Savus čempionu titulus skrējienā mēģinās aizstāvēt abi pērnie uzvarētāji Toms Komass un Vita Devjatņikova. 1989. gada 27. augustā dzimušais skrējiens dažas dienas pēc Baltijas ceļa veda pa šoseju, kas tautu vienoja tālejošā akcijā un demonstrēja pasaulei alkas pēc brīvības un pašnoteikšanās. Tolaik skrējiena dalībnieku numurus rotāja uzraksts “Brīvību Latvijai”, kas ir neatņemama sastāvdaļa arī 33 gadus vēlāk. Šogad par šīm vērtībām ar savu klātbūtni atgādinās arī Ukrainas skrējēja Viktorija Nikolajenko-Briantseva.
Skrējēja dzīvo Kijivas reģionā un 8. jūnijā, savā 35. dzimšanas dienā, viņa sāka ceļu ar sabiedrisko transportu Rīgas virzienā.
Mājās palika piecus gadus vecs dēls un 10 gadus veca meita, kā arī vīrs, kuram no sešu gadu vecuma ir hroniska epilepsija, kamdēļ viņam ir “baltā biļete” – tas nozīmē, ka viņš varētu tikt iesaukts mobilizācijas trešajā vilnī, bet, visticamāk, bez sūtīšanas uz fronti, stāstīja Viktorija.
Vīra slimība ir gana progresējoša, tāpēc medikamentu dienas deva ir maksimāla un visdrīzāk līdz frontei nevajadzēs doties, tāpēc Krievijas iebrukuma sākumā viņš palīdzējis finansiāli, sūtot naudu bruņoto spēku atbalstam. Pēc tam, pateicoties draugam no Amerikas, naudu sūtījis cilvēkiem, kuri atrodas okupētajās teritorijās.
Dzīvojot 80–90 kilometrus no Kijivas, mīnu dēļ ir bīstami trenēties ārā, tāpēc skrējēja to dara mājās uz skrejceliņa. Viktorijas sarunā ar LSM pavēstīja, ka vīrs atbalsta skriešanu un ciena izvēli startēt sacensībās citās valstīs:
“Es neskrienu ultra tāpat vien. Tāda ir mana dzīve, man ir lieli sapņi un ambīcijas. Lai sasniegtu mērķus, ir jāiegulda liels darbs. Esmu ultrās ilgu laiku, dievinu “Backyard” formātu un centīšos izbaudīt jūsu Rīga-Valmiera distanci.”
Par spīti apstākļiem, Viktorija turpina skriet katru dienu, pērn 100 kilometri veikti nepilnās deviņās stundās (8:46:14), uz brīdi skrējējai piederēja Ukrainas 24 stundu rekords ar 236,624 kilometriem un joprojām nepārspēts nacionālā līmenī ir "Backyard Ultra" formāta 308,476 kilometri.
Zīmīgi, ka Rīga-Valmiera norises dienā ukraiņu tauta par savas tautas neatkarību cīnās 107 dienas pēc kārtas. Viktorijas vecāki – tēvs, māte, vecmāmiņa, vectēvs un citi radinieki atrodas Ukrainas okupētajā teritorijā – dienvidos, Hersonas apgabalā, kur situācija ir saspringta, jo tur atrodas daudz krievu karavīru un viņu ekipējuma: “Viņi ieradās mājā pie maniem vecākiem, apgāza atvilktnes un skapjus, skatījās dokumentus. Pēc tam aizveda tēti mašīnā ar bariņu bruņotu vīru. Ģimene piedzīvoja lielu stresu, taču tēti vēlāk atbrīvoja un viņš ir dzīvs.”
Skrējējas vārds Viktorija tulkojumā simbolizē uzvaru, un uzvara ir katra izglābtā dzīvība. Labdarības skrējiens Rīga-Valmiera astoto gadu pēc kārtas rūpējas par kādu no bērniem ar kustību traucējumiem. Šogad savāktie ziedojumi tiks 10 gadus vecās Kristas Spirģes rehabiltācijai pēc mugurkaula operācijas gada sākumā Vācijā.
Dienu pirms skrējiena ziedotāji biedrības “Ultrataka” kontā ieskaitījuši Kristai 1498 eiro.
Pirms gada Rīga-Valmiera norises dienā, kas bija viena no karstākajām aizvadītajā vasarā, no Vācijas uz dzīvi Latvijā atgriezās topošais uzvarētājs Toms Komass, kurš šajā nedēļas nogalē mēģinās aizstāvēt savu čempiona titulu. Piektdienas naktī trasē dosies arī pērnā gada sieviešu uzvarētāja Vita Devjatņikova, kurai 2021. gadā nebija pirmā uzvara, kamēr vīriešu konkurencē aizvadīto astoņu gadu vēsturē nevienam nav izdevies triumfēt divreiz.
Abi trases rekordisti Pēteris Grīviņš un Diāna Džaviza, kuri spīdēja slapjajā 2020. gadā, šoreiz nestartēs, taču atradīsies sacensību tuvumā, pavadot un atbalstot pašu iedvesmotos skrējējus. Divkārtējā čempione un aktuālā Spartatlona uzvarētāja Diāna Džaviza speciāli ieradusies no mītnes zemes Austrijas, lai dotu starta šāvienu pusnaktī zem Brīvības pieminekļa zvaigznēm.
Taču bez viņiem cīņa neizpaliks, sieviešu konkurencē starp 40 dāmām spēkiem mērosies pērnā gada sudraba medaļniece Kristīne Troņenkova un uzreiz aiz pjedestāla palikusī Zane Paula, kā arī pasaules čempionātā savulaik skrējusī Ieva Grīniece.
Starp nepilnu simtu vīru pieminams trijniekā pabijušais kocēnietis Dmitrijs Ničipors, kurš kopā ar Mārtiņu Sirmo ir vienīgie, kas pieveikuši visus līdzšinējos astoņus skrējienus. Septiņi finiši kontā ir Spartatlonu pieveikušajam Didzim Braunam, kam pērn izdevās iespraukties TOP10. Šopavasar zem trim stundām izskrietais maratons liecina par potenciālu šajā startā. Rīgas maratonā trīs stundu barjerai tuvu bija jēkabpilietis Aivars Bondars, kurš divreiz Rīga-Valmiera noslēdzis labāko piecinieku un rudenī debitēs Spartatlonā.
Savs vārds būs sakāms “Backyard Ultra” speciālistiem, starp kuriem minams valmierietis Ritvars Kalniņš, kurš nesen šajā formātā startēja Vācijā un izturēja gandrīz 40 stundas. Sestdien uz šosejas atradīsies aprīļa beigās aizvadītās pašmāju “Pagalma ultras” izturīgākais duets – Elvijs Menniks un Artis Šauriņš, kuri duelējās līdz 27 stundām. Diennakti un 100 jūdzes spēlē turējās Kalvis Silgals un Alvis Danovskis, kam maratons noskriets ātrāk par 2 stundām un 50 minūtēm. Ņemot vērā maratonos iespēto, konkurentiem jārēķinās ar Valdi Miezīti, kam ir pieredze 107 kilometru distances veikšanā. Pusgada laikā divreiz apkārt Balatonam apskrēja Spartatlonā rūdītais Pēteris Cābulis.
Pieskaitot agrāko laiku sasniegumus 1991.–1993.gados, dzīvā leģenda Viktors Suborins centīsies veikt 11. skrējienu līdz Sīmaņa baznīcas durvju kliņķim, kur noslēdzas Rīga-Valmiera maratons. Savā dzimšanas dienā otrreiz distancē dosies Mārcis Petzāle.
Labdarības skrējiens Rīga-Valmiera gargabalniekus pulcēs devīto gadu pēc kārtas. Iepriekšējie divi pasākumi aizvadīti pandēmijas ierobežojumu zīmē, kad pat skrējiena dienā nebija skaidrs, vai sacensības tiks atļautas. Šoreiz varēs atgriezties pie iepriekšējā formāta, un finišētājus ar koncertu izklaidēs “Čipsis un Dullais”, kurus esam dzirdējuši arī kinofilmu skaņu celiņos.
Rezultātiem tiešsaistē varēs sekot līdzi dienu un nakti, savukārt Latvijas Radio sporta ziņas sestdienas rītā tiks vēstītas no finiša zonas Valmierā pie Sīmaņa baznīcas.
