SPECIĀLI no Francijas: PČ diennakts skrējienā Latvijas debitantu komanda kāro jaunus valsts rekordus

26. un 27. oktobrī Francijas dienvidu pilsētā Albi tiks sadalīti četri medaļu komplekti pasaules čempionātā (PČ) diennakts skrējienā, kas notiek reizi divos gados pamīšus ar 100 kilometru skrējienu. Starp 44 valstu 353 atlētiem būs arī Latvijas komanda, kurā šoreiz teju visi ir debitanti. Lai arī izpaliks cīņa par augstām vietām individuālajā un nacionālo izlašu vērtējumā, ultramaratonisti ir apņēmības pilni labot abu dzimumu Latvijas rekordus 24 stundu sacensībās.

Latvijas izases sastāvs un starta numuri

Sievietes:

1. Diāna Džaviza (Nr. 323)

2. Vita Devjatņikova (Nr. 324)

3. Liene Kalniņa (Nr. 376)

 

Vīrieši:

1. Nikolajs Lucāns (Nr. 127)

2. Ainārs Kumpiņš (Nr. 128)

3. Pēteris Cābulis (Nr. 129)

4. Didzis Brauns (Nr. 130)

5. Uldis Pormeisters (Nr. 131)

6. Aivars Bondars (Nr. 132)

7. Ritvars Kalniņš (Nr. 133)

8. Miķelis Vietnieks (Nr. 134)

Sākotnēji PČ diennakts skrējienā bija izsludināts jūlijā Austrijā, taču sacensības tika atceltas un Starptautiskajai Ultramaratonu asociācijai (IAU) nācās meklēt jaunu sacensību mājvietu. Katru rudeni 24 stundu sacensības notiek Albi pilsētā Francijas dienvidos, kur pirms trim gadiem risinājās Eiropas čempionāts (EČ) un bija plānots nākamais PČ 2021. gadā. Dienvidpireneju reģionā no Tulūzas 85 kilometru attālumā esošā pilsēta piekrita samazināt atklāto sacensību dalībnieku skaitu līdz 40 un uzņemt planētas labākos diennakts skrējējus.

Latvijas komandas sastāvā no iepriekšējā PČ, kas pirms diviem gadiem risinājās Ziemeļīrijas pilsētā Belfastā, startēs vienīgi Nikolajs Lucāns, kura labākais sniegums ir 205,396 kilometri turpat Albi pirms trim gadiem. Savukārt visi pārējie būs debitanti šajā ultramaratonu klasiskajā disciplīnā.

Izlases līderis būs Ainārs Kumpiņš, kurš šogad 12 stundu sacensībās pieveica elites līmeņa 152,230 kilometrus, centīsies labot Jāņa Actiņa 2013. gada Latvijas rekordu šosejā 243,991 kilometrus. Veiksmes gadījumā šī gada valsts dubultčempions (LČ 100 kilometros un LČ taku skrējienā) mēģinās aizsniegties līdz Viktora Suborina 35 gadus senajam absolūtajam rekordam 258,845 kilometriem, kas sasniegti bijušajā stadionā “Jūrnieks”.

Rekordists Viktors Suborins turpina skriet arī seniora vecumā, taču stadiona vietā tagad Lielupes krastā slejas akvaparks. Izmantojot sakritību, skrienot Jūrmalas izmēra pilsētā, Zviedrijā dzīvojošais Ainārs Kumpiņš var cerēt, ka palīdzēs daļēja skriešana pa stadionu, jo 400 metri no pusotru kilometra garā apļa vedīs pa oranžo segumu.

30 gadus šogad atzīmē Tamāras Merzļikinas 50 gadu vecumā sasniegtais 222,020 kilometru Latvijas rekords, ko centīsies pārspēt Austrijā dzīvojošā Diāna Džaviza,

kurai tāpat kā Aināram Kumpiņam šis būs otrais PČ šogad, jo jūnijā abi Portugālē pārstāvēja valsti taku skrējienā. Divas nedēļas vēlāk gan viens, gan otrs svinēja uzvaras arī Rīga-Valmiera 107 kilometros, kur Diāna Džaviza laboja šīs nedēļas komandas biedrenes Vitas Devjatņikovas iepriekšējo trases rekordu. Arī Ainārs Kumpiņš uz pašmāju šosejas sasniedza šī gadsimta labāko rezultātu.

Skrējiensoļojumā Rīga-Valmiera startējuši arī visi pārējie izlases dalībnieki, turklāt Nikolajs Lucāns 107 kilometru distanci pamanījies pieveikt piecus gadus pēc kārtas. Taču komandas pārstāvju lielākie sasniegumi karjerā bijuši ārpus Latvijas robežām. Bez pieminētā Nikolaja Lucāna 246 kilometru vēsturisko Grieķijas Spartatlonu divreiz pieveicis arī valcēnietis Pēteris Cābulis, kurš tāpat kā Didzis Brauns 218 kilometros apskrējis Centrāleiropas lielāko ezeru Balatonu Ungārijā. 10 pusmaratonus jeb 211 kilometru Laulasmā skrējienu Igaunijā 32 stundu kontrollaikā finišējis otrs izlases valcēnietis Uldis Pormeisters.

24 stundu skriešanas sacensības ir viens no neprognozējamākajiem sporta veidiem, jo prasa ilgstošu un vienmuļu slodzi organismam, kur jebkurš sīkums var izmainīt rezultātu. 12 stundu pārbaudījumā sevi apliecinājis ne tikai Ainārs Kumpiņš, bet arī pieminētās dāmas Vita Devjatņikova (115,200 km) un Diāna Džaviza (101,392 km), kā arī cēsinieks Miķelis Vietnieks (112,384 km), kurš pērn Horvātijā pārstāvēja Latviju PČ 100 kilometru skrējienā (10:16:26).

Savukārt LČ 100 kilometros pērn (8:36:57) un aizpērn (8:30:13) bronzas medaļas izcīnīja valmierietis Ritvars Kalniņš, kura māsa Liene Kalniņa būs trešā Latvijas dāma trasē, iesaistoties komandu cīņā, kur tiks summēti katras valsts trīs labākie individuālie rezultāti. Savu ceturto ultramaratonu skries jēkabpilietis Aivars Bondars, kurš šī gada LČ 100 kilometru skrējienā (8:37:42) ieņēma piekto vietu.

Seši vīri - Kumpiņš, Cābulis, Brauns, Pormeisters, Vietnieks un Kalniņš startēs gan komandu ieskaitē, gan individuālajā vērtējumā, kur piedalīsies arī Bondars un Albi jau startējušais Lucāns.  

Iepriekšējā PČ 24 stundu skrējienā no sešiem vīriem vairāk par 200 kilometriem pieveica Normunds Laucis (232,237 km) no Aizkraukles, Īrijā dzīvojošais Vilnis Pleite (211,936 km) un ogrēnietis Valdis Ņilovs (204,914 km), Latvijai nopelnot 649,087 kilometrus un izcīnot 16. vietu nacionālajā vērtējumā. Sieviešu komanda ieņēma trīs vietas zemāk ar 524,596 kilometriem, kurus no izlases sešinieka diennaktī salasīja debitante Sigita Vāce (203,379 km), uzrādot 21. gadsimta labāko rezultātu Latvijas rezultātu, kā arī pieredzējušās Aija Linē (160,704 km) un Dace Veipa (160,513 km), kuras finišā šķīra mazāk par 200 metriem. 2017. gada PČ dalībnieki tika vērtēti arī vecumgrupās, savā uzvarot un zelta medaļu izcīnot latvietim Normundam Laucim.

Papildinformācija un statistika

Gados, kad nenotiek PČ diennakts skrējienā, iespējams sacensties kontinentu mērogā. Rumānijā, kur 2021. gadā plānots nākamais PČ, pērn maijā risinājās Eiropas čempionāts (EČ), kur startēja Valdis Ņilovs (131,357 km), Vilnis Pleite (116,135 km) un Andris Dudels (75,793 km) – rezultātiem karstumā atgādinot 12 stundu sacensības.

Šogad vairāk par 200 kilometriem skriets trīsreiz – augusta izskaņā Uģis Dātavs sestajā 130 jūdžu skrējienā “Canal Race” Britu salās no Liverpūles līdz Līdsai izcīnīja otro vietu, 209 kilometrus veicot 25 stundās un 6 minūtēs. Septembrī Latvijas rekordists Jānis Actiņš uzvarēja Igaunijas “Sillamäe Ultra 24h”, demonstrējot pēdējo sešu gadu labāko rezultātu diennakts skrējienā (237,142 km) un par sešu kilometru tiesu pietuvojoties sev piederošajam rekordam. Savukārt Sigita Vāce kļuva par pirmo Latvijas sievieti, kas 36 stundās finišējusi vēsturisko 246 kilometru Spartatlonu.

Atšķirībā no 2017. gada PČ Belfāstā siltāks skrējiens, nekā gribētos, ar +24 grādiem gaidāms arī Dienvidfrancijā, kur pēdējās dienās daudz lijis un vērojami plūdi. Otra atšķirība būs divas savstarpēji neatkarīgas rezultātu fiksēšanas sistēmas, lai neatkārtotos pirms diviem gadiem piedzīvotais, kad lielāko sacensību daļu nebija informācijas par distancē notiekošo un rezultātu labošana turpinājās vēl vairākas nedēļas pēc sacensībām. 

Neparastas sacensības būs pulksteņa griešanas dēļ par stundu atpakaļ uz ziemas laiku – 24 stundu sacensībām starts PČ tiks dots sestdienas, 26. oktobra, rītā plkst.11.00 pēc Latvijas laika un noslēgsies svētdien plkst.10.00. Rezultātiem varēs sekot līdzi tiešsaistē.

Francijā savu pasaules čempiones titulu centīsies aizstāvēt pirms nedēļas 44 gadu dzimšanas dienu nosvinējusī poliete Patrīcija Bereznovska, kura pirms diviem gadiem Belfāstā (259,991 km) laboja sev piedrošo pasaules rekordu (PR), palīdzot triumfēt arī Polijas sieviešu izlasei. Tajā pašā 2017. gadā izcīnīta uzvara Spartatlonā, bet šovasar 50 grādu karstajā 135 jūdžu (217 km) “Badwater”, kas risinās ASV Nāves ielejā, poliete piekāpās tikai vīriešu uzvarētājam no Japānas.

Lai arī uz 13 poļu skrējējiem būs 25 cilvēku liela atbalsta komanda, tomēr Patrīcija Bereznovska nav galvenā favorīte uzvarai šī gada PČ 24 stundu skrējienā un viņas sasniegums vairs nav PR, jo pērn vairāk noskrēja sešus gadus jaunākā ASV pārstāve Kamilla Herona (262,186 km). Taku skrējēji turēs īkšķus par šī gada UTMB uzvarētāju Kortniju Dovalteri (256,405 km) no ASV, kas savā “Facebook” lapā atzinusi, ka diennakts skrējienam ir vienkāršs koncepts –

noskriet pēc iespējas vairāk jūdžu plakanā īsā aplī, taču sešu gadu pieredzē rezultāti svārstījušies no 59 līdz 159 jūdzēm, jo tā esot jautra spēle – diennakts garumā katru minūti apņemties un domāt, kā noturēt vienmērīgu tempu.

Tikai ar astoto numuru būs izlikta vēl viena ASV skrējēja Katalīna Nagī (250,622 km), kuras kontā ir gan PČ tituls, gan divas uzvaras Spartatlonā. Ar septīto numuru izlikta

šopavasar Latvijā pabijusī Pasaules čempione zviedru militāriste Marija Džonsone (250,647 km), kura 12 stundās ap Māras dīķi cieta neveiksmi. TOP 20 noslēdz lietuviete Viktorija Tomasevciene, kura pirms diviem gadiem uzvarēja Rīga-Valmiera, bet pērnruden Barselonas stadionā tika pie jauna personīgā rekorda 24 stundās (232,930 km).

Vīriešu konkurencē nebūs tik nospiedoša ASV sportistu dominance par spīti tam, ka izlases sportisti savos sociālajos tīklos publicēja Albi apstākļiem pietuvinātus treniņus ar nemitīgu seguma maiņu. Pēdējos trijos gados vairāk par 270 kilometriem diennaktī veikuši spānis Ivans Penalva Lopezs (273,674 km) un pirms diviem gadiem Spartatlonu uzvarējušais lietuvietis Aleksandrs Sorokins (272,708 km), kurš labprāt noskrietu vairāk par 303,506 kilometriem un labotu PR, kas kopš 1997. gada pieder ātrākajam spartatlonistam grieķim Janim Kurosam (Yiannis Kouros). Latvijā skrējušā lietuvieša personīgais rekords 100 kilometros sakrīt ar Latvijas rekordu - 6 stundas un 50 minūtes, kas joprojām pieder Aleksandram Prokopčukam.

Vēl 10 starta sarakstā esošie vīrieši no septiņām valstīm skrējuši vairāk par 260 kilometriem, kas nozīmē, ka uzvarētājus prognozēt ir teju neiespējami. Piebilstams, ka startēs arī četru nedēļu nesenā Spartatlona pirmo trīs vietu ieguvēji no Ungārijas un Čehijas.

Arī komandu cīņā favorītus var iezīmēt tikai aptuveni, jo triju rezultātu summā 770 kilometru robežu var pārsniegt vismaz piecas valstis un uzvarētājus tad izšķirs katrs kilometrs, kā komandas treneru korpuss un psiholoģiskā noturība.

Noturība būs nepieciešama arī tukumniecei Karīnai Helmanei-Soročenkovai svētdienas, 27. oktobra, startā Frankfurtes maratonā.

Latvijas čempionei maratonā personiskais rekords 42,195 kilometru distancē (2:44:49) sasniegts pērn pasaules ātrākajā trasē Berlīnē, taču šī rudens starts citā Vācijas pilsētā dod iespēju gatavoties vienu mēnesi ilgāk. Par lielisku fizisko formu liecina pirms mēneša par divarpus minūtēm labotais personīgais rekords (PB) pusmaratonā (1:16:09), Valmierā kļūstot par valsts čempioni arī šajā distancē.

Šī gada labākais maratona sieviešu rezultāts pieder alūksnietei Ilonai Marhelei (2:37:29), maijā noskrienot personisko rekordu zelta līmeņa sacensības Prāgā.

Ātrāk par trim stundām maratonu veikušas arī Lelde Neimande (2:49:31) Berlīnē, Klinta Lauska (2:57:17) Ķelnē, Karīna Helmane-Soročenkova (2:54:32) Rīgā un vicečempione Jekaterina Sokunova (2:58:17), kura arī startēs Frankfurtē.

Šogad ātrākie vīriešu maratonisti bijuši Jānis Višķers (2:16:59) Berlīnē, Dmitrijs Serjogins (2:24:00) PČ Dohā, Kārlis Vīksne (2:29:42) Valmierā, Kristaps Bērziņš (2:31:58) Valmierā, Raivis Zaķis (2:34:33) Belfāstā, Dainis Limanāns (2:36:05) Parīzē, Aigars Matisons (2:36:44) Bostinā un Artūrs Bareiķis (2:37:38) Čikāgā.

Interesanti, ka šī mēneša sākumā - dienā, kad Cēsīs noslēdzās Stirnu buka sezona un uz pjedestāla kāpa arī taku skriešanas izlases pārstāvis Oskars Cimermanis, viņa jaunākais brālis smiltenietis Edgars Cimermanis Katalonijas galvaspilsētā Barselonā noskrēja 42,2 kilometrus krietni ātrāk par trim stundām (2:48:39), taču tās nebija maratona sacensības, bet gan triatlona garā distance “Ironman Barselona”, kur 3,8 kilometri peldus tika veikti stundā (1:00:02), 180 kilometri ar velo nobraukti ar vidējo ātrumu 39,28 km/h un

kopējā distance veikta astoņās ar pusi stundās (8:30:05), par sešām minūtēm atpaliekot no Rinalda Slucka 2013. gada Latvijas rekorda (8:23:51).

Ātrāk par deviņām stundām šo triatlona distanci veikuši vēl tikai Romāns Melderis, Atis Brikovskis un Jānis Melbārdis. Ar pirmo vietu savā vecumgrupā (V30-34) Edgars Cimermanis kvalificējās zīmola “Ironman” nākamā gada PČ Havaju salās, kur šogad pirms nepilnām divām nedēļām, 12. oktobrī, vienīgais latvietis Dzintars Kalniņš finišēja 11 stundās (10:45:00).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tautas sports
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti