Vienā ritmā

«Vienā ritmā 2». Muzikāls vingrošanas raidījums

Vienā ritmā

Vienā ritmā 2. Muzikāls vingrošanas raidījums. 12. sērija

Vienā ritmā 2. Muzikāls vingrošanas raidījums. 11. sērija

Fizioterapeite Līga Līdumniece-Šulce: Gribu, lai cilvēki kustas vairāk

Enerģija, entuziasms un iedvesma – vārdi, kas raksturo fizioterapeiti Līgu Līdumnieci-Šulci. Viņa ir pārliecināta, ka fiziskajām aktivitātēm ir saistība ar dzīves kvalitāti. Līga nav jāpierunā uz kustēšanos, tā viņai ir pašsaprotama lieta jau kopš bērnības, tāpēc ārpus sava darba, kas arī nav sēdošs, viņa dejo tautas dejas, skrien, skrituļo pa Rīgas ielām, slēpo, brauc ar velosipēdu un izmēģina arvien jaunus sporta veidus.

Enerģijas piepildīta bērnība

Vienā ritmā

Piektdienās pulksten 8.35 LTV1 vai RePlay.lv klaviermūzikas pavadījumā piedāvā izkustēties kopā ar Latvijā pazīstamiem cilvēkiem jaunajā rīta vingrošanas šovā “Vienā ritmā”. Katrā raidījumā būs savs vingrošanas vadītājs. Kā un kāpēc viņi paši cenšas ikdienā būt aktīvi, lasi LSM.lv rakstu sērijā!

Kopš sevi atceras, Līga vienmēr bijusi aktīva: “Man visu laiku gribējās iet uz dejošanu, skriet, lekt un dauzīties. Skolas laikā bija kaut kādi pulciņi, bet es visu laiku mammai dīcu, ka gribu kaut ko vairāk.” Viņa neslēpa vēlmi dejot labā deju kolektīvā un pēc pašas iniciatīvas iemēģināja spēkus arī mākslas vingrošanā un peldēšanā. “Tā ir sanācis, ka es visu laiku gribēju kustēties, un man bija pašai jālūdzas vai jādara kaut kas lietas labā, lai būtu tāda iespēja. Kad mācījos kādā piektajā klasē, pavasarī, atnākot no skolas, man gribējās kaut ko darīt, un es vienkārši uzvilku sportiskas drēbes un devos uz parku skriet. Tajā laikā neviens neskrēja, bet es tik ļoti gribēju kustēties,” pastāsta fizioterapeite, atzīstot, ka viņai patika sajūta, ka sanāk, un to viņa īpaši varēja izjust tieši sporta stundās.

Neskatoties uz Līgas lielo vēlmi kustēties, viņas ģimene nekad nav bijusi izteikti sportiska un nemēdz brīvdienas pavadīt aktīvi. Aktīvākā nodarbe, ko viņi kopā veic, ir pastaigas pa dabas takām. Iedvesmu sportot Līga nav smēlusies ne ģimenē, ne sportistu panākumos, drīzāk tas bija veids, kā likt lietā savu enerģiju. Lai gan Līgai šķiet, ka ģimene viņas aizrautību ar sportu uztver kā “Līgas lietu”, nevis kā pašsaprotamu nodarbi, kas būtu jādara ikvienam, viņas aktivitātes spējušas iedvesmot ģimenes locekļus vairāk piedomāt par savu izkustēšanos. Līgas padomos īpaši ieklausījusies vecmāmiņa: “Es viņai neļāvu iesēdēties. Vecmāmiņa visu laiku pieminēja, ka “jā, jā, jā, es jau tevi klausu, es katru dienu taisu pietupienus, kā tu man teici, un esmu aizgājusi tur un tur, un nostaigājusi tik un tik soļus.” Līga dažas reizes bija ieteikusi, kā labāk rīkoties, bet vecmāmiņa tam piegāja ļoti nopietni un arī atzina, ka uzlabojas pašsajūta. Arī māsa šobrīd sākusi vairāk sportot un nereti vaicā Līgai padomu.

Uz sportošanu nav jāpierunā

Pēdējā laikā Līga centusies ne tik daudz mērķtiecīgi sportot, cik fiziskās aktivitātes vairāk integrēt savā ikdienā. Piemēram, pie katras iespējas pārvietoties ar kājām vai velosipēdu. Nesen viņa sāka apmeklēt sporta zāli, lai veiktu spēka vingrojumus, par ko pati bija pārsteigta.

Līgas vīrs atzīst, ka sieva iedvesmo viņu kustēties. Sniegotās ziemās brīvdienas viņi bieži pavada uz distanču slēpēm.

Pagājušajā ziemā Līga aizrāvās ar distanču slēpošanu. “Kad Rīgā bija sniegs, es devos slēpot trīs reizes nedēļā. Kādus desmit kilometrus noslēpoju un tikai tad varu iet mājās,” viņa stāsta. Līga nelaiž garām iespēju izmēģināt dažādas fiziskas aktivitātes: “Ja es aizbrauktu uz kādu vietu, kur ir vindsērfings, tad es labprāt to izmēģinātu, bet var būt tā, ka es to vienu reizi izdaru un tad vairākus gadus nedaru.” Tāpat viņa nav jāpierunā uz citām aktivitātēm – kad ir iespēja, dodas uz kalnu braukt ar slēpēm vai sniega dēli, nelaiž garām iespēju uzkāpt uz veikborda vai ūdensslēpēm. Vasarā brauc ar SUP dēli un uz tā nodarbojas ar jogu. “Man ir iecere nedaudz vairāk pabraukāt ar SUPu. Tieši tikko saņēmu to dāvanā, tad es ceru siltajā sezonā to izmantot, braukājot pa upi,” par šīs vasaras plāniem teic fizioterapeite.  

Skrējiens lietū pa Baldones mežiem un finišā ar vīru pēc pusmaratona distances Tallinā.

Vēl viena fiziska aktivitāte, ar ko Līga aizraujas, ir skrituļslidošana: “Nav tā, ka es aizeju uz parku un pašļūkāju. Es riktīgi sportiskā garā noslidoju 15 kilometrus. Man patīk, ka es jūtu, ka tā aktivitāte ir bijusi.” Jau izstrādājies maršruts, pa kuru braukt. Lai skrituļslidošana būtu patīkama, nepieciešams gluds segums, Līga atklājusi, ka Rīgā to ērti var darīt pa veloceliņiem. “Es nodzīvoju trīs gadus Nīderlandē un tur skrituļslidošanai bija paradīze. Varēja pa visām pilsētas ielām pilnā jaudā doties, jo tur velo infrastruktūra ir tik lieliska, ka nebija jāuztraucas par ietvēm, barjerām vai ko citu,” min aktīvā sieviete.

Dejošana – māksla grūtajam likt izskatīties vieglam

Jau kopš piektās vai sestās klases Līgas dzīvē liela nozīme bijusi tautas dejām. Viņa dejo tautas deju ansamblī “Teiksma”. Dejošana kļuvusi par tik ierastu ikdienas sastāvdaļu, ka viņa to vairs neuzskata par fizisku aktivitāti. “Ja es paskatos no fiziskā aspekta un paanalizēju kaut kādus rādītājus, īstenībā tā ir ārkārtīgi augstas intensitātes fiziskā aktivitāte, ko es pāris reizes nedēļā daru,” teic Līga, kura reizēm mēģinājumā uzliek pulsometru uz rokas, sekojot līdzi dažādiem rādītājiem, kas augstas kustību intensitātes brīžos sasniedz iespaidīgus ciparus.

Kā fizioterapeite viņa arī strādā ar dejotājiem un topošajiem profesionālajiem baletdejotājiem. “Tā noteikti ir mākslas, kultūras, sporta un socializēšanās kombinācija. To nevar skatīt atrauti. Ja mēs salīdzinātu kora dziedāšanu un tautas dejas, es neteiktu, ka tautas dejas ir mazāk māksla nekā kora dziedāšana, bet tā noteikti ir lielāka fiziskā aktivitāte,” saka Līga.

Deju koncerts.

Augstākā līmeņa jauniešu deju kolektīviem ir īpaši liela fiziskā slodze, lai uztrenētu meistarību. “Ja kādam tas no malas izskatās viegli, tad tas ir, pateicoties dejotāju meistarībai, jo liek tam izskatīties tā, it kā netiek pielietota piepūle,” teic Līga, minot, ka arī baletā skatītāji sajūsminās par dejotāju lēcieniem un griezieniem, kas tiek veikti ar graciozu vieglumu.

Dejotāja stāsta, ka nereti koncertos starp dejām sanāk vien pavisam neliela pauze, kuras laikā jāpaspēj pārģērbties un atvilkt elpu, lai tūlīt jau atkal dotos uz skatuves. “Pirmais, kas man nāk prātā, domājot par brīžiem, kad man bija sajūta, ka atdošu galus, bija koncerts, kur dejojām “Skaista mana tēvu sēta”, kas ir intensīva deja, kas jādejo ar lepnumu. Tad ir piecas minūtes, kurās pilnībā jānomaina kostīms un jānodejo vēl viena ļoti aktīva čigānu deja,” Līga stāsta, skaidrojot, ka tā ilgst vien pusotru minūti, bet maksimālā intensitātē.

Skriešana – universāls sporta veids

Kādu laiku aktīvā sieviete mērķtiecīgi pievērsās skriešanai, ar to nodarbojoties četras reizes nedēļā, bet šobrīd to dara tādā līmenī, ka seko līdzi, cik daudz nedēļas laikā ir fizisko aktivitāšu, un papildus kādu reizi dodas paskriet. Šobrīd tā ir viena reize nedēļā, skrienot piecus līdz septiņus kilometrus: “Tā ir distance, kuru es varu veikt, ja neesmu ilgstoši skrējusi. Ja plānoju piedalīties sacensībās, kur parasti skrienu distances, kas ir ap divdesmit kilometriem, nepieciešams vairāk gatavoties, tad tie ir padsmit kilometri.”

Skriešanas sacensībās.

Mēģinot izprast, kāpēc skriešana tik daudzus spējusi aizraut, Līga izvaicājusi gan pieredzējušus skrējējus, gan iesācējus, un noskaidrojusi, ka šī aktivitāte ir ļoti universāla – neprasa lielus finansiālus ieguldījumus un to var veikt jebkurā laikā un vietā. “Tad vēl tas, ka skriešana veicina labsajūtu, citi to dara svara kontrolei vai mentālam nolūkam. Ka šī darbība ir tik monotona, ka tās laikā var visādas idejas izdomāt vai gluži pretēji – atslēgties no ikdienas,” par labajām īpašībām, kas īstenībā kopīgas visām fiziskajām aktivitātēm, teic Līga.

Kopā ar māsasdēlu, skrienot viņa pirmo “Susura” distanci “Stirnu bukā”. “Stirnu bukā” Līga cenšas piedalīties diezgan regulāri.

Iestājoties pavasarim, ielas arvien vairāk piepilda skrējēji. Tiem, kas vēl tikai vēlas pievērsties šim sporta veidam, Līga iesaka vienkārši uzvilkt kedas, iziet ārā un sākt. “Primāri galvenais ir sākt un ķermenis dabiski spēj ārkārtīgi daudz kam pielāgoties. Varbūt neuzlikt pārāk lielu intensitāti, lai tas nekļūst nepatīkami un ļoti nogurdinoši. Tāda iemesla dēļ notiek atteikšanās no tās aktivitātes. Varbūt labāk izdarīt mazāk, bet regulāri, nekā ar milzīgu entuziasmu iesākt un tad pārforsēt,” iesaka Līga, minot, ka viņai gribas, lai cilvēki kustas vairāk, nevis meklē īsākos ceļus, kā kaut ko sasniegt, piemēram, vienreiz kārtīgi to izdarot, bet tad nākamajai reizei vairs nav spēka.

Svarīgi atbildēt uz jautājumu “kāds ir mērķis?”

Aktīvā sieviete ļoti pievērš uzmanību tam, lai nebūtu ilgstoši mazkustīguma periodi. “Tam ļoti palīdz mans darbs, jo man nav fiksēta vieta pie datora, mēs visu laiku pārvietojamies, kustamies kopā ar pacientu. Visas dienas garumā ir kustēšanās, kas pašsajūtai ir būtisks faktors,” teic fizioterapeite.

Mācot mammai un viņas draudzenēm nūjot.

Pirms fizioterapijas Līga ieguva jurista izglītību. Studējot apmaiņas programmā Dānijā, kur bija intensīvi jāmācās, sieviete saprata, ka viņai tas šķiet ļoti garlaicīgi. Izrādās, ka tieši šajā laika posmā radās doma par fizioterapiju: “Tas bija burtiski klikšķis. Blakus kopmītnēm bija skola, kurā apgūst fizioterapiju. Es par to arī biju iedomājusies iepriekš, bet ne nopietni. Es gāju garām tai skolai, ieskatījos logā un tas, ko viņi dara, man likās ļoti interesanti, ka sapratu – šo es gribētu. Pabeidzu juristus un uzreiz sāku mācīties fizioterapiju.”

Kā atzīst fizioterapeite, šajā darbā nav lielas nozīmes pašas fiziskajai sagatavotībai. “Es uzskatu, ka, lai iedvesmotu pacientu kustēties, man tomēr ir jābūt kaut nedaudz kā piemēram. Es nevaru runāt par veselīgu ēšanu un kustēšanos, kamēr pati guļu dīvānā un ēdu burgerus,” atzīst Līga.

Kopā ar draudzeni.

Daudz runāts par pareizu sportošanu, taču Līga kopā ar kolēģiem mēģina izskaust frāzes “pareizi” vai “nepareizi sportot”. “Nav īsti pamatojuma, lai apgalvotu, kas ir pareizi. Tāpat, taisot pietupienus, jautājums ir, ar kādu mērķi, ko tu gribi panākt, to darot. Tad ir veidi, kādos to veicot, panākt efektu, kas ir pēc iespējas tuvāks vēlamajam. Piemēram, pietupienā stiprināt vienus vai otrus muskuļus vai likt uzsvaru uz to, ka saites spējīgas noturēt lielāku slodzi,” skaidro Līga. Tāpat skriešanai var būt dažādi mērķi, piemēram, sasniegt sportisku rezultātu vai samazināt svaru. Ir paņēmieni, kā ātrāk pietuvoties izvirzītajam mērķim. “Vai nepareizi skaitās tad, kad mēs kaut ko satraumējam? Es nezinu. Potenciāli traumatisms ir ļoti daudz kur, arī skrienot un lecot. Vai tāpēc nedarīt?” vaicā fizioterapeite.

Kustēšanās saistība ar dzīves kvalitāti

Fiziskas aktivitātes un dzīves kvalitāte, pēc Līgas domām, ir cieši saistītas. “Mēs nevaram izmukt no sava ķermeņa – tā ir liela mūsu sastāvdaļa, un fiziskās aktivitātes sniedz ieguvumu gan sportiskā līmenī, kādas ir manas fiziskās spējas, gan tam ir arī liela ietekme uz mūsu psihisko veselību,” saka Līga. Pēc definīcijas veselība ir pilnīga fiziska, psihiska un sociāla labbūtība, un fiziskās aktivitātes to visu sniedz. “Tā ir neatraujama dzīves sastāvdaļa, jo, ja es gribu aiziet satikt draugus, man ir jābūt spējīgai vispār aiziet uz turieni,” teic fizioterapeite.

Pavērojot vecākas paaudzes cilvēkus, Līgai šķiet traki tas, ka viņi nespēj veikt ikdienišķas darbības, piemēram, nokāpt pa trepēm, un tas lielākoties noticis, pateicoties cilvēku dzīvesstilam, kas sabojājis viņu veselību. “Ja es varu ietekmēt to, kā jūtos, un lai tas tā būtu pēc iespējas ilgāk, es to daru,” noslēgumā bilst aktīvā sieviete.

Līgu ik pa laikam var sastapt Rīgas ielās – skrienot vienatnē, kopā ar citiem vai vadot skriešanas treniņus.
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt