"Mūsdienu pasaulē ķīmija ir jebkurā priekšmetā – sākot no stikla glāzes un beidzot ar jogurtu – visur ir ķīmiskie elementi. Taču, ja mēs Latvijas kontekstā skatāmies, kur ķīmiju vajag visvairāk, tā ir farmācija, tā ir kosmētika, tā ir sadzīves ķīmija un tā ir būvniecības ķīmija," stāsta Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis.
Pēdējos 20 gadus dabaszinātnes, diemžēl, nav bijušas augstā cieņā, un tas novedis pie virknes profesionāļu, tostarp ķīmiķu, deficīta.
"Drīz pensionēsies daudz cilvēku un tāpēc nākošajos gados mums vajadzēs vismaz 1000 jaunu darbinieku," piebilst Vitālijs Skrīvelis.
Būt par ķīmiķi nenozīmē sēdēt tikai un vienīgi laboratorijā un maisīt dažādas vielas mēģenēs. Specifisku procesu pārzināšana un analītiskā domāšana ļauj viņiem veiksmīgi darboties gan ražošanas, gan tirdzniecības un servisa nozarēs, kā arī iestādēs, kas kontrolē un izstrādā jaunas normas un likumus. Būtiskākais ir laikus apgūt pamatzināšanas. "Skolā viņam jāpievērš uzmanība ir matemātikai, fizikai, jo bez tās arī nevar būt nekāds ķīmiķis. Tad, kad jau viņš nokļūst pie mums, mēs viņu izveidojam par zināmu speciālistu, tad viņš var iet darba tirgū un tur viņš ir ļoti pieprasīts," stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (RTU MLĶF) dekāns Valdis Kokars.
Latvijas ķīmiķus pasaulē novērtē. Redzamākais apliecinājums tam ir Organiskās sintēzes institūts (OSI), kura budžetu galvenokārt veido pasūtījumi no ārvalstu farmācijas, ķīmijas un arī elektronikas uzņēmumiem. Un mūsu pētniekiem netrūkst arī lielāku ambīciju. "Katra ķīmiķa, kas ir zinātnieks, jo īpaši mērķis ir, protams, Nobela prēmija, mūsu fakultātē ir strādājis viens Nobela prēmijas laureāts, es ceru, ka starp beidzējiem arī būs kāds Nobela prēmijas laureāts," turpina RTU MLĶF dekāns Valdis Kokars.
Iespējams, par tādu varētu kļūt Kristaps Jaudzems. Viņš šobrīd strādā pie jaunas paaudzes antibiotikām, bet pieredzi guvis pie 2002.gada Nobela prēmijas ķīmijā laureāta Kurta Vītriha.
"Ļoti interesanti, izaicinoši. Katrā ziņā tā bija ļoti neatsverama pieredze manā karjerā. Es to kaut kādā veidā salīdzinu ar armiju, kurā zinātnieks nobriest," pastāstīja ķīmijas doktors, OSI vadošais pētnieks Kristaps Jaudzems.
Kristaps ir pārliecināts, ka ķīmiķis ir ārkārtīgi radoša profesija, jo tā paģēr cilvēkam ņemt vērā dabas likumus, un pašam radīt ko pilnīgi jaunu. Viņš arī iedrošina tos, kuri ķīmijas priekšā izjūt īpašu pietāti. "Ķīmijas studijas noteikti nav vienkāršas, bet tās arī nav tik sarežģītas, lai praktiski jebkurš, kuram padodas dabas zinātnes, nevarētu ar tām tikt galā," uzskata jaunais zinātnieks Kristaps Jaudzems.
Starp citu skolēniem ir vērts ielūkoties jaunajā tīmekļa vietnē kimiko.lv – tur atrodami dažādi eksperimenti un cita noderīga informācija, kas ļauj pārliecināties, ka ķīmija patiešām ir interesanta, pat ja dažreiz ne pārāk vienkārša.
