Karš digitālajā pagalmā
Aizvadītā gada otrajā pusē Latvijā viesojās ASV Merilendas Universitātes vadošā pētniece Egle Murauskaite, kura jau vairāk nekā 15 gadus strādā starptautiskās drošības un nekonvencionālo draudu jomā. Viņa ir viens no cilvēkiem, kurš publisko uzstāšanos laikā atzīst faktisko kara esamību Eiropā un NATO alianses valstīs digitālajā laukā.
"Es gribu uzsvērt – protams, ka NATO kā alianse nav karastāvoklī, taču daudzām no valstīm jācīnās ar Krievijas kontrolētiem, vadītiem kibervides spēlētājiem. Digitālie uzbrukumi tiek vērsti pret militāriem, pret infrastruktūras mērķiem no Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pirmās dienas," stāstīja pētniece.
Lai cīnītos pret kibernoziegumiem un Kremļa vadītajām kampaņām, ASV un sabiedroto atbalsts bijis ārkārtīgi nozīmīgs. Līdz šim Ukrainā un to atbalstošajām valstīm izdevies apturēt un mazināt Kremļa plānoto operāciju ietekmi – kopējā novērotā aizsardzības efektivitāte bijusi nozīmīga. Taču viena no kara atziņām ir tā, ka kiberdarbības ietekme uz kopējo konvencionālo kampaņu ir ierobežota.
Tiesa – lielākā daļa no kibervides cīņām risinās tādā kā pelēkā frontē, kinētiskā kara kauju un notikumu ēnā, reti uzplaiksnījot mediju dienaskārtībā vai sociālo mediju platformu saturā. GPS darbības anomālijas kā daļa no Kremļa elektronisko spēku uzbrukuma mēģinājumiem tika pamanītas Somijas un Norvēģijas pierobežā, un 2019. gadā Norvēģijas puse pat iniciēja oficiālas tikšanās, pēc kurām situācija uz laiku arī normalizējās.
"Tā kā pierādāmi redzam – Kremļa kiberuzbrukumi bijuši tieši saistīti ar Ukrainas karu un tiem pretdarbojas virkne alianses valstu, manuprāt, ir nozīmīgi uzsvērt – kibervidē mēs esam aktīva konflikta fāzē", akcentēja Murauskaite.
Traucējumu centrs – Kaļiņingrada
Pēdējo mēnešu laikā Krievijas eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs un Vladimira Putina režīma militārās bāzes šajā teritorijā, Pillavas ostā, visticamāk, kļuvušas par raidsignālu traucējumu centru.
Virkne atvērto informācijas avotu (OSINT, "open source intelligence" – anglu valodā) pētnieku, kas specializējas radiofrekvenču tīkla un aviācijas kustības izpētē norādījuši, – pastāv liela iespējamība, ka Kremlis Kaļiņingradas reģionā cenšas izbūvēt savu pretraķešu vairogu, kas sargātu arī no droniem.
GPS traucējumu sekas vispirms ietekmē civilo aviāciju, civilo jūras transportu un atsaucas arī uz virkni mazāk bīstamu pārvietošanās veidu. Reaģējot uz mediju un sociālo tīklu lietotāju interesi Civilās aviācijas aģentūra (CAA) publiskoja īpašu skaidrojumu, kurā norādīja: "Baltijas jūras reģionā novērotie GPS signāla traucējumi neradīja apdraudējumu civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošumam, kā arī tie nav bijuši tādi, lai gaisa kuģus pārvirzītu pa citu maršrutu".
CAA atsaucās arī uz 2019. gada notikumiem, sakot, ka "salīdzinājumā ar 2019. gadu GPS sistēmu traucējumu gadījumu skaits ir pieaudzis, tomēr 2022. gadā un 2023. gadā situāciju var raksturot kā līdzvērtīgu. 2023. gada izskaņā – no septembra līdz decembrim – no pilotiem saņemti 183 ziņojumi par GPS sistēmu traucējumiem".
Baltijas GPS traucējumu vadošais novērotājs Markuss Jonsons uzsvēra – kopš radīta tīmekļa vietne "GPSJam", Baltijas reģiona GPS signāla traucējumi ir lielākie dokumentētie līdz šim. "Neesmu pārliecināts, taču nespēju atsaukt atmiņā citu tik liela apmēra incidentu," norādīja pētnieks.
Jonsons sociālajos tīklos tikai pirms dažām dienām publicējis jaunākās fiksēto traucējumu digitālās kartes, kuras joprojām – līdz pat aizvadītās nedēļas brīvdienām – liecina par ievērojamiem traucējumiem un neērtībām civilajai aviācijai Baltijas reģionā un Baltijas jūras baseina apkaimē.
GPS – kā tas strādā?
Aptaujājot Latvijas telekomunikāciju operatorus, jāsecina – uzņēmumi ir apguvuši diplomātisku atbilžu sniegšanas manieri. Oficiālās atbildes ir politkorekti formulētas un uzmanīgi norāda – "mūsu klienti nav izjutuši GPS tīkla traucējumus".
Ja GPS sistēma pēkšņi pārstātu darboties, tas būtu nopietns traucēklis daudzām ikdienas dzīves jomām – darbības traucējumus cilvēki noteikti pamanītu, un tas ir tāpēc, ka GPS ir tik reti sastopama lieta kā ārkārtīgi precīza un uzticama laika mērīšanas un navigācijas sistēma, kas turklāt ir bez maksas un līdz ar to iekļauta neskaitāmos civilās dzīves risinājumos un platformās.
GPS sistēma ir savulaik militāriem mērķiem izstrādāta globāla navigācijas satelītu sistēma. Tās darbība ir vienkārša – ap planētu ir vismaz 24 dažādu satelītu, kas atrodas sešās dažādās orbītas plaknēs visā pasaulē. Katrā no šīm plaknēm ir vismaz četri satelīti, un katrā no šiem satelītiem ir iebūvēts ļoti precīzs atompulkstenis un arī raidītājs, jo precīzi zinām, kur šie satelīti atrodas.
Jebkurā konkrētā brīdī, kad satelīts nosūta savu kodēto laika signālu, uztvērēji uz zemes, piemēram, mūsu viedtālruņos, var uztvert šo signālu. Saņemot signālu, ierīce precīzi zina, kur satelīts bija, un zina, cik ilgs laiks signālam bija nepieciešams, lai nokļūtu līdz uztvērējam.
Ja GPS lietotāja rīcībā virs apvāršņa ir četri satelīti, var noteikt savu atrašanās vietu ar ļoti labu precizitāti. Bet, tā kā šie GPS signāli ietver arī ļoti precīzu laika kodu, tas nozīmē, ka objektiem, kuriem nav jāzina sava atrašanās vieta, var izsekot precīzu laiku. Piemēram, finanšu tirgi izmanto šos signālus, lai verificētu precīzu laiku, lai izsekotu, piemēram, finanšu darījumiem.
Riski pastāv, tie jāpārvar
Militārās klases traucētāji rada viltus GPS signālus vai pat tiecas pilnībā slāpēt šo signālu. Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) 2022. gada 17. martā izdeva drošības biļetenu, pievēršoties šādu incidentu skaita pieaugumam. Lai mazinātu risku, civilās aviācijas piloti var izmantot rezerves navigācijas sistēmas, kuras jau konstruktīvi ir iestrādātas pasažieru aviolaineros, piemēram, inerciālās atskaites sistēmas un citus veidus, taču tie ir lēnāki un mazāk precīzi.
Jāpiebilst, ka Kremļa propaganda savas valsts teritorijā nenogurstoši slavē virkni "unikālu" radioelektroniskās cīņas sistēmu, kuras tapušas ar mērķi mazināt efektīvu bezpilota lidaparātu pielietošanu. Tradicionālā kara metodes, kur motorizētas vienības tanku piesegā varēja dažu dienu laikā panākt militāras uzvaras, ir vēsture, – to pierādījis Krievijas sāktais karš pret Ukrainu, kur kopš pirmā konflikta dienām, sākot ar "Bayraktar", bet šodien jau beidzot pat ar maziem pielāgotiem civildroniem, ievērojamus postījumus spēj nest tieši dažu simtu metru augstumā spietojoši bezpilota lidaparāti.
Dažādie pretdarbības mehānismi tiek veidoti ar nolūku slāpēt Ukrainas un Rietumu partneru rīcībā esošas sistēmas un, līdzīgi kā tas notiek ar "precīziem trāpījumiem" ar vairāku simtu metru nobīdi Kremļa artilērijā, arī elektroniskajā cīņā sistēmas veidotas tādas, kuras "bliež ar lielgabalu pa zvirbuļiem" un traucē ikdienas civilo dzīvi Krievijai līdzās esošās valstīs.
