Aiz metāla vārtiem Kalnamuižā, līdzās Smiltenes tehnikuma ēkām un bijušajai muižas pilij, ko 1893.gadā no Vidzemes ģenerālgubernatora Džordža fon Brauna nopirka firsts Pauls Līvens, skatienam atklājas divu milzīgu pussabrukušu siltumnīcu platības. Tām aizvēju dod Livonijas ordeņa pilsdrupas. Ja bijusī Līvena rezidence augstā tehnikuma kalna galā joprojām ir dzīvokļu māja, tad par apsildāmo siltumnīcu ražīgajiem gadiem liecina vien leģendas, ko glabā vecākās paaudzes smiltenieši.
"Šīs siltumnīcas esot cēlis firsts Pauls Līvens. Kad viņš ir atnācis uz šejieni, viņš ir vedis līdzi savu jauno sievu Natāliju fon Taubi. Un tā kā Natālijai ļoti patikuši ceriņi, tad viņš ir būvējis šo siltumnīcu tuvāk pilsmūrim, kurā marta mēnesī esot plaukuši ceriņi un ziedējušas kreimenes," stāsta Maija Jančevska, pilsētas gide un skolotāja Smiltenes tehnikumā.
"Doma, kad Līvens to būvēja, bija ļoti interesanta – šajā galā ir kurtuve, karstais gaiss gāja gar malām un sildīja lecektis. Iekšā ir izbūvētas arī divas ūdens tvertnes. Pa vidu tās atdala durvis, iespējams, vienā galā audzis kaut kas interesantāks, otrā – kaut kas vienkāršāks."
Stiklotās muižas dārzniecības siltumnīcas, kas reiz apgādājušas firsta Līvena saimi ar agrajiem dārzeņiem, darbojušās vēl padomju gados. Jančevska atceras, ka viņas bērnībā smiltenieši pavasaros nākuši šurp iegādāties gurķīšus. Taču tagad jau daudzus gadus tās ir pamestas, saulainajā pļaviņā, kur acīmredzot savulaik savesta auglīga melnzeme dārzam, kuplo nātres.
"Ļoti ilgi šī teritorija bija skolas pārvaldībā… Un skolai ar kultūrvēsturisko mantojumu… Tehnikuma pārvaldībā bija 20 kultūrvēsturiskas ēkas. Tās tika atdotas pilsētai, jo tai ar kultūrvēsturisko mantojumu cīnīties vai rūpēties par to ir vieglāk nekā izglītības iestādei," saka Jančevska.
Smiltenes novada domes izpilddirektora vietnieks attīstības jautājumos Mārtiņš Ulāns uzsver, ka pašvaldības īpašumā nonākusi tikai daļa bijušās Līvena muižas kompleksa, kas savukārt ietver tikai nelielu daļu no pašvaldības aprūpējamiem kultūrvēsturiskajiem objektiem. Pērn izveidota darba grupa to apsaimniekošanai, noticis diskusiju forums.
"Pagājušomēnes mums apstiprināja Latvijas-Igaunijas "Interreg" projekta pieteikumu, kur Smiltenes pašvaldība ir viena no 17 partneriem, projektu sauc "Dārza pērles".
Pašvaldība ieguva 31 000 eiro – tie būs pirmie soļi, lai šo teritoriju sāktu sakopt. Plānā ir arī veidot kopienu dārzu ar augstajām dobēm, un nedaudz labiekārtot teritoriju," saka Ulāns.
Jautāts, vai plānots atjaunot arī pašas siltumnīcas, vai tajās augstās dobes taisīt, viņš atzīst: "Par to vēl neesam domājuši, jo projekta finansējums ir salīdzinoši neliels, bet strādājam arī citos virzienos – Abulas lauku partnerībā siltumnīcas ir viens no nākamā posma stratēģiskajiem objektiem, tur finansējums varētu būt 100 000 eiro. Soli pa soli lipinām puzli kopā."
Lauku partnerības finansējumam pieteikties var, jo patiesībā Kalnamuiža nav Smiltenes, bet Smiltenes pagasta teritorija. Un arī Livonijas ordeņa pilsdrupas līdzās siltumnīcām īstenībā atrodas laukos.
"Šomēnes noslēdzās arhitektoniski mākslinieciskā izpēte ar secinājumiem, ka būtu jāveic pils konservācija. Jo pils ir celta 14. gadsimtā, pietiekami labi ir saglabājušies pils mūri. Tas ir atsevišķs projekts.
Mums novadā pēc apvienošanās ir laba pieredze ar Raunas pilsdrupām, kur regulāri ir veiktas šādas aktivitātes.
Paldies Kultūrkapitāla fonda atbalstam, ka mēs spējām māksliniecisko izpēti veikt arī šeit," saka Ulāns.
Rauna, kas novadu reformas gaitā iekļauta Smiltenes novadā, esot lielisks paraugs, kā soli pa solim veikt pilsdrupu konservāciju, kā iegūt arī nacionālā kultūras mantojuma finansējumu. Smiltenē šis resurss jau izmantots, lai atjaunotu visā Latvijā unikālu objektu – siera namiņu, kura vējrādī iekalts uzraksts "ANNO 1763". Uz to Latvijas Radio dodas gar Livonijas ordeņa pilsdrupām, kas, iespējams, līdzīgi izskatījušās jau 18.gadsimtā, kad šeit vēl nesaimniekoja firts Līvens, bet gan viņa priekštecis Džordžs fon Brauns, stāsta gide.
"Tajā laikā bijis modē, ja zemes īpašumā bijušas drupas, tas skaitījies kaut kas fantastisks. Brauns ir saņēmis īpašumu jau ar pamatīgām pilsdrupām. Mēs uzkāpsim augšā, tad jūs redzēsiet – Brauna laikā celtajās ēkās ir izmantoti pils akmeņi, viņš ir pielicis roku, lai pils mūris būtu mazliet zemāks," stāsta Jančevska.
Smiltenē, kas atrodas netālu no senā tirdzniecības ceļa Rīga – Pleskava, slējusies viena no deviņām ordeņa saimniecības pilīm, kur glabājusies labība, graudi, gaļa, stāsta gide. Bet mūsdienās Smiltenes vārdu nes piena pārstrādes uzņēmums.
Tāpēc ļoti simboliska ir 18. gadsimta siera namiņa restaurācija, kas pabeigta tikai maijā. Smiltenē ražotais siers arī pirms vairākiem gadsimtiem varēja būt visai iecienīts.
"Brauna laikā celts siera namiņš ar visiem ventilācijas caurumiņiem, siera meistars lejā esot gatavojis sieru, licis augšā briedināties un žāvēties. Tas esot bijis kaut kas līdzīgs mūsu Jāņu sieram, bet ķimenes neesot liktas iekšā, bet lielā, biezā kārtā apkārt. Ņemot vērā, ka Smiltene tāda tirdzniecības pilsēta, jo te, lejā pie pilskalna, izveidojās tirgus, es pieņemu, ka tas gāja pamatīgi uz andeli. Ja bija krogi visriņķī apkārt – kurš krogs bez knapsiera? Igaunīši mums ir tikai 40 km attālumā, Krievijas robeža tuvāk nekā Rīga – andele te ir gājusi riktīgi. Tāpēc arī pilsēta izveidojusies par piena un siera pilsētu," saka gide.
Siera namiņš atrodas pilsdrupu iekšpagalmā pretī bijušajai muižas dārznieka un kalpu mājai, kur arī tagad ir iekārtoti dzīvokļi, blakus – bijusī muižas smēde.
Jančevska ciemiņiem vēl rādot firsta Līvena izveidoto pirmo hidroelektrostaciju Baltijā, viņa būvēto Smiltenes slimnīcu, ugunsdzēsēju biedrības depo. Nākotnē durvis vērs Viedrades kvartāls padomjlaika fabrikas vietā, kur plānoti dažādi kopienas pasākumi un uzņēmēju aktivitātes. Jau šogad notiks arhitektūras metu konkurss Jāņukalna estrādei un apbūvei.
Tūristi jau tikmēr aicināti baudīt nesen labiekārtoto Veco parku un Tepera ezera promenādi, kā arī dabas pastaigu takas ap Niedrāja ezeru un uz senlatviešu Cērtenes pilskalnu otrpus pilsētai.
