Tautas sporta sezonas TOP7: Nebeidzamā skriešana

2014.gadā Latvijā skriešanas sacensību skaits bijis par trešdaļu lielāks kā dienu daudzums gadā. Visas sacensības pat vēl nav notikušas. Tā piemēram, gada pirmspēdējā dienā Daugavpilī Vienības laukumā pie eglītes sapulcēsies skrējēji startam trijās distancēs. Tikko aizvadītajās brīvdienās veselības skrējiens notika Grīziņkalnā. Sezonas apskatā izcelti vien nozīmīgākie gada notikumi demokrātiskajā sporta veidā.

Astoto reizi Latvijas čempionāts maratonā norisinājās Valmierā, kur 42,195 kilometrus garo distanci visātrāk veica Rolands Kaimiņš (2:30:39) un Jolanta Liepiņa (3:08:46). Vismaz līdz 2015.gada 20.septembrim abi būs valsts čempioni vienā no vieglatlētikas kroņa distancēm. Gada izskaņā valmierieši balsoja par gada sportistiem, komandām un citām nominācijām. Par gada notikumu sportā kļuva tieši Valmieras maratons.

Maratonskrējienu skaita ziņā Latvija ir samērā trūcīga valsts. Nedaudz mazākajā kaimiņzemē Igaunijā vienā nedēļas nogalē iespējams noskriet tikpat maratonus, cik Latvijā visa gada laikā. Taču tas varbūt ir Latvijas ieguvums, jo Rīgas maratons maijā spēj sapulcināt dalībniekus no vairāk kā 60 valstīm un būt vienas no prestižākajām šāda veida sacensībām Ziemeļeiropā. 2014.gads kļuva īpašs ar jauno trases rekordu - divas stundas, 13 minūtes un 43,7 sekundes, kuru sasniedza japānis Ju Čiba (2:13:43,7).

Tomēr lielāku ievērību guva otrās vietas ieguvējas ASV pārstāves Arianas Hilbornas (2:40:22,1) paziņojums, ka vēlas pārstāvēt Latviju nākamajās Olimpiskajās spēlēs.

Vieglatlētes visi četri vecvecāki ir bijuši latvieši un viņas dzimtas uzvārds ir Zvērs. Ariana pašreizējo uzvārdu ieguvusi laulībā.

Ar 2011.gadā sasniegto personisko rekordu (2:37:28) viņa izpildījusi Londonas olimpisko spēļu normatīvu, taču ASV izlases sastāvā nav izdevies iekļūt.

Nākamgad Rīgas maratons svinēs ceturtdaļgadsimtu un noteikti atcerēsies trīs vīrus, kas finišējuša līniju šķērsojuši visas 24 līdzšinējās reizes. Tie ir Juris Bērziņš (69 gadi), Arnis Vērmels (56 gadi) un Andulis Šmidlers (47 gadi). Savukārt atjaunoto Valmieras maratonu visas astoņas reizes noskrējis Pēteris Cābulis (38 gadi).

Kopš 1927.gada Latvijā notikuši 223 maratona sacensības, kurās piedalījušies vairāk kā 3,3 tūkstoši Latvijas skrējēji. 2014.gadā maratonu pieveikuši ap 600 skrējēji. Daļa no viņiem ir skrējuši arī ārpus Latvijas un dažiem rezultāti bijuši izcili.

Jeļena Prokopčuka slavenajā Ņujorkas maratonā (2:26:15) uzlaboja pērno sniegumu par pusotru minūti un finišēja augstajā ceturtajā vietā. Savukārt sieviešu dienā visu laiku labākā Latvijas garo distanču skrējēja uzvedās kā jauna meitene, jo Japānā notiekošajā Nagojas sieviešu maratonā uzrādija savu trešo labāko rezultātu (2:24:07) un izcīnīja otro vietu. Ātrāk viņa bija skrējusi vien astoņus gadus atpakaļ.

Valērijs Žolnerovičs Rīgā noskrējis savu piekto un sliktāko maratonu (2:17:44), Šveicē notiekošajā Eiropas čempionātā teju iekļuva labāko desmitniekā (2:15:56).

Latvija ir pusmaratonu sacensību lielvalsts, jo septiņu mēnešu laikā aizvadītas 14 pusmaratona sacensības. 21,0975 kilometru distancē pirmās sacensības notika Ikšķilē - 1988.gada 13.jūlijā. Jelgavā četrus gadus vēlāk pirmo reizi tika noskaidroti valsts čempioni, 2014.gadā Ventspilī - 23.reizi. Valērijs Žolnerovičš (1:05:30) un Jeļena Prokopčuka (1:13:32) savos īpašumos paturēja Latvijas čempionu titulus. 2015.gadā Latvijas čempionāts notiks Kuldīgā, kur pusmaratona skrējiens sola vērienīgi atzīmēt savu desmitgadi.

Tikmēr 2014.gada labāko rezultātu uzrādīja Jānis Girgensons (1:05:11), pasaules čempionātā Dānijā ieņemot 70.vietu un sasniedzot jaunu personisko rekordu. Šajā pašā distancē Tallinas maratonā viņš finišēja otrais, apsteidzot Žolneroviču. Sieviešu konkurencē Tallinā pārliecinoši triumfēja Jeļena Prokopčuka (1:12:27), uzrādot arī labāko 2014.gada rezultātu Latvijas sieviešu konkurencē.

26 gadu laikā pusmaratonu pieveikuši 7,3 tūkstoši skrējēji. 2014.gadā bijuši vismaz 3,9 tūkstoši finišētāju.

Puse no Latvijā notiekošajiem pusmaratoniem apvienojušies serialā “Skrien Latvija”, kurā uzvarēja Rolands Kaimiņš un Anita Kažemāka. Komandu ieskaitē visvairāk punktus savāca “Adidas & VSK Noskrien”. Ceturtdaļmaratona distanču skrējienu “Nike” kopvērtējumā uzvarēja Reinis Hartmanis un Ilona Marhele.

Maratona distances ceturtdaļas garums ir ļoti tuvu 10 kilometriem, kuros šogad netika noskaidroti Latvijas čempioni. Lielākās sacensības 10 kilometru šosejas skrējienā notika Mežaparka “Nike Riga Run”, kur uzvarēja Dmitrijs Jurkevičs (31:21) un Anita Kažemāka (36:19). Tiesa, citās sacensībās uzrādīti labāki rezultāti, piemēram, Artūrs Pauliņš (30:20,2) Valkā un Inna Poluškina (36:05) Polijā. Latvijas Vieglatlētikas Savienība (LVS) nākamgad plāno valsts čempionus šajā distancē noteikt un apbalvot Rēzeknes pusmaratona laikā. Respektīvi, septiņās “Skrien Latvija” sacensībās tiks noskaidroti valsts čempioni trijās distancēs.

Aizvien ierastāka kļūst ratiņkrēslu parādīšanās Latvijas pusmaratonu apritē. Cilvēki ar kustību traucējumiem nostājas dalībnieku pulkā un parāda pārējiem, ka arī viņi ir ieradušies un vēlas būt aktīvi, taču vēl vērtīgāks vēstījumu saņem mājās sēdošie, kas ierauga savus biedrus vakara TV ziņu pārraidēs. Viņi tiek aicināti ārā no dzīvokļiem un piedalīties tautas sporta sacensībās.

Visus 14 Latvijā aizvadītos pusmaratonus apvieno virtuālā skrējēju kluba “VSK Noskrien” reitings, taču tajā ir iekļautas vēl papildus 14 sacensības, kas bijušas garākas par pusmaratona 21,0975 kilometru distanci. Šajā reitingā par sezonas uzvarētājiem kļuva Valdis Ņilovs (16 sacensības) un Dace Veipa (15 sacensības). Par pusmaratonu kolekcionāru var dēvēt Daini Žuburu, kurš 2014.gadā ir noskrējis 23 pusmaratonus un apsteidzis Modri Ābramu šajā rādītājā un kļuvis par absolūto līderi. Taču Modris Ābrams var nebēdāt, jo šogad Hānjā (Igaunija) finišēja savu 92.maratonu. Par viņu vairāk ir tikai 10 kolekcionāriem, no kuriem 2014.gadā maratonu pieveikuši vien Georgs Jermolajevs un Nedežda Kavtaskina.

Dažādi mazāka mēroga seriāli notika arī Ozolniekos, Ogres Zilajos kalnos, Baložos, Rīgā (LSC, Juglas apļi) un daudzviet citur (vairāk kā 400 sacensības visā Latvijā). Ja pieskaita sacensības ārzemēs, kurās piedalījās Latvijas pārstāvji, tad katru dienu ir vidēji skriets gandrīz divās sacensībās, bet vēl jārēķina klāt treniņiem un atpūtai atvēlētais laiks.

Skriešanas klubs “LSC” izceļams ar to, ka piedāvā sacensības ne tikai iecienītajos šosejas skrējienos (Mežaparks, Grīziņkalns un citviet), bet arī sacensības stadionā, kas daudziem ir kā vērtīga satikšanās ar skrejceliņu pēc piemirstajiem skolas gadiem. Izrādās, tautas sports ir savienojams ar skriešanu stadionā un reizēm ir vērtīgi uzzināt ne tikai pasaules elites skrējēju finiša laikus 100 metru distancē.

No masu pasākumiem pieminēšanas vērts ir Stipro skrējiens un Sieviešu skrējiens, kur septiņu kilometru distancē uzvarēja Jeļena Ābele (26:20).

Iepriekšējos tautas sporta sezonas apskatos noskaidrojām, ka Gada triatlonists ir Ilmārs Kelmers, saistošākais airēšanas sacensību nosaukums ir “Bārtas kartupelis” un iecienītākā riteņbraukšanas trase atrodas Smiltenē (balsojums noslēgsies 29.decembra vakarā). Pienācis laiks šonedēļ noskaidrot Tavas domas par dāmu, kura 2015.gadā kvalificēsies Riodežaneiro olimpiskajam sieviešu maratonam un tajā startēs 2016.gada augustā. Nākamais gads rādīs, kurš no jums būs bijis vistuvāk patiesībai.

Nākamie tautas sporta sezonas apskati tiks publicēti pēc gadu mijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tautas sports
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti