Rīta Panorāma

Intervija ar Daugavpils mēru Jāni Lāčplēsi

Rīta Panorāma

Intervija ar Raimondu Graubi

Populāri un pieprasīti – ķīmiķi

Perspektīvo ķīmiķi Kristapu Jaudzemu aizrauj orientēšanās sports

Doktora grāds ķīmijā un viena no Latvijas zinātnes cerībām, taču vienlaikus arī regulārs piedzīvojumu sacensību uzvarētājs un pat Latvijas orientēšanās izlases bijušais sportists - tik daudzpusīgs un talantīgs ir Kristaps Jaudzems. Jaunais zinātnieks vada darba grupu un sapņo par publikācijām prestižajos žurnālos "Nature" un "Science". Aizraujošā ikdiena tiek "atšķaidīta" ar tautas sportu, kas netiks pamests arī turpmākajos divos gados, kad zinātne ar Marijas Kirī grantu vedīs pa Francijas laboratorijām.

"Dabaszinātnes un ķīmija mani interesējušas jau kopš pamatskolas, kad sapratu, ka tās man labi padodas. 12.klasē brīvprātīgi pieteicos izstrādāt zinātniski pētniecisko darbu ķīmijā ar domu pamēģināt, kā tas ir - strādāt īstā ķīmijas laboratorijā. Manā skolā – Āgenskalna Valsts ģimnāzijā - strādāja ķīmijas skolotāja Ērika Bizdēna, kas bija arī pasniedzēja Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), un viņa piedāvāja darbu veikt savā laboratorijā.

Man tas patika un vēlāk uzsāku studijas RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē, kā arī paralēli turpināju praktizēties tajā pašā laboratorijā. Pēc bakalaura studiju pabeigšanas radās iespēja pāriet uz Latvijas Organiskās sintēzes institūtu (OSI) un strādāt ķīmijas apakšnozarē, kas apvieno ķīmiju, fiziku, kā arī bioloģiju, un tas mani ļoti aizrāva," tā par savu nokļūšanu zinātnē stāsta Kristaps Jaudzems.

Jaunais zinātnieks nosauc arī trīs lietas, kas viņu piesaista zinātnei: "Pirmkārt, man šķiet aizraujoši, ka varam manipulēt ar molekulām, ko neredzam, un šo manipulāciju rezultātā izveidot pilnīgi jaunas vielas ar vēlamajām īpašībām. Otrkārt, darbs zinātnē nozīmē nepārtrauktu mācīšanos un intelektuālo attīstību, kā arī ļauj būt radošam un pārbaudīt visneprātīgākās idejas. Treškārt, dvēselē esmu sportists un zinātne savā ziņā arī ir sports."

Kristapa mīļākie sporta veidi ir orientēšanās, skriešana un piedzīvojumu sports. "Ar katru gadu laika sportam paliek arvien mazāk. Tomēr cenšos sportot vismaz trīs četras reizes nedēļā, katru reizi vismaz pa vienai stundai.

Orientēšanās un piedzīvojumi ļauj atslēgt domas par darbu, kamēr skriešanas laikā var kārtīgi padomāt par kādu jautājumu.

Izjūtu sevī nepieciešamību pēc fiziskās slodzes, kas kompensētu intensīvo garīgo slodzi darbā. Savukārt piedzīvojumu sacensības 24 stundu garumā ļauj pārvērtēt vērtības, iemācīties tikt galā ar grūtībām un gūt pārliecību, ka viss ir paveicams," portālam lsm.lv savu sportisko pusi atklāj ķīmiķis Kristaps.

Foto: Veicot eksperimentus uz pasaulē vienīgā 23,5 T kodolu magnētiskās rezonanses spektrometra Lionas Augsta magnētiskā lauka centrā

"Strādājot zinātnē nevar runāt par ikdienu, jo katra diena ir atšķirīga. Tomēr jārēķinās ar ievērojamu daudzumu neapmaksātu virsstundu, jo par zinātni nepārstāju domāt gandrīz ne mirkli. Vienīgais glābiņš ir sports un spēlēšanās ar trīsgadīgo dēlu.

Tiesa, ģimene un draugi reizēm cieš no tā, ka sanāk viņiem veltīt mazāk laika. Sports tāpat prasa laiku gan treniņiem, gan sacensībām, un Kristapam ir sanācis braukt, piemēram, no komandējuma Francijā pa taisno uz sacensībām Zviedrijā vai otrādi. Tāpēc viņš ir pateicīgs dzīvesbiedrei: "Paldies manai sievai Jutai, kas ļauj to darīt!"

Par Latvijas zinātnes lielāko problēmu Kristaps nosauc zinātnes politikas neesamību: "Ir nokavētas reformas pārejai no padomju uz Eiropas vērtībās balstītu sistēmu. Jaunu ideju trūkums. Finansējuma trūkums un apšaubāmi finansējuma sadales mehānismi."

Latvija un tās zinātne ir maza - tas nozīmē, ka vienīgā iespēja kritiskās masas sasniegšanai pasaules līmeņa atklājumiem ir plašāka sadarbība gan starp zinātniekiem Latvijā, gan starptautiski, uzskata jaunais zinātnieks. Latvija varētu pelnīt, kad zinātnieki būs starp pasaules vadošajiem vairākās industriju interesējošās jomās. Kristaps uzskata, ka ir nepareizi vērtēt zinātni tikai pēc tās pienesuma tautsaimniecībā, jo "daudz svarīgāka ir zinātnes loma augsta sabiedrības intelektuālā līmeņa nodrošināšanā un jauno speciālistu sagatavošanā".

Viņš cenšas veidot sadarbību ar citiem zinātniekiem ietekmīgu pētījumu izstrādei, kā arī ieinteresēt un “trenēt” jauno paaudzi. Pētījumi saistīti ar jaunu zāļu vielu izveidi un dabas izmantoto molekulāro mehānismu izpēti. 

"Ir izdevies izveidot nelielu zinātnisko grupu, kas strādā manā vadībā, kā arī vairākas sadarbības ar ārzemju zinātniekiem, kas rezultējušās ar publikācijām ietekmīgos zinātniskos žurnālos," stāsta Kristaps.

Jaunais zinātnieks ir apmierināts ar savu šībrīža atalgojumu, tomēr, "strādājot Latvijā, nav stabilitātes, jo finansējums zinātnei vienu brīdi ir un otrā brīdī vairs nav". Ārzemēs atalgojums zinātnē ir augstāks un tas ir stabils. Domas par strādāšanu ārzemēs ir bijušas daudz, tās gan galvenokārt saistītas nevis ar atalgojumu, bet ar zinātnes infrastruktūras nodrošinājumu, kas ļauj koncentrēties tikai uz pētniecisko darbu, un arī plašākām iespējām veidot gan akadēmiskās, gan industriālās sadarbības.

"Nesen ieguvu Eiropas Komisijas finansēto Marie Curie grantu, lai nākamos divus gadus pavadītu Francijā, strādājot manas nozares vienā no pasaules vadošajiem institūtiem. Tālākā nākotnē ceru paplašināt gan savu grupu, gan pētījumu virzienus un arī tikt pie kādas publikācijas prestižākajos žurnālos "Nature" vai "Science"."

Ceļot sanāk diezgan daudz, ilgāku laiku Kristaps dzīvojis ASV, Francijā un Austrālijā. Ja ceļojums nav saistīts ar darbu, daudzviet pasaulē var apciemot un nakšņot pie ārzemju kolēģiem.

Darbs ārzemēs paver arī lielākas iespējas sportošanā. "Tā kā nākamajos divos gados vairāk laika pavadīšu Francijā, tad esmu domājis par piedalīšanos kādā no ultramaratoniem Francijas Alpos, piemēram, UTMB. Droši vien vajadzēs arī uzkāpt Monblānā," prāto Kristaps.

Līdz 22 gadu vecumam viņš koncentrējās uz sasniegumiem orientēšanās sportā: "Biju Latvijas izlasē. Vēlāk sāku piedalīties dažādās piedzīvojumu sacensībās. Esmu trīskārtējs Latvijas garāko piedzīvojumu sacīkšu "Latvia Adventure Raid" uzvarētājs. Regulāri piedalos orientēšanās sacensībās un ārzemēs startēju no Somijas kluba "Turun Metsänkävijät"." Uzvaras bijušas arī rogaininga sacensībās.

Ķīmiķis Kristaps skrējis arī prestižajos Ņujorkas un Berlīnes maratonos. Piedalījies kalnu divriteņu MTB sacensībās, taču šobrīd par rezultātiem vairs tik ļoti nedomā, "jo zinu, ka tie nāk ar grūtiem treniņiem, un man tam neatliek laika". Tomēr piedzīvojumu sacensības viņam ir īpašas, jo tās uztver kā ļoti koncentrētu atvaļinājumu, kas ļauj aizmirst par darbu un izbaudīt dabu. "Domāju, ka efekts ir līdzīgs vismaz nedēļu garai atpūtai," šo sporta veidu vērtē Kristaps.

Piedzīvojumu sacensībās noteicošā ir komanda: "Svarīgi, lai katram būtu sava loma, kuru pārējie pilnībā atzīst. Tas ļauj izvairīties no strīdiem un katrs zina, kas viņam jādara pat bez vārdiem. Tiem, kas grib iesākt, iesaku atrast komandas biedrus, vēlams draugus, un pamēģināt vispirms īsās piedzīvojumu sacensības, piemēram "xRace". Ja patīk, tad droši var pieteikties arī 24 stundu piedzīvojumam, kas visdrīzāk būs grūtāks vairāk psiholoģiski nekā fiziski."

Šogad ilgākās Latvijas piedzīvojumu sacensības "Raid.lv" notiks Latgalē no 31.jūlija līdz 2.augustam. 44 stundu pārbaudījuma vietā Kristaps veido komandu, ar kuru startēt klasiskajā 24 stundu sacīkstē. Tajās spēkus taupa mazāk, savukārt konkurence reizēm ir lielāka.

Tautas sports
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti