SPECIĀLI no Belfāstas: Pasaules čempionātā 24 stundu skriešanā Latvijas izlasei pirmo reizi pilns sastāvs

Pasaules čempionāts 24 stundu skriešanā risinās reizi divos gados, un šogad Starptautiskā Ultramaratonu asociācija (IAU) labākos noskaidros 12.reizi. Pērn Eiropas čempionātā, kas oktobrī risinājās Francijā, Latvija izcīnīja 12.vietu vīru konkurencē ar 611,261 komandas kilometriem un 15.vietu dāmu vērtējumā (438,428 km).

2017.gads ieies vēsturē kā pirmais, kad pasaules čempionātā pilnā sastāvā startēs Latvijas sieviešu komanda. Nacionālās vīriešu un sieviešu izlases Ziemeļīrijā pārstāvēs Dace Veipa, Aija Linē, Inita Nereta, Lauma Čerņevska, Sigita Vāce, Antra Lukševica, Normunds Laucis, Nikolajs Lucāns, Gunārs Ķeģis, Valdis Ņilovs, Vilnis Pleite un Raivis Zaķis.

Diennakti ilgās sacensības ir gana neprognozējamas, lai priekšlaikus paredzētu, kuri trīs skrējēji no sešiem vīriem un sešām dāmām dos komandai vislielāko kilometru summu.

Normunds Laucis ir galvenais favorīts Latvijas izlasei par spīti tam, ka vēl pirms dažiem gadiem fenomenālais aizkrauklietis svēra 107 kilogramus. Sacensību karjeru 53 gadu vecumā skrējējs sāka 2015.gadā ar veiksmīgu debiju 107 kilometru garajā skrējiensoļojumā Rīga-Valmiera. 2016.gadā Normunds Laucis jau startēja 24 stundu sacensībās, Latvijas komandai dodot 212,613 kilometrus. Savukārt 2017.gadu Rīgas Centrāltirgū strādājošais skrējējs iesācis ar 19 gadus senu leģendārā Georga Jermolajeva rekorda labošanu par 15 minūtēm, maratonu 55 gadu vecumā divreiz noskrienot ātrāk par 2 stundām un 50 minūtēm (2:49:17 Rīgā un 2:46:43 Ventspilī).

Šogad skrējējs plāno sevi parādīt netikai komandu ieskaitē, bet arī pacīnīties par augstu vietu savā V55 vecumgrupā.

Nikolajs Lucāns no Jūrmalas pērn bija otrs ultramaratonists Latvijas komandā ar noskrietiem vairāk nekā 200 kilometriem. Sešās stundās aiz muguras bija 61 kilometrs, 12 stundās – 116 kilometri, 24 stundās – 205,396 kilometri. 2016.gads palicis atmiņā ar Igaunijas “Laulasmaa Ultra”, kad 211 kilometru sacīksti tā brīža līderim pārtrauca organizatoru lēmums, ka laikapstākļi ir vairāk nekā nepiemēroti, lai Nikolajs turpinātus ceļu pretī uzvarai, kad 16 stundās bija noskrieti 147,7 kilometri.

Septembra izskaņā rogainiga lietpratējs Grieķijā debitēs vēsturiskajā Spartatlonā. Ar diviem startiem pasaules čempionātā jāpietiek, lai veiksmīgi noskrietu visus 247 kilometrus.

Spartatlona pieredzes netrūkst Gunāram Ķeģim, Vilnim Pleitem un Valdim Ņilovam. Gunārs Ķeģis tāpat kā Nikolajs Lucāns ir tikai dažus gadus jaunāki par Normundu Lauci un abi pārstāv V50 vecumgrupu.

Gunārs Ķeģis 24 stundu skrējienos Latviju pārstāvēja 2012. un 2015.gadā, kad bija viens vīriem, kas palīdzēja valstu vērtējumā izcīnīt augsto 10.vietu pasaules čempionātā ar noskrietiem 229,174 kilometriem. Pirms pieciem gadiem Polijas pilsētā Katovicē ultramaratonists teju aizsniedzās līdz 200 kilometriem (193,358 km). Pērn Spartatlona finišā Gunča, kā viņu sauc tuvākie draugi, nebija pārliecināts par atkārotu startu, taču šogad Ķeģis dosies atkal no Atēnām līdz Spartai, lai uzlabotu savu 2016.gada rezultātu (30:39:57). Starp citu, maratonus Gunārs Ķeģis skrien pat ātrāk nekā Normunds Laucis un šogad Rīgā un Ķauņā kā tempa turētājs ne vienam vien palīdzēja maratonu noskriet iecerētajās trijās stundās.

Valdis Ņilovs uz pasaules čempionātu dosies ar trīskārtēju pieredzi diennakts skrējienos. 2015.gadā ogrēnietis pieveica 220,091 kilometrus, 2013.gadā – 127,227 kilometrus, 2012.gadā – 208,989 kilometrus. Visveiksmīgākais skrējēja karjerā bija 2014.gads, kad Ņilovs uzvarēja atjaunotajā skrējiensoļojumā Rīga-Valmiera un daudzus pārsteidza ar 10.vietu Grieķijas Spartatlonā (26:57:32). Kā pēdējo ievērojamo sasniegumu var minēt Igaunijas Vecgada 12 stundu skrējienā izcīnīto otro vietu ar 116,2 kilometriem.

Vilnis Pleite ir kaislīgākais 24 stundu kolekcionārs Latvijas komandā, jo pēdējo septiņu gadu laikā allaž pamanījies atzīmēties diennakts skrējienos, no kuriem veiksmīgākais bija 2015.gadā ar 209,325 kilometriem.

2016.gadā daudzi Spartatlona noplīsušie dalībnieki žēli noskatījās, kā Īrijā dzīvojošais latvietis pēdējos nogriežņos skrēja uz finišu, nesamazinot tempu un rezultāta ziņā gandrīz iekļāvās 30 stundās (30:24:15). Nav šaubu par vismaz 200 Viļņa Pleites kilometriem arī šajā pasaules čempionātā.

Raivis Zaķis tāpat kā Vilnis dzīvo Īrijā un nevarēja laist garām iespēju startēt Latvijas komandā, ja sacensības notiek turpat salas ziemeļos. Kādreizējais Latvijas rekorda īpašnieks 50 kilometros aizvadītajā nedēļas nogalē pārbaudīja sevi pēdējā nopietnajā treniņā ar uzvaru “Waterford” maratonā Īrijā (2:37:20). Kalnainajā trasē otro distances pusi (1:17:48) latvietis noskrēja ātrāk nekā pirmo (1:19:33). Ar otrās vietas (2:41:55) ieguvēju Raivis Zaķis skrēja kopā 31 kilometru, bet pēc tam kāpināja tempu un konkurentu atstāja nelīdzenajā trasē. “Nebiju domājis tik ātri skriet, bet labi ripoja, tad arī uzskrēju nedaudz ātrāk,” pēc finiša lsm.lv pavēstīja no Smiltenes nākušais latvietis.

“Tagad jāatpūšas pirms 24 stundām. Man tas būs interesants un jauns piedzīvojums. Nav ne jausmas, kā tur ies, un galvenais, par ko es uztraucos, ir uzturs - ko ēst un cik daudz. Bet jāpamēģina ir. Īrija man tagad ir kā otrās mājas, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc gribu pamēģināt. Arī laika apstākļi man ir labvēlīgi.”

Dace Veipa ir sieviešu komandas līdere ar divu pasaules čempionātu pieredzi. Debijas, 2015.gadā Latvijas pieredzējušākā ultramaratoniste noskrēja 161,177 kilometrus. 2016.gadā tie bija jau 170,760 kilometri, no kuriem 53 kilometrus Dace Veipa noskrēja pirmajās sešās stundās, bet 98 kilometrus – pirmajās 12 stundās, atlikušajās 12 stundās pieveicot 72 kilometrus.

Pašreizējā valsts čempione 100 kilometros ir pirmā uzvarētāja atjaunotajā skrējiensoļojumā Rīga-Valmiera. Skrējējas pēdējais lielais sasniegums ir 265 kilometru kalnu distance Kanāriju salās nepilnu 101 stundu garumā, taču nav aizmirsts arī trīs gadus nepārspētais trases rekords “Laulasmaa Ultra” 211 kilometros (31:23:50).

Aija Linē ikdienā nodarbojas ar Latvijas zinātnes spodrināšanu, taču nepiemirst arī par sportiskām aktivitātēm. Ultramaratonistei šī būs otrā pasaules čempionāta pieredze Latvijas komandā. 2016.gadā izdevās noskriet 150,383 kilometrus, no kuriem 55 kilometri tika veikti pirmajās sešās stundās. 12 stundās Aija Linē noskrēja 101 kilometru, savukārt atlikušajās 12 stundās pirmā Baltijas Baso pēdu ultramaratona uzvarētāja pieveica 49 kilometrus.

Inita Nereta no Jēkabpils ir trešā skrējēja ar pieredzi diennakts skrējienā, jo 2016.gadā 24 stundu laikā pieveica 117,285 kilometrus, no kuriem 77 tika noskrieti pirmajās 12 stundās un 43 kilometri pirmajās sešās stundās. Sacensību otrajā pusē 12 stundu laikā Inita Nereta noskrēja 40 kilometrus.

Laumai Čerņevskai, Sigitai Vācei un Antrai Lukševicai nav pieredzes 24 stundu sacensību skriešanā, taču sagaidāms, ka šīs skrējējas palīdzēs Latvijas komandai ar noskrieto kilometru summu. Sacensībās, kuru ilgums pārsniedz 24 stundas, rīdziniece skrien kopš 2011.gada, kad pirmo reizi Lauma Čerņevska pieveica taku skrējienu Monblāna pakājē. Pērn Alpu kalnu ielejās skriets pat 32 stundas, taču 2017.gads izturībniecei sākts kopā ar Daci Veipu un 265 kilometriem Kanārijās. 24 stundu pasaules čempionāts uz asfalta būs tikai jauna pieredze divkārtējai Rīga-Valmiera finišētājai.

Sigita Vāce savu garāko skrējienu veica pērn janvārī treniņskrējiena Rīga-Biksti laikā, kad 82 kilometrus pagarināja līdz 115 kilomatriem un aizskrēja uz mājām Saldū pie mammas.

Latvijas čempione ultragarajās distancēs pēdējo divu gadu laikā uzvarēja 107 kilometru Rīga-Valmiera, 99 kilometru “Neiespējamais skrējiens” un Igaunijas “Haanja 100” Munameģa pakājē. Gatavojoties 24 stundu pasaules čempionātam Ziemeļīrijā, 2017.gadā atkārtoti uzvarēts ultramaratonā “Zilonis tumsā” un pirmajā Stokholmas “Eco Trail” izcīnīta ceturtā vieta. Tiesa, līdz šim ilgākās sacenības bijušas vien 16 stundu garumā pirms diviem gadiem, kad Sigita Vāce Latvijas izlases sastāvā startēja pasaules čempionātā taku skriešanā.

Antra Lukševica ir viena no trim debitantēm 24 stundu sacensībās, jo savu ultramaratonistes karjeru uzsāka tikai pērn. Taču 2017.gadu skrējēja iesāka ar augsto otro vietu Rīga-Valmiera, piekāpjoties tikai lietuvietei Viktorija Tomaševičienei, kura šogad laboja trases rekordu un pērn Eiropas čempionātā tika pie nacionālā Lietuvas rekorda 24 stundās – 195,199 kilometriem.

Jau pavisam drīz, 1.jūlijā, abas skrējējas saiksies Belfāstas trasē un vēlreiz izaicinās viena otru. Iespējams, ka Antrai Lukševicai palīdzēs nesen Šveices kalnos gūtā pieredze.

Latvijas dāmu rekords 24 stundās - 222,020 kilometri pieder Tamārai Merzļikinai un saglabājies no 1989.gada, kad dzima viena no Latvijas ultramaratonistēm – Marta Zumberga. Kungu rekords 24 stundu šosejas skriešanā – 243,991 kilometri kopš 2013.gada pieder Jānim Actiņam.

Belfāstā savus 2015.gadā Itālijā izcīnītos pasaules čempionu titulus mēģinās aizstāvēt vācietis Florians Reuss (263,899 km) un amerikāniete Katalina Nagī (244,495 km).

Pasaules čempione un pēdējā Spartatlona uzvarētāja Nagī par konkurenci varēs nesatraukties, jo pēdējo divu gadu laikā par viņu vairāk skrējusi 2016.gada Eiropas čempione zviedriete Marija Džonsone (250,647 km), kura pērn Francijā laboja Eiropas rekordu. Šogad aprīlī savās mājās vēl vairāk noskrēja poliete Patrīcija Bereznovska (256,246 km). Turpat Lodzā cita poliete Aleksandra Nivinska (243,119 km) neklātienes cīņā tikai nedaudz atpalika no pasaules čempiones. Ar 250,354 kilometriem 2017.gada februārī ASV Kalifornijas štatā atzīmējusies arī amerikāniete Kortnija Dovaltere.

Pasaules čempionāta sieviešu starta saraksts rāda, ka tajā nebūs daudz skrējēju, kas nesasniegs 200 kilometru robežu. Individuālā vērtējuma TOP 10 būs nepieciešami 225 kilometri sievietēm un 245 kilometri vīriešiem.

Vīriešu konkurencē pašreizējam čempionam konkurence būs vēl nopietnāka, jo netrūkst ultramartonistu, kuri pēdējo divu gadu laikā skrējuši vairāk par 260 kilometriem. Amerikānis Kostelniks Pete (263,418 km), japānis Jošihiko Išikava (263,127 km), polis Pāvels Szinals (261,181 km), lietuvietis Aleksandrs Sorokins (260,491 km) un virkne citu.

Vēl daudziem spilgtā atmiņā oktobra notikumi Francijā, kad Eiropas čempionātā daudz netrūka, lai Latvijas sacensībās zināmais lietuvietis Sorokins labotu kontinenta rekordu. Kaut arī lietuvietim viss beidzās pēc 20 stundām, spriedze neizpalika, jo sudraba un bronzas medaļu 24 stundu skrējienā šķīra nieka 41 metrs.

Pagaidām starta sarakstā nav manāms Eiropas čempions Dans Alans Lavsons (261,843 km), kurš pērn uzvaru kalndināja ar vienmērīgu tempu un pēc pirmajām sešām stundām atradās vien 15.vietā. Arī pēc 12 stundām zviedrs no līdera Sorokina atpalika par vairāk nekā 17 kilometriem.

Tikmēr kļuvis zināms, ka Latvijas rekorda īpašnieks Jānis Actiņš (243,991 km) šī gada startu diennakts skrējienā atlicis līdz septembrim, kad Portugālē plāno atzīmēt savu dzimšanas dienu. Savukārt Spartatlonā veiksmīgi startējušais Edgars Simanovičs iecerējis debiju diennakts skrējienā šī gada izskaņā. Kļuvis zināms, ka nākamgad septembrī Horvātija uzņems pasaules čempionātu 100 kilometru skrējienā.

Sestdien un svētdien notikumiem Viktorijas parkā no 1.jūlija plkst.14 pēc Latvijas laika varēs sekot līdzi organizatoru piedāvātajās rezultātu tiešraidēs. Tikmēr facebook.com/ultrataka.lv piedāvās sekot līdzi Latvijas izlases gaitām un cīņai par TOP 10 komandu ieskaitē.

Dienu pirms pasaules čempionāta atklāšanas Belfāstas vietējais futbola klubs UEFA Eiropas līgas kavilfikācijas spēlē pārspēja Liepājas komandu (3:1), kaut uz papīra Latvijas komanda bija spēcīgāka. Tagad laiks mūsu skrējējiem parādīt, ka var izdarīt vairāk. Daži izlases pārstāvji par motivāciju min Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) sporta klases.

Sinoptiķi laikapstākļus sola visai piemērotus Latvijas skrējējiem, jo arī britu salās vasara nelutina ar karstumu, un prognozes vēsta par 16 grādiem dienā un 12 grādiem nakts stundās. Vakara stundās iespējams neliels lietus, kas atdzesēs iekarsušos skrējējus.

Kamēr sacenību dalībnieki pošas uz svinīgo pasaules čempionāta atklāšanas ceremoniju, lsm.lv lasītāji aicināti komentāros atstāt savas prognozes par Latvijas vīriešu un sieviešu komandu trīs ražīgāko skrējēju kilometru summu.