FOTO: Ultramaratonisti gūst pārliecību 24 stundu Eiropas čempionātā

Latvijas komandas divi debitanti pieveica vairāk nekā 200 kilometrus aizvadītajā Eiropas čempionātā diennakts skrējienā un kļuva par nacionālās izlases vilcējspēku. Savukārt dāmu komanda Francijā notikušajās sacensībās finišēja pilnā sastāvā, kas nebija noticis kopš 2010.gada. Seši nacionālie rekordi un jauns Eiropas rekords sievietēm ir sausais atlikums no kontinenta spēcīgāko diennakts skrējēju sacensībām 22.-23.oktobrī.

21.reizi notikušais Eiropas čempionāts 1,120 kilometru garajā aplī sākās ar lietuvieša Aleksandra Sorokina izrāvienu un ātri vien tuvākie konkurenti tika apdzīti par vairāk nekā desmit apļiem. Daugavpils novada Višķos pērn (1.vieta 50km) un aizpērn (1.vieta 100km) skrējušais lietuvietis pirmajās sešās stundās noskrēja teju divus maratonu (82,222km ar vidējo tempu 4:24min/km). 12 stundās lietuvietis bija noskrēja 153,701 kilometrus, mērķējot uz jaunu pasaules rekordu šajā ultramaratonu disciplīnā. Sorokins bija vienīgais, kurš pusdistanci bija noskrējis ātrāk par piecām minūtēm kilometru (4:41min/km).

Edija Veipa fotoreportāža no EČ 24h skrējienā

Augsto tempu 35 gadus vecais līderis izturēja 20 stundas, tad pārgāja soļos un atlikušo četru stundu laikā kaimiņzemes pārstāvis zaudēja gan iekrāto pārsvaru, gan palaida garām piecus skrējējus, gan finišā (251,611 km) netika līdz šogad martā Grieķijas galvaspilsētā Atēnās sasniegtajam personiskajam rekordam (260,491km).

Diennakts laikā vairāk par 200 kilometriem pieveica arī Latvijas komandas pārstāvji Normunds Laucis (212,613km) no Aizkraukles un Nikolajs Lucāns (205,396km) no Jūrmalas, savukārt Jānis Actiņš tika pie 193,252 kilometriem.

Ar 611,261 komandas kilometriem Latvijas izlase ierindojās 12.vietā, no uzvarētājiem – viesmīlīgajiem mājiniekiem – francūžiem atpaliekot par 152 kilometriem.

Pērn pasaules čempionātā vairāk nekā 200 kilometrus izdevās noskriet četriem Latvijas ultramaratonistiem. Šogad pasaules čempionāts netika rīkots un daļa spēcīgāko skrējēju devās izmēģināt spēkus Spartatlona pārbaudījumā.

Normunds Laucis no sacensību debitanta kļuva par komandas līderi

Normunds Laucis skrējienu sāka sparīgi, par apli apdzenot pat nākamo sacensību uzvarētāju Denu Alanu Lovsonu (Dan Alan Lawson) no Lielbritānijas. 54 gadus vecais aizkrauklietis 200 dalībnieku konkurencē pamanījās nemanot ieņemt vietu pat labāko pieciniekā. Sešās stundās Laucis noskrēja nepilnus 70 kilometrus (69,645km), turot solīto (5:10min/km tempu). Pēc distancē pavadītājām 12 stundām (132,687km, 5:25min/km) Laucis no otrā vietā esošā francūža atpalika par pieciem kilometriem. Atlikušo 12 stundu laikā debitants samazināja tempu un ierindojās 53.vietā. Visu 24 stundu laikā ultramaratonists uz ilgāku pauzi apstājies tikai vienreiz, lai nomainītu skriešanas kreklu. Skrējienosļojuma Rīga-Valmiera simboliskie 107 kilometri noskrieti mazāk nekā 10 stundu laikā, lsm.lv pavēstīja Normunds Laucis, kurš tāpat kā lietuvietis pēdējās stundas pārgājis soļos.

Nikolajs Lucāns diennakts skrējienā parādīja savu rogainingos gūto pieredzi

Tikmēr Nikolajs Lucāns pēc skrējiena ir pārsteigts, ka nelielais 1,120 kilometru aplis viņam nav bijis apnicīgs, lsm.lv atzīst Latvijas komandas otrs lielākais balsts. Pieredzējušais rogaininga speciālists bija Eiropas čempionāta viens no stabilākajiem dalībniekiem, jo pēc sešām stundā (61,903km) viņš atradās 71.vietā, pēc 12 stundām (116,097km) nedaudz pakritās līdz 84.vietai, taču sacensības noslēdza krietni augstāk - 67.vietā.

Sacenību noslēdzošajās stundās trasē pastaigājās arī Nikolajs Lucāns, taču viņa soļošanas ātrums bijis divreiz raitāks nekā augstākminētajam lietuvietim.

Pirmajā simtniekā (97.vieta) iespraucās arī Jānis Actiņš, kurš pirmajās 12 stundās noskrēja 107,249 kilometrus. Latvijas rekordists diennakts skrējienos nav apmierināts ar savu skriešanas sezonu, taču palīdzēja komandai ar nepilniem 200 kilometriem nacionālajā izlašu vērtējumā.

Jānis Actiņš EČ bija izleses pieredzējušākais dalībnieks

Pieredzējušais Actiņš labprāt būtu gribējis garāku apli, lai dzeršanas punkts un komandas telts nebūtu piejama pēc katra noskrietā kilometra.

Taču neskatoties uz samazināto skriešanas tempu, visi trīs Latvijas skrējēji sacensību otrajās 12 stundās pieveica vismaz 80 kilometrus (Lucāns – 89,3km, Actiņš – 86km, Laucis – 79,9km).

Sacensības uzvarējušais brits Lovsons (261,843 km) līderpozīciju uzņēmās vien skrējiena noslēgumā, pēc sešām stundām (68,539 km) atrodoties vien 15.vietā. Pēc 12 stundām Lovsons (136,005) bija pakāpies uz trešo pozīciju, taču no tā brīža līdera lietuvieša Sorokina atpalika par 17,7 kilometriem. Uzvarētāja vienmērīgo skriešanas tempu ar atzinīgiem vārdiem novērtēja gan konkurenti, gan klātesošie līdzjutēji un citu valstu pārstāvji, jo otrajās 12 stundās brits noskrēja 125,8 kilometrus (5:43min/km).

Sacensību uzvarētājs (Nr.42) tiek aizvests ratiņos pēc 24 stundu skrējiena

Šīs sacensības ieies vēsturē ar jaunu Eiropas rekordu sievietēm, ko sasniedza Marija Džonsone (250,647 km) no Zviedrijas, no pasaules rekorda atpaliekot par nepilniem pieciem kilometriem. 31 gadus vecā zviedriete finišēja augstajā astotajā vietā sacensību kopvērtējumā un pieveica lielāku distanci, nekā spējuši Latvijas labākie vīri. Pēc pirmajām sešām stundām (64,115 km) topošā rekordiste ieņēma vien ceturto pozīciju sieviešu konkurencē un atradās ārpus labāko 40 skrējēju skaita abu dzimumu kopvērtējumā.

Pēc 12 stundām (127,157km) Džonsone jau bija pārņēmusi vadību dāmu konkurencē (24.vieta kopvērtējumā), taču skriešanas temps bija palicis nemainīgs (5:39min/km) un atlikušo 12 stundu laikā zviedriete noskrēja 123,5 kilometrus, kas pielīdzināmi vīriešu uzvarētāja sniegumam.

Latvijas labākā supergaro distanču skrējēja Dace Veipa (170,760 km) laboja savu līdzšinējo personisko rekordu par deviņiem kilometriem un jau uzreiz pēc sacensībām apsver domu par startu 2017.gada pasaules čempionātā, kas 1.-2.jūlijā risināsies Ziemeļīrijā. Atjaunotā skrējienosļojuma Rīga-Valmiera pirmā uzvarētāja sešās stundās pieveica 53 kilometrus (62.vieta starp dāmām), savukārt 12 stundās noskrēja 98,4 kilometrus (65.vieta), taču sacensības noslēdza 51.vietā sieviešu konkurencē, nosacīti pārspējot pat Normunda Lauča 53.pozīciju.

Dace Veipa savā otrajā 24 stundu skrējienā sasniedza jaunu personisko rekordu

Daces Veipas lielākais gandarījums ir pilnā komandu ieskaite nacionālo izlašu vērtējumā, jo atšķirībā no pērnā gada, kad startēts vienatnē, šogad palīdzēja Aija Linē (150,383km) un Inita Nereta (117,285km). 

Latvijas komanda izcīnīja 15.vietu, summā savācot 438,428 kilometrus, pārspējot kaimiņzemes Igaunijas skrējējas. No uzvarētājām polietēm (701,429 km) Latvijas komanda atpalika par 263 kilometru summu.

Nepadarīta darba sajūta, tā lsm.lv diennakts skrējienu vērtē Aija Linē, stāstot par pēdējām 2,5 stundām, kuras nogulējusi viesnīcā. Bioloģe par savu mērķi bija noteikusi 150 kilometrus un sasniegusi savu izvēlēto pirmrekordu, pārtrauca sacensības. Sešās stundās viņa noskrēja 55 kilometrus, 12 stundās – 101,7 kilometrus. Pēc tam atlika nepilni 50 līdz mērķim, kurš varēja būt arī lielāks.

Lidojošā Aija Linē EČ trasē skrien pēc sava pirmrekorda diennakts sacensībās

Initai Neretai Eiropas čempionāts bija pirmais ultramaratons viņas karjerā, jo līdz tam garākā noskrietā distance bija Siguldas kalnu maratona 35 kilometru satelītdistance. Diennakts skrējiena pirmajās sešās stundās jēkabpiliete veica maratonu (43,1 km), savukārt 12 stundās viņa nosoļoja 77,4 kilometrus. Nedaudz vairāk par Neretas 117 kilometriem pieveica Laimonis Skadiņš (121,627km), kuru pievīla veselības likstas, lai gan pēc 12 stundām viņa kontā bija 102,8 kilometri.

Inita Nereta debitē ultramaratonu sacensībās

24 stundu skrējienā pieci Latvijas pārstāvji nopelnīja šogad Vieglatlētikas savienības (LVS) ieviestās sporta klases ultragarajās distancēs.  Pie pirmās sporta klases tika Dace Veipa, Normunds Laucis un Nikolajs Lucāns. Savukārt otro sporta klasi nopelnīja Aija Linē un Jānis Actiņš.

Neviens no Latvijas izlases pēc skrējiena netika aicināts uz dopinga pārbaudēm, lsm.lv pavēstīja komandas vadītājs Andris Dudels. Analīzes bija jānodod visiem jaunajiem nacionālo valstu rekordistiem, tostarp arī lietuvietei Viktorijai Tomaševičienei (195,199 km). 

Viens no sacensību rīkotāju uzņemtajiem video, kurā redzams Latvijas izlases līderis Normunds Laucis

2016.gads Latvijas ultramaratonistiem vēl nav noslēdzies. 29.oktobrī Portugālē risināsies pasaules čempionāts kalnu taku skriešanā, bet Hānjas augstienē tuvāk esošajā Igaunijā tajā pašā dienā ultramaratonsti skries 100 kilometrus paugura Munameģa pakājē. Savukārt 12.novembrī skrējēji piedalīsies 99 kilometru skrējienā Valkā, bet 26.novembrī Spānijā risināsies pasaules čempionāts 100 kilometros. Gada pēdējā dienā 12 stundu skrējiens risināsies Meremoisā, Igaunijas galvaspilsētas Tallinas pievārtē.

Ilgstošu atpūtu neplāno arī diennakts skrējiena Latvijas izlases pārstāvji. Dace Veipa un Nikolajs Lucāns vienojušies, ka jau nepilnu nedēļu pēc 24 stundu pārbaudījuma – sestdien, 29.oktobrī, dosies Jūrmalas rogaininga trasē.

Statistikas cienītājiem pieejami sacensību rezultāti katrai no 24 stundām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tautas sports
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti