Tiesnesim Valdim Muižniekam, kurš lēma par šī tuvošanās aizlieguma atcelšanu, šis lēmums var maksāt amatu.
"Mums izdevās vakar novērst lielu nelaimi. Jā." Tā februāra sākumā teica Jēkabpils policijas priekšniece Evita Galviņa. Tikai pateicoties ātrai rīcībai, izdevās novērst jaunas sievietes sakropļošanu vai nāvi. Dienā, kad beidzās tiesas noteiktais tuvošanās aizliegums, varmāka pie viņas ieradās ar nazi. Sieviete izglābās. Aizturētais uzbruka policistam, izdemolēja izolatoru un savainoja sevi.
Aizliegumu tuvoties atcēla Zemgales rajona tiesas tiesnesis Valdis Muižnieks.
Viņš to pamatoja ar cietušās teikto, ka viņa vairs nejūtas apdraudēta. Pārbaudē secināts, ka tiesnesis rīkojies formāli.
Strupišs uzsvēra, ka šādu lietu kategorijā īpašs ir tas, ka nedrīkst ticēt upurim, kurš saka, ka viss ir kārtībā: "Ir jāzina upura psiholoģija, ir jāredz vienu soli tālāk. Ir jāvērtē visi apstākļi, un tas nebija izdarīts." Tiesnesis nebija ņēmis vērā vairākus apstākļus, kas lietā bija redzami. "Piemēram, bija gan informācija par kriminālprocesiem, gan bija informācija, ka tas nav pirmais gadījums. Ka bijusi sistemātiska vardarbība. Bija iepriekš nodarīti miesas bojājumi, bija probācijas dienesta psiholoģiskais izvērtējums. To visu vajadzēja salikt kopā un vērtēt kopā, nevis formāli pateikt – viņa pati atsauca, un tāpēc [tuvošanās aizliegums] ir jāatceļ."
Jau novembrī, pēc Leona Rusiņa lietas, Tieslietu padome tiesnešiem izplatīja atzinumu, kā skatīt šādas lietas. Ir izstrādāta metodoloģija.
"To mēs devām pēc pirmā Jēkabpils gadījuma. Un izskatījās, ka tiesnesis vispār nav ar to iepazinies. Un bija ignorējis visu to, ko bijām pateikuši," norādīja Strupišs.
"No tiesneša ir atkarīga cilvēka dzīve, dzīvība. Līdz ar to tiesnesim ne tikai jāskata lietas, bet jāmācās!"
Konstatēts, ka tiesnesim Muižniekam pietrūkst profesionālo zināšanu. Viņam tās jāiegūst un jādodas uz ārkārtas tiesnešu kvalifikācijas pārbaudi. Ja arī atkārtotā pārbaudē būs robi zināšanās, Muižnieks var zaudēt amatu. Tomēr šis esot individuāls, nevis sistemātisks gadījums, jo pašlaik lietas par pagaidu aizsardzību tiek skatītas ļoti daudz.
"Mūsu sabiedrībā ir nenormāls vardarbības apjoms. Mums gada laikā ir 2000 pieteikumu par pagaidu aizsardzību. Latvijas mērogam tas ir nenormāls cipars!" atklāja Strupišs.
Tiesa, ne pilnīgi visi šie lūgumi ir pamatoti. Ir pāri, kas pagaidu aizsardzību izmanto, lai ieriebtu otram. Taču lielākajā daļā gadījumu tiešām ir izteikti draudi veselībai vai dzīvībai.
