esam uztaisījuši zemūdens dronu. Tas ir strādājošs, peld, dara, ko mēs gribam, ir vadāms. Protams, ir lietas, kas jāuzlabo, kas jāpievieno klāt, bet tāds prototips, kuru var demonstrēt, ir gatavs," atklāja Rožkalns.
Izmēru ziņā drons ir 1,30 metrus garš ar 20 centimetru diametru. Paredzēts, ka studentu radīto dronu ar pults palīdzību vadīt varēs cilvēks no jebkuras vietas pasaulē, redzot visu to pašu, ko redz drons.
"Iespēja dronu vadīt no visas pasaules ir izstrādes procesā pašlaik, un tā būs viena no galvenajām pievienotajām vērtībām, par kuru no klientu puses sapratām, ka interese pēc tā ir liela. Mēs to izstrādājam un plānojam jau augusta beigās finalizēt," norādīja Bērziņš.
