Otro reizi notikušais 12 stundu skrējiens “Pārspēj sevi” ir trīsreiz aizvadītā sešu stundu skrējiena pēctecis un šoreiz pulcēja 19 ultragaro distanču skrējējus un tikpat stafešu komandu dalībniekus, starp kuriem bija gan debitanti, gan astoņdesmito gadu leģendas, gan kontinenta čempione no Zviedrijas. Sacensību starts Rīgā pie Māras dīķa 1,370 kilometru aplī pretēji pulksteņa rādītāja virzienam tika dots no rīta 7.30, sešas stundas vēlāk turpat sāka riņķot arī septiņas stafešu komandas ar diviem vai trim dalībniekiem.
Pērn pirmajās 12 stundu sacensībās uzvarējušais Ainārs Kumpiņš šoreiz vairs nevēlējās samierināties ar 140 kilometriem, tāpēc skrēja tempā, kas bija tikai par sešām minūtēm lēnāks par maratonu trīs stundās un pirmajās sešās stundās bija noskrējis 80,830 kilometrus, kas bija par pieciem kilometriem vairāk nekā Konstantīna Biktimirova iespētajais sešu stundu sacensībās 2017.gadā.
Taču Aināram Kumpiņam tas bija tikai pusceļš - uzsākot atlikušās sešas stundas, šobrīd Zviedrijā dzīvojošais skrējējs nedaudz atpūtās, pārejot soļos, un atsāka skriet ar vidējo tempu, kilometru pēc kilometra pieveicot ātrāk par piecām minūtēm. Kopumā noskrienot 111 apļus un 160 metrus nākamajā aplī, Ainārs Kumpiņš pusdiennaktī veica 152,230 kilometrus.
Lai arī trase nav sertificēta un 12 stundu sacensībās netiek fiksēti rekordi, bet labākie sasniegumi, ar šo skrējienu Ainārs Kumpiņš pārspēja pašam sev piederošo Latvijas skrējēju labāko rezultātu pusdiennakts sacensībās.
Pēc pasaulē lielākās ultramaratonistu datu bāzes “DUV statistik” datiem latvieša iespētais starp 355 rezultātiem ir viennozīmīgi labākais 2019.gadā, par 15 kilometriem pārspējot japāņu skrējēju.
Starp nepilniem trim tūkstošiem pērnā gada rezultātiem Ainārs Kumpiņš ierindotos ranga otrajā pozīcijā. Piebilstams, ka svētdienu skrējējs pavadīja, laivā airējoties 25 kilometrus pa Ogres upi.
“Pārspēj sevi” 12 stundu sacensības ar savu klātbūtni bija pagodinājusi zviedriete Marija Jansone (Maria Jansson), kura ir divkārtēja Eiropas čempione (2015, 2016) un bronzas medaļniece 2015.gada pasaules čempionātā 24 stundu skrējienos.
Zviedrijas militāro spēku pārstāvei pieder nacionālie rekordi ne tikai diennakts skrējienos, bet arī 12 stundās un 100 jūdzēs. Veiksmes gadījumā pie Māras dīķa viņa varēja pretendēt arī uz uzvaru kopvērtējumā, jo 24 stundās pieveikti 250,647 kilometri, par ko pat saņemta balva - Eiropas Gada ultramaratoniste.
Viešņa sacensības Pārdaugavā pie Māras dīķa uzsāka pārliecinoši un turējās aiz abiem līderiem Aināra Kumpiņa un cēsinieka Miķeļa Vietnieka, taču muguras veselība neļāva sacensības turpināt ilgāk par 10 stundām, no kurām pēdējā pusotra stunda pavadīta soļojot, tādējādi nācās finišēt ar 98,640 kilometriem.
Tikmēr vadību sacensību desmitajā stundā pārņēma Sigita Vāce, kura tāpat kā zviedriete iepriekšējā gadā nebija startējusi ultramaratonos, taču abas bija tikušās Belfāstā aizpērn pasaules čempionātā diennakts skrējienā.
Savā trešajā 12 stundu skrējienā Sigita Vāce pieveica 116,235 kilometrus, 84 apļos labojot ne tikai savu personisko rekordu
par 36 kilometriem, bet arī izcīnot otro vietu absolūtajā kopvērtējumā aiz Aināra Kumpiņa un neklātienes cīņā pārspējot līdz šim zināmo labāko Latvijas sieviešu rezultātu 115,2 kilometrus, kas kopš 2016.gada izskaņas piederēja Vitai Devjatņikovai.
Trešo vietu aiz savas tautietes un zviedrietes ar 73,649 kilometriem un 53 apļiem seniores vecumā izcīnīja ultra garo distanču debitante Inta Amoliņa. Savukārt vīriešu vērtējumā trešo pozīciju ar 112,384 kilometriem 82 apļos izcīnīja jau pieminētais Miķelis Vietnieks.
Teju simt kilometrus (99,937) noskrēja Latvijas rekordists 24 stundās seniors Viktors Suborins, savukārts cits leģendārs ultramaratonists Georgs Jermolajevs pieveica 60,249 kilometrus.
Sešu stundu stafetē piedalījās septiņas komandas divu līdz trīs skrējēju sastāvā, tādējādi kopējo dalībnieku skaitu dubultojot no 19 uz 38. Pirmo vietu ar nepilnu dubultmaratonu (84,008 km) izcīnīja duets Voldemārs Lejnieks un Raitis Gržibovskis komandā “SK Dzērvene dzelzs vīri”. Par nepilniem trim kilometriem mazāk (81,631 km) noskrēja trio Uģis Inka, Jānis Līcis un Kalvis Silgals komandā “Divplākšņi”. Savukārt trešo vietu ar 73,814 kilometriem izcīnīja Artūrs Ketlers, Kristīne Gržibovska un Aigars Tohters komandā “SK Dzērvene AKA”.
Vienlaiku skriešanas sacensības risinājās turpat netālajā Uzvaras parkā, kur tika aizvadīts sezonas pirmais pusmaratons. 26 dalībnieku konkurencē 21,0975 kilometru distancē ātrākie bija valmierietis Rihards Linde (1:12:49) un Līga Rusiņa (1:40:43) no Prieļiem. Piecu kilometru satelitdistancē startēja 36 dalībnieki, no kuriem ātrākie bija Aleksandra Prokopčuka trenētie Salvis Gruševs (0:15:38) un Anastasija Geraseva (0:19:18).
Tikmēr uzvaras Barselonas pusmaratonā Katalonijā vīriešu un sieviešu konkurencē izcīnījuši mārupietis Dmitrijs Serjogins (1:06:59) un Kitija Valtere (1:22:58) no Līvāniem.
Labāko desmitnieku noslēdza bijušais Latvijas čempions maratonā Anatolijs Macuks (1:16:31) no Jēkabils. Pusmaratonu saulainajā Spānijā skrēja arī rīdzinieki Ineta un Jānis Jerofējevi. Latvijas pārstāvji rezultātu tabulās parādījās arī Ukrainā notikušā pusmaratonā.
Maratona 42,195 kilometru distanci aizvadītajā nedēļas nogalē ātrāk par trim stundām Nīderlandes pilsētā Roterdamā pieveica cēsiniece Lelde Neimande (2:51:31), uzrādot savu labāko pavasara maratona rezultātu. Savukārt Gunārs Ķeģis (3:02:51) un Dainis Žuburs (3:49:13) šo klasisko distanci pieveica Lielbritānijas pilsētā Mančesterā.
Nespējot sagaidīt Stirnubuka otro posmu Tērvetes dabas takās, uz Polijas “Salamandra Ultra Trail” bija devusies Latvijas taku skrējēju četrotne, lai startētu 50 kilometru satelitdistancē ar 2500 augstummetru summu. Pēteris Grīviņš skrējienā nomaldījās, piedzīvoja kritienu, no kura sāpes mugurā saglabājās arī pēc finiša, taču spēja izcīnīt otro vietu (5:03:03), uzvarētājam zaudējot nepilnas septiņas minūtes.
Sniegainajā un mazliet dubļainajā trasē uzvaru sieviešu konkurencē izcīnīja Linda Boldāne (5:41:55) no Gulbenes.
Dāmu sešinieku noslēdza Ieva Upmace-Grīviņa (6:18:30) no Raunas, savukārt fotogrāfe Nora Vrubļevska (7:41:10) apsteidza lielāko daļu no vairāk nekā 60 taku skrējējām.
Tikmēr pats Stirnubuka idejas autors un realizētājs Rimants Liepiņš uzsācis nedēļu ilgo pārbaudījumu ”Marathon des Sables”, kas 34. reizi risinās Marokas Karalistes dienvidos Sahāras tuksnesī. Vairāk nekā 800 dalībniekiem sešās dienās būs jāpieveic aptuveni 251 kilometri.
Svētdienas, 7. aprīļa, pirmo 32,1 kilometru garo posmu Rimants Liepiņš pieveica četrās stundās (4:04:43) un pirmdien, 8. aprīlī, sācis otro etapu tuksneša smiltīs.
Mājās palikušajiem atliek sekot līdzi un turpināt gatavoties Liepājas pusmaratonam, ar ko sestdien, 13. aprīlī, otro reizi sāksies seriāla “Skrien Latvija” astoņu posmu sezona. Nedēļas izskaņā Latvijas skrējēji būs sastopami arī Horvātijā Istras pussalas 100 jūdžu skrējiena takās un, protams, vērienīgajā Parīzes maratonā.
