REPORTĀŽA: Pirmā latviete noskrien vēsturisko 246 kilometru Spartatlonu

Ultragaro distanču skrējēja Sigita Vāce noskrēja Grieķijas vēsturisko Spartatlonu, 246 kilometrus no Atēnu Akropoles līdz Spartas karaļa Leonīda statujai 27.-28. septembrī veicot atvēlētajā 36 stundu sacensību kontrollaikā (34:54:30), kļūstot par pirmo Latvijas sievieti, kas finišē vienās no ekstremālākajām sacensībām pasaulē. Tikmēr Siguldā aizvadīts Latvijas čempionāts (LČ) taku skrējienā, kur trešo reizi triumfēja Irita Puķīte, bet Berlīnes maratonā tuvu personiskajam rekordam skrēja Lelde Neimande. Tātad nedēļas nogalē garo distanču skriešanā sevi lieliski parādījušas sievietes.

Lai startētu vēsturiskajā 246 kilometru Spartatlonā, jāizpilda kāds no normatīviem un jāpaveicas loterijā uz 400 dalībnieku vietām, vai arī jāuzrāda augstvērtīgs rezultāts, kas dod iespēju startēt Grieķijā bez izlozes. Pēc pusgadu ilgas gatavošanās 27. septembrī uz starta līnijas Atēnu Akropolē stājās 49 valstu 377 dalībnieki, kuri cerēja pa 2500 gadu senā Feidipīda pēdām nokļūt līdz karaļa Leonīda statujai Spartā. Skrējēju vidū bija divi Latvijas pārstāvji – pieredzējušais Vilnis Pleite un debitante Sigita Vāce, pa vienam lietuvietim un igaunim, kā arī virkne elites skrējēju, tostarp pasaules rekordists 100 jūdzēs Začs Biters no ASV. Dalībnieki 37. reizi notiekošajā skrējienā bija ieradušies arī no Austrālijas, Japānas, Argentīnas, Meksikas, Taivānas, Honkongas, Makao, Korejas, Paragvajas, Filipīnām, Singapūras, Dienvidāfrikas un Vjetnamas. Rītausmā pa Atēnu ielām skrejienu iesāka 64 sievietes.

 

Startā visiem pa priekšu aizskrēja Alberts Urbanovičs no Krievijas, kam sekoja japānis Tatsuja Itagaki, kurš pērn skrēja tikai dažas minūtes lēnāk par Pasaules rekordu 100 kilometros. Vēlāk abi izstāsies tāpat kā vēl gandrīz 200 dalībnieki, jo 30-35 grādu karstumā un relatīvi lielā gaisa mitrumā (ap 90 procentiem) finišu sasniedza puse startējušo (52 procenti). Spartu nesasniedza arī 100 jūdžu rekordists Biters no ASV, kaut vēl pie 100 kilometru atzīmes pabija arī līdera godā. Pirmajā pusdistancē notika 10 līderu maiņas, līdz pie 122 kilometru atzīmes vadību pirmo reizi pārņēma ungārs Bodis Tomas, līderpozīciju noturot līdz finišam, Leonīda statuju sasniedzot nepilnā diennaktī (23:29:32). Pērnā gada ceturtās vietas ieguvējs, tuvojoties pirmā maratona atzīmei, bija ielauzies divdesmitniekā, taču pēc trešā maratona jau bija visus apsteidzis. Vēl divi viņa tautieši skrējienu noslēdza pieciniekā, tostarp izcīnot arī otro vietu, kā arī uzvaru sieviešu konkurencē. Pieckārtējais finišētājs čehs Radeks Bruners izpelnījās ievērību ar ceturto pjedestālu pēc kārtas, trešajai vietai un pēdējo divu gadu sudrabiem pievienojot vēl vienu bronzu.

 

Ja vīru konkurencē līderis distances otrajā pusē nemainījās, tad dāmu cīņā bija vērojama pamatīga drāma – startu izcēla poliete, pēc nepilniem 20 kilometriem vadību pārņēma rumāniete Māra Gulere, kas otrā dienā finišēs 12 minūtes pirms kontrollaika. Pirmo maratona atzīmi kā līdere sasniedza divkārtēja Čehijas čempione maratonā Radka Čuranova, kura pērn bija savas valsts čempione arī 100 kilometros (7h 22min), taču simtnieks viņai arī bija liktenīgs, jo šoreiz finišs Spartā izpalika. Visu distances otro simtnieku pārliecinošā vadībā bija Krievijas sportiste Irina Masanova, ielaužoties pat sešiniekā starp vīriem, taču tad 30 kilometros strauji tika zaudēts temps un iekrātais 40 minūšu pārsvars pār tuvāko sekotāju ungārieti Suzanu Marazu, kas pēc noskrietiem 226 kilometriem un trasē pavadītām 25 stundām bija teju blakus. Noslēdzošajos 20 kilometros Krievijas skrējējai drāma turpinājās, šo posmu veicot trijās stundās un ungārietei Marazai (27:16:26) zaudējot vairāk nekā stundu.

Latvijas ultragaro distanču skrējēja Sigita Vāce pirmo kontrolatzīmi pēc 19,5 kilometriem sasniedza divās stundās (02:00:51), atrodoties 51. pozīcijā starp 64 dāmām. Rīta saulē skrienot un slapinoties 10 dzeršanas punktos, maratons tika noskriets četrās stundās un ceturksnī (04:15:54), pakāpjoties līdz 36. vietai.

Otrs Latvijas skrējējs Vilnis Pleite 42,2 kilometru atzīmi sasniedza 13 minūtes ātrāk (04:02:34), taču otrā maratona laikā pēcpusdienas karstums ar temperatūru virs 30 grādiem turpinājās un sākotnējais skriešanas temps mazinājās. Īrijā dzīvojošais latvietis saprata, ka ir ticis pie karstuma dūriena, tāpēc kādā brīdī apsēdās pieturā un uzmundrināja garām skrienošo tautieti.

Vilnis Pleite skrēja tajā pašā sporta tērpā, ar ko finišēja Spartatlonu 2016. gadā, taču toreiz drēbes karstumā bija sausas, bet šoreiz slapjais krekls liecināja par paaugstinātu gaisa mitrumu, par ko pirmsstarta tehniskajā sapulcē brīdināja arī organizatori. Viens no retajiem latviešiem, kas piecas reizes noskrējis vairāk nekā 200 kilometrus 24 stundu sacensībās, cerēja, ka vakarā, kad nebūs tik karsts, varēs atsākt pilnvērtīgi skriet.

Tomēr gan pie 80 kilometru atzīmes blakus Korintas kanālam, gan pusceļā pie 122 kilometru atzīmes, esot tuvu kontrollaika robežai, latvietis turpināja sacenības, atbalsta komandas pierunāts. Nakts vidū sasniedzot 147 kilometru kontrolpunktu, kad līdz finišam bija palikuši 100 kilometri, Vilnis Pleite nolēma neturpināt skarbo Spartatlonu. Nākamajā dienā sastapts finišā, viņš atzina, ka nenovēl nevienam iekāpt kritušo dalībnieku autobusā, kur valdījis kapa klusums un neviens nevēlas savā starpā sarunāties.

 

Vietā, kur Vilnis Pleite izstājās, sākās 11 kilometru garš kalnu serpentīnu 500 metru kāpums, kurā Sigita Vāce pārpūlēja vienu potīti, kas uz slīpā asfalta nebija radusi pie ilgstoši neērta pēdas vērsuma. Tas vēlāk apdraudēs finiša sasniegšanu kontrollaikā. Līdz tam 100 kilometru atzīme bija sasniegta 11 stundās un tikts līdz 20. vietai dāmu konkurencē. Pusdistance pieveikta nedaudz vairāk par 14 stundām un sasniegta 17. pozīcija starp mazāk par pussimt sievietēm, kas turpināja sacensības. Pēc serpentīna un divām trešdaļā distances (159 km) sekoja vēl otrs 500 metru kāpums, taču šoreiz līdz 1200 metriem virs jūras līmeņa. Tas vairs nebija pa asfaltu, bet divu kilometru garu taku, kam sekoja akmeņains noskrējiens uz leju pa smalku segumu, kurā daudzi skrējēji jutās nestabili un bieži paslīdēja. Šim posmam beidzoties, 171 kilometru atzīmi latviešu skrējēja sasniedza tajā pašā 17. vietā, kas bija saglabājusies septiņu stundu garumā.

Skrējiena otrās dienas rītā par sevi lika manīt naktī pārpūlētā potīte un skriešanas temps mazinājās, kas nozīmēja 246 kilometru garās distances nepabeigšanu, līdz iestāsies pēcpusdienas karstums.

Sacensību pirmajā diennaktī tika noskrieti aptuveni 180 kilometri, ko pēdējās desmitgadēs nav varējusi neviena cita Latvijas skrējēja labvēlīgākos apstākļos bez karstuma un 1200 metrus augsta kalna šķērsošanas. 200 kilometri tika sasniegti nepilnās 27 stundās, kad pulkstenis bija jau 10 no rīta un Sigita Vāce bija pakāpusies vēl par vietu augstāk. Pēdējos 50 kilometros potīte bija sapampusi tā, ka skriešanu nācās pamīšus aizvietot ar soļošanu un lietot pretsāpju līdzekļus.

Trasē bija atgriezies karstums, kas turpināja plucināt dalībnieku skaitu. 35 grādos noslēdzošās sacensību stundas ultragaro distanču skrējēji cīnījās par nokļūšanu līdz nākamajam dzeršanas punktam, lai kārtējo reizi pabāztu zem cepures ledu, ko bija sarūpējuši sacensību rīkotāji.

Spartu sasniedza 197 dalībnieki no 377 startējušajiem, tostarp Igaunijas skrējējs Prīts Valks (34:41:19), taču lietuvietim Tomasam Prišmantam nācās izstāties. 39 no 64 sievietēm sasniedza karaļa Leonīda statuju. Sigita Vāce - Spartatlona pirmā Latvijas finišētāja - pieskārās Leonīda pēdām pusotru diennakti ilgā kontrollaika pirmspēdējās stundas izskaņā (34:54:30), aiz sevis atstājot vēl 15 dalībnieces.

Sindijas Skangales fotogalerija

Finišējot ar sarkanbaltsarkano karogu, tika saņemtas vietējo ovācijas. Katram finišētājam organizatori pasniedza olīvzaru vainagu un malku ūdens no īpašās krūkas, kurā tiekot liets Evrotas upes ūdens. Tad brīvprātīgie novelk apavus un nomazgā skrējēja sagurušās pēdas. Neskatoties uz šīm četrus gadu desmitus iestrādātajām tradīcijām, skrējējiem paveiktais tiek aptverts tikai nākamajā dienā oficiālajās pusdienās pie Spartas mēra un aiznākamajā dienā apbalvošanas ceremonijas laikā, kur tiek saņemtas finiša medaļas.

Starp 12 Latvijas skrējējiem, kas pieveikuši Spartatlonu, Sigita Vāce ir vienīgā sieviete. Līdz šim vienīgā Baltijas finišētāja igauniete Helēna Vennika (tagad Helēna Ladva), skrienot kopā ar savu tēvu, pieveica šo distanci 2010. gadā (35:06:00) 22 gadu vecumā, kas ir vairāk nekā divreiz mazāks par, piemēram, šī gada ungāru uzvarētājas 48 gadiem.

Spartatlona vēsture sniedzas līdz 490. gadam pirms mūsu ēras, kad Atēnu pilsētvalstij uzbruka persieši (irāņu priekšteči) un vajadzēja lūgt palīdzību Spartai, uz kurieni tika nosūtīts profesionāls kareivis-skrējējs Feidipīds. Leģenda vēsta, ka ziņnesis 250 kilometrus attālo Spartu sasniedzis pusotrā diennaktī līdz nākamās dienas saulrietam. Tur saņemts atteikums, jo tuvojies pilnmēness un spartiešiem bija jāveic reliģiskie rituāli. Feidipīds atgriezās Atēnās un, lai mazāk ciestu galvaspilsēta, kopā ar karaspēku devās uz Maratonas līdzenumu, kur sagaidīti persiešu karapūļi. Pārspēks tika sakauts un pēc cīņas atkal bija darbs Feidipīdam, jo vajadzēja ziņot Atēnu iedzīvotājiem par uzvaru un vienlaikus brīdināt par briesmām no jūras, kur varētu uzbrukt atsevišķas persiešu karaspēka daļas. Trijās stundās veicot aptuveni 40 kilometrus, Feidipīds saļimis bez dzīvības pazīmēm pie Atēnu valdnieku kājām. Mūsdienās maratona skrējiens ir precīzi 42,195 kilometri, savukārt leģendu par Feidipīda skrējienu no Atēnām līdz Spartai 1982. gadā centās pārbaudīt trīs britu armijas virsnieki, noskrienot šo maršrutu atvēlētajās 36 stundās. Nākamajā gadā tapa oficiālas Spartatona sacensības, kuru normatīvu katru gadu cenšas izpildīt simtiem ultra garo distanču skrējēji no visas Pasaules.

Pašu mājās aizvadītajā nedēļas nogalē, 28. septembrī, Siguldā risinājās Latvijas čempionāts (LČ) taku skrējienā, 70 kilometru distancē trešo reizi uzvarot pasaules čempionātos startējušai Iritai Puķītei (9:10:25) no Saulkrastiem. Sudraba un bronzas medaļas sadalīja Indra Muižniece (10:07:07) un Ieva Mauliņa (10:21:03). Tāpat kā sieviešu čempione, arī vīru konkurencē uzvaras laurus plūca komandas “Ultrataka.lv” pārstāvis Ainārs Kumpiņš (7:16:02), kurš šogad skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera laikā izcīnīja arī zelta medaļu LČ 100 kilometru skrējienā. Otro un trešo vietu sīvā konkurencē izcīnīja vēl divi taku skriešanas izlases dalībnieki Artūrs Vadzis (7:41:19) no Drustiem un Jānis Kūms (7:47:53), noslēdzot trijotni, kas spēja iekļauties astoņās stundās sacīkstēs, kurās daudzi nesasniedza finišu.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Oh, what a weekend it was...😎 Last Saturday I was in Latvia to run the race of Siguldas Kalnu Maratons (Sigulda Mountain Marathon) - 72km and +3200m.⛰ Not only it was yearly race in Sigulda but already second year in a row this was also Latvian championship in trail running. Probably it's also the hardest trail race in Latvia with lots of steep climbs and some technical downhils.🥵 This year's goal was to fight for Top3. Well ... I did a bit better. After pulling away from @mr_flyingfox, who was the leader after the first (out of four) laps, at 27km I was able to slowly increase distance to the nearest follower and hold my position till the very end.✌️ Finished in 7:16 and I couldn't be happier with my result.🎉 With the race being incredibly hard this year, I have to say thanks to all the supporters and other runners - they all gave a great boost of energy!✌️ And since I'm living in Sweden, it's always a pleasure to participate in races in Latvia and meet all my running buddies.😊🎈 As well it was also a great opportunity to enjoy golden autumn in Sigulda.🍂🍁 Every runner did a great job in this race, but special congratulations go to @vadzis and @mr_flyingfox for not letting me rest - strong runners are the best motivators.👍 Usually Siguldas Kalnu Maratons marks the end of the running season. But this time not for me...😏 📸Antons Kranga 🥇🎉🏃‍♂️ #siguldaskalnumaratons #skm2019 #running #trailrunning #runningrace #iloverunning #runningislife #runningmotivation #ultramarathon #ultrarunning #ultrarunner #sigulda #winner #firstplace #ieskrienmežā #ultrataka

A post shared by Vita & Ainis (@trailmad) on Sep 30, 2019 at 1:08pm PDT

Divu apļu 35 kilometru skrējienā Siguldas takās uzvarēja sacensību apritē atgriezies Ģirts Dakša (3:26:40) un Ieva Upmace-Grīviņa (4:14:27). Īsākajā, viena apļa 15 kilometru skrējienā pa Gaujas senleju uzvarēja iepriekš garāko distanci skrējušais Dainis Limanāns (1:22:11) un Kristīne Grausa (1:58:28), pabeidzot distanci ātrāk par divām stundām.

Tuvu personiskajām rekordam svētdien, 29. septembrī, Berlīnē maratonu noskrēja Lelde Neimande (2:49:31), savukārt kaut arī ātrāks, taču ne visai veiksmīgs starts padevās olimpietei Ilonai Marhelei (2:42:30). Pasaulē ātrākajā maratonā, kur šogad līdz jaunam planētas rekordam pietrūka dažu sekunžu, lielisku sniegumu demonstrēja arī Jānis Višķers (2:16:59), labojot savu personīgo rekordu par vairāk nekā minūti. Pērn Berlīnē koknesietis pārstāvēja Latviju Eiropas čempionātā un karstumā bija par deviņām minūtēm lēnāks.

Šonedēļ Latvijas čempions maratonā Dmitrijs Serjogins pārstāvēs valsti PČ vieglatlētikā, kas turpinās Kataras galvaspilsētā Dohā. Mārupieša starts karstuma dēļ paredzēts sestdienas naktī plkst.23.59. Savukārt pašu mājās vairāki tūkstoši taku skrējēji Cēsīs noslēgs spraigo Stirnu buka sezonu.

Tautas sports
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti