Kam «brauks pāri» dzelzceļš «Rail Baltica»? Ietekme uz Torņakalnu un Āgenskalnu

Torņakalns un Āgenskalns pamatoti tiek uzskatīti par vēsturiskām Rīgas apkaimēm. Lai kur ietu, redzams vai nu sens betona tilts, vai 19. gadsimta stacijas ēka, vai arī tirgus, kam ir vairāk nekā simt gadu. Tātad šeit jābūvē ļoti uzmanīgi.

"Rail Baltica"

"Rail Baltica" ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, vairāk nekā 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā. 

Projektā plānots līdz 2019. gadam pabeigt gatavošanos darbus, lai varētu sākt priekšdarbus dzelzceļa līnijas būvprojektēšani un zemju atsavināšanai, 2020. gadā – būvniecības procesu, bet 2026. gadā jau atklāt savienojumu Tallina-Rīga-Kauņa, bet 2030. gadā – savienojumu ar Varšavu.

"Rail Baltica" dzelzceļa līnijas apstiprinātā trase šķērsos Latvijas teritoriju 263 kilometru garumā un stiepsies cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldības teritoriju.

No Rīgas centra uz Zaķusalu, bet no turienes uz Torņakalnu un Āgenskalnu. Tāds būs jaunā ātrgaitas dzelzceļa “Rail Baltica” maršruts. Būvdarbi šajās Rīgas apkaimēs ir vieni no sarežģītākajiem, un bez zaudējumiem neiztikt. Pirmais, kas mainīsies – Torņakalna stacija tiks pārcelta tuvāk centram un kļūs par reģionālo staciju.

“Šī ir svarīga vieta. Te sāksies tunelis, bet Torņakalna stacija tiks pārcelta 200 metru Daugavas virzienā. Šeit būs “Latvijas dzelzceļa” stacija un “Rail Baltica” reģionālā stacija. Un tagad vajag nedaudz iztēles. Pirmais, ko mēs redzam caur kokiem – tā ir Latvijas Universitātes pilsētiņa, kas pēc apmēram pieciem gadiem būs kļuvusi vēl lielāka. Purva te vairs nebūs, bet zem dzelzceļa būs gājēju pāreja.  Pilsētas pašvaldībā tiek spriests par plašāku šķērsošanas ceļu automobiļiem un potenciāli arī tramvajam,” rāda “Rail Baltica” projektu īstenojošā Baltijas valstu kopuzņēmuma “RB Rail” reģionālais vadītājs Ģirts Bramans.  

Taču uzgaidāmā zāle tuvāk centram netiks pārcelta, bet to arī nenojauks. Ēka celta vēl 19.gadsimtā, un to iznīcināt būtu nepiedodami. Tāpēc to pārcels nedaudz tālāk no dzelzceļa un iekārtos tajā muzeju.

Šajā pašā vietā “Rail Baltica” sliedes aizies pazemes tunelī, kas tiks būvēts zem pašlaik esošās dzelzceļa infrastruktūras.

“Būvniecības laikā dzelzceļš tiks pārcelts tālāk, tiks izrakts “Rail Baltica” tunelis, un, kad tā būvniecība būs pabeigta, dzelzceļš tiks pārcelts atpakaļ savā vietā.

Tas būs vienīgais tunelis visā “Rail Baltica” trasē Baltijas valstīs,” stāsta Ģirts Bramans.

Tunelis, nevis estakāde, tiks būvēts tādēļ, lai saglabātu Torņakalna vēsturisko izskatu un milzu būve neatrastos starp nelielajām vienstāva un divstāvu ēkām. Tomēr pilnībā vēsturisko izskatu saglabāt neizdosies. Tālāk, aiz stacijas, ir trīs tilti. Un tie traucē būvēt dzelzceļu zem zemes.

“Lai uzbūvētu tuneli, mums būs jāskar trīs satiksmes pārvadi.

Pirmais ir pārvads Friča Brīvzemnieka ielā, pa kuru brauc arī tramvajs. Tas noteikti būs jādemontē, bet pēc tam jāuzceļ jauns. Tālāk ir vēl divi pārvadi automašīnām, un tiem ir kultūrvēsturiska vērtība. Pirmo no šiem pārvadiem tiek plānots nojaukt.  Par to, kas tiks uzbūvēts tā vietā, vēl notiek diskusijas. Ir variants uzcelt tādu pašu tiltu, taču tas atbildīs mūsdienu standartiem. Par trešo, pēdējo, pārvadu nav skaidrības. Inženieriem jāizvērtē situācija, tostarp jāizvērtē fundamenta stāvoklis,” skaidro “RB Rail” reģionālais vadītājs.

Taču tiltam, kas atrodas pa vidu, jau ir 110 gadu. Tas pārdzīvojis karus, taču projektu “Rail Baltica” nez vai pārdzīvos, saka Torņakalna attīstības biedrībā. 

“Šis tilts ir būvēts 1909. gadā, nodots ekspluatācijā kā pirmais monolītā betona tilts Eiropā. Tāds vēsturisks moments. Sākumā pat baidījās tam braukt un iet pāri. Kā tad tā? Betons? Betona tilts taču sabruks zem zirga, zem cilvēka,” stāsta Torņakalna attīstības biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Gavars. Tolaik cilvēkiem pierastāki bija tilti no akmeņiem un koka.

Taču “Rail Baltica” ceļā ir ne tikai tilti. Pēc Gavara teiktā, tiks nozāģēti arī 73 koki, un tas tikai posmā starp diviem tiltiem.

Kur “Rail Baltica” tunelis iznāks virszemē, pagaidām nav skaidrs. Tiek izskatīti divi varianti.

“Gadījumā, ja “Rail Baltica” tunelis būs īss, tad pēc satiksmes pārvada Altonavas ielā tunelis iznāks virszemē. Un te atradīsies tunelis vai tilts gājējiem un velosipēdistiem,” skaidro Ģirts Bramans.

Šajā gadījumā radīsies jautājums – ko darīt ar pārbrauktuvi Liepājas ielā. Šajā vietā tiks uzbūvēts pārvads vai tunelis autotransportam, jo nekādi virszemes tuneļi te atrasties nevar.

Taču, ja jaunais dzelzceļš Liepājas ielu šķērsos zem zemes, pārbrauktuve paliks neskarta. Un neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnām, kas steidzas uz Stradiņa slimnīcu vai vēl tālāk, būs jāstāv pie pārbrauktuves. Taču, neskatoties uz pozitīvo, ko dos “Rail Baltica”, Valdis Gavars, kura vadītā Torņakalna attīstības biedrība izveidojās, pateicoties tieši jaunā dzelzceļa projektam, uzsver – būtu labāk, ja “Rail Baltica” apietu Torņakalnu ar līkumu.

Tomēr šķiet, ka tam nav lemts notikt. Un caur Torņakalnu un Āgenskalnu “Rail Baltica” līnija ies uz Zasulauku un Šampēteri.

Sižets krievu valodā:

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pilsētvide
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti