Pacienti no Ukrainas Latvijas Mikroķirurģijas centrā nonāk dažādos veidos, tostarp ar organizētiem autobusiem. Pēdējais no trim autobusiem ieradies maija vidū, līdz ar to daļa pacientu no Ukrainas šeit ārstējas joprojām.
Kā pastāstīja Bendiks, Latvijā nonākušie pacienti no Ukrainas ir dažādi, un viņi tiek nosūtīti ārstēšanai uz dažādām slimnīcām, tostarp Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu "Gaiļezers", Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu, rehabilitācijas centru "Vaivari". Latvijā viņi tiek ārstēti ar pamatdomu atgūt veselību un kustības funkcijas.
"Labākajā gadījumā viņi var atgriezties mājās spējīgi strādāt un pat palīdzēt karā," norādīja Bendiks, piebilstot, ka bijuši arī gadījumi, kad karavīri dodas atpakaļ uz Ukrainu un turpina aizstāvēt valsti.
"Ir arī pacienti, kas pie mums atgriežas atkārtoti. Viņi saņēmuši kādu ārstēšanas etapu un tad atgriežas atpakaļ, un tad turpina ārstēšanas procesu," pastāstīja Bendiks. Latvijas ārstniecības iestādēs uzņemti arī Ukrainas bēgļi un civiliedzīvotāji, kuriem ar kara ievainojumiem nebūtu jābūt nekāda sakara.
"Es ceru, ka mūsu mazais ieguldījums kaut kādu solīti pretī uzvarai dos," pauda Bendiks.
Latvija kā pēdējais rehabilitācijas posms
Latvija karā cietušajiem ukraiņiem ir pēdējais rehabilitācijas posms. "Kara medicīna, kuru arī mēs pašreiz esam spiesti adaptēt, paredz to, ka pacienti ir jāevakuē pēc iespējas drošāk no kara lauka uz primāro vietu, kur viņiem glābj dzīvību. Tad evakuē uz otro līmeni, kur viņi tiek stabilizēti un izvērtēti ārpus apšaudes zonas. Un tad, izejot no tā, kāda ir situācija, pacienti tiek, man nepatīk termins sašķiroti, bet tas tehniski tā arī notiek – pacienti tiek novirzīti ārstēšanai atbilstoši pēc prioritātēm," pastāstīja Bendiks.
Tad, kad pacienta dzīvībai vairs nekādu draudu nav, viņus var pārvietot uz turieni, kur šo palīdzību sniedz līdz galam. Šajā gadījumā – uz Latviju.
Runājot par to, kāpēc Ukrainas pacienti jāārstē ārvalstīs, Bendiks norādīja, ka neviena veselības sistēma primāri nav paredzēta tik akūtam pacientu pieplūdumam. "Tā ir katastrofa jebkurā attīstītā valstī," sacīja Bendiks, kā piemēru minot Turciju pēc šī gada postošās zemestrīces. Arī Turcijai nācies lūgt palīdzību pacientu aprūpē citās valstīs.
"Visa tā medicīnas aprūpes sistēma, kas tur [Ukrainā] ir, pašreiz pakļauta neatliekamajiem gadījumiem, kuru ir ļoti daudz. Šīs nobeigumu fāzes var veikt mierīgās valstīs, kur arī mums vajag nākt palīgā," viņš komentēja.
"Neatliekamā palīdzība Ukrainā ir pārslogota. Viņi strādā lieliski, bet viņu iespējas ir tādas, kādas tās ir."
Bendiks norādīja, ka rehabilitācija pēc jebkuras ārstēšanas ir puse no uzvaras. Latvijas Mikroķirurģijas centram ir ļoti liela pieredze, un tas var piedāvāt vēlīnās rekonstrukcijas dažādos profilos, dažādu traumu gadījumā.
Cietušos Ukrainas pacientus ārstē kopš 2015. gada janvāra
Palīdzība karā cietušiem Ukrainas pacientiem šeit tiek sniegta jau kopš 2015. gada janvāra. "Mēs redzējām to, kādu postu var nodarīt visa veida ieroči. Tai laikā stratēģiskās raķetes neizmantoja, bija vairāk šautu ievainojumu, kas arī nodara milzīgu kaitējumu," norādīja Bendiks. "Bieži pacients izdzīvo, bet ir problēmas ar roku un kāju funkcionēšanu, jo lodes ir sabojājušas nervus, asinsvadus, mīkstos audus. Šie visi bojājumi ir iespēju robežās jāatjauno vai jāveic kādas operācijas, kas palīdz atgūt spējas sevi apkopt."
Cilvēks, kurš zaudējis rokas funkcijas, bieži vien ir bezspēcīgs sevis apkopšanā, un tas ir ārkārtīgi smagi. Tas nozīmē, ka pacientam nepieciešams aprūpētājs, nemitīga palīdzība. Latvijas Mikroķirurģijas centra speciālisti cenšas pēc iespējas radīt apstākļus, kad cilvēks spēj darboties pats.
Bieži vien smagu ievainojumu pilnīga atjaunošana ir neiespējama. Tas atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp tā, cik ilgs laiks kopš ievainojuma gūšanas ir pagājis, jo ir lietas, ko nav iespējams atjaunot.
Svarīga mērķtiecīga komunikācija ar speciālistiem Ukrainā
"Būtiskākā lieta, ko mēs pamanījām, strādājot pirms plaša mēroga kara Ukrainā sākuma, bija laba komunikācija ar Ukrainas kolēģiem, precīza pirmsoperācijas izvērtēšana, lai šeit, uz vietas, būtu pēc iespējas efektīvāka un mērķtiecīgāka ārstēšana," pauda Bendiks.
Būtiski ir ievērot arī to, ka pacientam pirms transportēšanas ir jābūt stabilam.
"Pacients, kurš nav dzīvs, bet ar saremontētām rokām, ir absolūti nepareizi. Bet tā ir realitāte," sacīja Mikroķirurģijas centra izpilddirektors.
Svarīgi zināt, vai pacientam nav dziļu infekciju, kas operēšanu varētu sarežģīt un rezultātu sabojāt. Tā ir problēma, kuru risināt var tikai mērķtiecīga komunikācija ar speciālistiem Ukrainā.
Arī uz vietas Latvijā vēl tiek veikti nopietni papildu izmeklējumi, lai izvērtētu, vai ārstēšanas plāns ir realizējams.
Bendiks atminējās, ka pirmie karā cietušie karavīri no Ukrainas sev līdzi atveduši arī milzīgu pēctraumatiskā stresa sindromu. "Otrais autobuss atbrauca decembrī pirms Jaunā gada. Bija lūgums nešaut petardes, jo tas karavīriem, neskatoties uz to, ka viņi zināja, ka ir drošā valstī, izraisīja milzīgu stresu," komentēja Bendiks. Savukārt šobrīd varot redzēt, ka karavīri pie kara pierod.
"Tā ir realitāte pie jebkuras traģēdijas, jebkurām sāpēm – tu pamazām adaptējies."
Šobrīd Latvijā ārstētie karavīri esot pozitīvi noskaņoti, cerot, ka izveseļosies. Daudzi grib atgriezties un iespēju robežās palīdzēt. "Tas ir pamatnoskaņojums. Tas mums dod spēku dzīvot," sacīja Bendiks.
