3D printeri pirms pāris gadiem ziņkārīgajam Aleksandram dzimšanas dienā uzdāvināja tētis, taču šovasar tā lielākais un svarīgākais darbs bijis izdrukāt nevis piekariņus vai citas mantiņas, bet gan acu aizsargus Ukrainā cietušajiem.

Aleksandrs par savu motivāciju palīdzēt stāstīja: "Pirmkārt, tas, ka mēs ar ģimeni atbalstām Ukrainu jau kopš 2014. gada – morāli atbalstām. Un arī tas, ka man bija tādas iespējas un uzdāvināja 3D printeri, tad izdomāju – varētu palīdzēt Ukrainai kaut kā šogad, brīvprātīgi palīdzēt saprintēt aizsargus. Ir tāda mājaslapa internetā, kur es atradu modelīšus, un tad sapratu: izprintēšu."

Aleksandram ir 15 gadu, un viņš mācās Rīgas 3. ģimnāzijā. Brīvprātīgo darbu jaunietis veic jau vairākus gadus. Šī gada veikumu – no idejas līdz realizācijai – izplānojis pats.

Viņš atklāja, ka pareizo mājaslapu meklējis ilgi, prātojis arī par to, ka varētu acu aizsargus uzmodelēt pats.

Vienu aizsargu printeris izgatavo apmēram pusstundas laikā. Dažu dienu laikā Aleksandrs ir izdrukājis ap 20 acu aizsargu.

Aleksandra mamma Laura Tunne norādīja: "Man, kā jau jebkuram vecākam, ir brīnišķīga sajūta par to, ka cilvēks, pats tāds jauns būdams, spēj atrast, izdomāt un realizēt tādu brīnišķīgu lietu. Mēs visa ģimene viņu ļoti atbalstām."

Saražojis vēlamo aizsargu daudzumu, Aleksandrs uzrakstīja e-pastu Aizsardzības ministrijai ar piedāvājumu nodot tos Ukrainai. Šis lūgums savukārt nonācis fondā "Uzņēmēji mieram", kas jau šonedēļ nogādās sūtījumu Ukrainā.

Fonda "Uzņēmēji mieram" direktore Laura Skrodele atzina: "Es teiktu, ka Aleksandrs ir ļoti sirsnīgs un mums visiem pārsteidzošs piemērs, kā sabiedrība pati var kļūt par risinājumu kaut kādam jautājumam."

Viņa norādīja, – ja no uzņēmēju puses tā vairāk ir finansiāla palīdzība, tad Aleksandra gadījumā tā tiešām ir vēlme palīdzēt, atrodot īsto veidu, īsti vietni, īsto kanālu, kā to var izdarīt.

Ukrainā acu aizsargus jau gaida un novērtē puiša devumu.

Ukrainas Acu plastiskās ķirurģijas un acu protezēšanas asociācijas prezidente Oksana Petrenko sacīja: "Es gribētu pateikties par šo iesaisti un par acu aizsargiem. Jo tiešām kara apstākļos mūsu pacienti bieži gūst traumas no mīnu sprādzieniem. Tie ir gan karavīri, gan civilie. Šajos gadījumos ir svarīgi pēc iespējas ātrāk sniegt pirmo palīdzību un aizsargāt acis. No tā ir atkarīgs redzes tālākais liktenis. Ierīce, ko izgatavojis mūsu jaunais kolēģis, ir vajadzīga tūlītējai aizsardzībai, kolīdz acs ir traumēta. To liek virsū acu ābolam, kamēr pacientu nogādā slimnīcā."

Pats Aleksandrs ļoti gaida pirmās atsauksmes par viņa izgatavotajiem aizsargiem. Bet jau tagad jūt prieku par savu veikumu.