No sākuma bija mēģinājums spēlēt ar lellēm, ar širmi. Bērni dzīvajā vēl nav gatavi spēlēt, bet negrib būt aiz širmja. Mums mainījās koncepcija,” stāsta studijas “Smilšu kaste” vadītājs Juris Abramenko.
Katram tēlam tiek veidotas īpašas maskas, kuras tiek individuāli piemērotas aktieriem. Maskas darināšanas process ir radošs, kur ir nepieciešamas arī īpašas iemaņas.
Lai gan varētu likties, ka ar masku tēlot ir viegli, īstenībā ir gluži pretēji. Tā ir pavisam cita aktiermākslas specifika, kur uzsvars tiek likts uz aktiera plastiskumu un kustību.
Teātra studija nav liela. Tajā šobrīd darbojas tikai seši dalībnieki. Viņus vieno prieks par paveikto, draudzība, kā arī vēlme lietderīgi pavadīt savu brīvo laiku. Turklāt teātra māksla sniedz bērniem arī daudz citu ieguvumu.
Tā ir komunikācija vispirms. Tad spēja izteikt domas. Ja vēl pieliek ķermena valodu un visu pārējo, cilvēks ir krietni pārliecinātāks,” ieguvumus uzskaita Abramenko.
