Panorāma

«Maxima» piesaista ekspertus

Panorāma

Islande kļūst arvien nozīmīgāka militāri stratēģiskā ziņā

Tautas tērpu centrs «Senā klēts» svin jubileju

Tautastērpu gājienā izceļas to dažādība un novadu īpatnības

Par godu Latvijā senākā un vienīgā tautas tērpu centra “Senā klēts” 25 gadu jubilejai piektdien, 26.augustā, notika gājiens tautastērpos pāri Akmens tiltam uz Gaismas pili, kur savukārt norisinājās “Senās klēts godi” - tautastērpu modes skate.

Gājiena dalībniecēm ir ļoti dažādi tautastērpi - par katru no tiem ir stāsts. Piemēram, viena no centra "Senā klēts" dalībniece Ziedīte Muze sacīja, ka visi, kas piedalās gājienā, uzsēja saitīti, ko speciāli darināja tieši šim notikumam.

Vēl viena gājiena dalībniece Sandra Kalniete stāsta, ka viņas suitu tērpam ir "liela atšķirības zīme". Atšķirībā no citiem apkārt dzīvojošajiem viņi bija luterticīgi, kamēr pārējie katoļi.

Tautastērpu centrs “Senā klēts” 25 gadu laikā ir uzkrājis vērtīgu pieredzi tautas tērpu izpētē, darināšanā un arī popularizēšanā.

Apzinot kultūrvēsturisko mantojumu, "Senā klēts" ir izveidojusi vairāk nekā 70 tautas tērpu kolekciju.

Gājiena dalībnieki bija aicināti tērpties gan mantotos, gan pašu sarūpētos vai "Senajā klētī" darinātos tautas tērpos, lai parādītu latviešu tautas tērpu daudzveidību un krāšņumu.

"Tajā senatnīgumā var smelties ļoti daudz prieka un gudrības. Tas ir tas, kas mūsdienās ir ļoti svarīgs un nepieciešams," saka centra "Senā klēts" vadītāja Monta Grasmane.

Tautastērpu gājiena dalībnieki ceļā uz Gaismas pili piestāja Akmens tilta vidū, lai ziedotu vainagu Daugavai, kas simboliski nozīmē - lai viss labais satek un saplūst kopā un dod mums visiem spēku.

"Kā Daugava savā tecējumā apvieno visus novadus, tā "Senā klēts" zem sava jumta apvieno visu Latvijas novadu tērpu valkātgribētājus, tāpēc "Senās klēts" godu dienā saimniece ziedos vainagu ar domu, lai tērpu valkātāju saime nekad neapsīktu," norādīja folkloriste Zoja Heimrāte.

Pie Latvijas Naconālās bibliotēkas tautastērpu gājiena dalībniekus pēc simboliskas iziešanas cauri goda vārtiem sagaidīja “Senās klēts” dibinātāja Maruta Grasmane. Viņa uzskata, ka mūsdienās var savienot tautisko ar moderno ģērbšanās stils.  "Brīnišķīgi, es domāju, ka, mums, latvietēm pie modernā tērpa vienmēr jāatceras un jāpieliek vai nu saktiņa, vai jostiņa, vai bezgala skaistās jaciņas ar austiņām, muduriem, modernas jaciņas velkam pie modernām kleitām," saka Maruta Grasmane.

Nosaukuma "Senā klēts" izvēlē savulaik piepalīdzēja rokdarbniece no Vācijas Valija Bērziņa, kas bija "Daugavas vanadze".  

Uz Latvijas Nacionālā bibliotēkas Ziedoņa zāles skatuves notika svinīga tautastērpu parāde, vispirms izrādot arheoloģiskos tērpus, kam sekoja visu Latvijas novadu etnogrāfisko parāde.

Tajos izcēlās Vidzemes svītrotie brunči ar Lielvārdes krekliem, kuros ieausti vairāk nekā 360 auseklīši, torņu cepures, kas simbolizē Vidzemes kalnus. Tāpat izcēlās zemgalietes ar baltajām villainēm un sudrabiņa birumu un Sēlijas baltie galvasauti un lāsumainie brunči no batikotās dzijas kā nevienam citam novadam. Savukārt Latgali izrādīja greznās villaines un baltie Abrenes tērpi, ko tik ļoti iecienījušas līgavas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt