Dienas ziņas

«Dod Pieci!» rekords – 2000 eiro par dziesmu

Dienas ziņas

Liepājas vecākajai sociālajai mājai – 20 gadu

Sēdvolejbola tradīcija Līvānos turpinās

Sēdvolejbola tradīcija Līvānos turpinās

Jau desmit gadus sēdvolejbols ir Līvānu novada sporta ikdienas neatņemama daļa. Lai gan dažādu apstākļu sakritība draudēja šo tradīciju pārtraukt, sēdvolejbolu Līvānos spēlēs arī turpmāk. 

Nupat kopā ar ārzemju komandām aizvadīts draudzības kauss, kur pirmo vietu ieguva Latvijas sēdvolejbola komanda, otro – Maskavas sporta klubs “Vektors” un trešo – komanda “Lietuva 2”.  

Sēdvolejbola tradīciju Līvānos aizsāka Solvita Ziemele, un vairāk nekā 10 gadus Līvānos notika sēdvolejbola sacensības. To laikā iegūti arī daudzi jauni draugi no ārzemēm.

Apstākļu sakritības dēļ Solvita Ziemele šogad vairs nespēja uzņemties pasākuma organizāciju, tādēļ talkā nāca Latvijas Invalīdu sēdvolejbola asociācija.

“Lai nezūd šī Līvānu turnīra tradīcija, mēs, mūsu asociācija, un es personīgi pieņēmām lēmumu organizēt alternatīvo turnīru, un šajā laikā paralēli mums notiek Baltijas sēdvolejbola līgas fināli,” stāsta Latvijas Invalīdu sēdvolejbola asociācijas viceprezidents Andrejs Filipavičus.

Paralimpiskajās spēlēs, Pasaules un Eiropas čempionātos volejbolu spēlē tikai cilvēki ar kustību traucējumiem, taču Nacionālajos čempionātos un starptautiskajos turnīros šādi ierobežojumi nepastāv.

Arī Līvānos uz sacensībām sabraukušo komandu rindās ir ļoti daudz sporta entuziastu bez kustību traucējumiem, kas šo sportu iemīlējuši.

“Es spēlēju volejbolu sēdus, jo arī esmu invalīds, 2006. gadā ieguvu traumu, bija lauzts mugurkauls, kam sekoja kāju paralīze. Pēc kustības spēju atjaunošanās viena kāja tomēr palika vājāka, un nu esmu šeit, spēlēju volejbolu,” saka Andrejs Filipavičus.

Maskavas SK “Vektors” sēdvolejbola komandas vadītāja Natālija Agafonova savukārt piebilst – “tiem cilvēkiem, kam volejbols ir asinīs, šī slimība nav ārstējama, tāpēc, ja nu dzīvē gadās kaut kādas traumas, tad cilvēki pāriet uz šo sporta veidu”.

“Tas ļoti palīdz cilvēkiem, it sevišķi ar traumām, tas palīdz atjaunot pašapziņu,” saka Agafonova.

Līvānu komandas spēlētāji atzīst, ka tas ir ne vien lielisks sports, bet arī vēlme un iespēja socializēties ar cilvēkiem ar kustību traucējumiem, lai gan sākotnēji mudināt sevi un apkārtējos uzsākt spēlēt sēdvolejbolu ir grūti tieši no morālā viedokļa.

Līvānu sēdvolejbola komandas “RNSD” pārstāve Irēna Gendele stāsta, ka Līvānu komanda RNSD varbūt atšķiras no pārējām komandām ar to, “ka mums komandā nav neviena invalīda, un pagāja laikam gadi divi vai trīs, tagad precīzi nepateikšu, kamēr es tiešām pārkāpu sev pāri psiholoģiski, jā, un apsēdos laukumā, un tad kad es apsēdos, es sapratu, ir labi”.

Alternatīvo sēdvolejbola sacensību nosaukums ir “draudzības kauss”, jo uz tām regulāri brauc draugi no citām valstīm. Viņi ir pretinieki un konkurenti tikai laukumā, dzīvē tā ir liela un draudzīga visu spēju un vecumu cilvēku kopiena, kurus vieno volejbols.

Saistītie raksti
Tautas sports
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti