Ekspresintervija ar «Mana dziesma» dalībnieku Kasparu Dumburu: Lepns, ka uzdrīkstējos padziedāt

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Ceturtajā  LTV muzikālā šova «Mana dziesma» raidījumā  spēles laukumā tikās Latvijas Televīzijas veidotā seriāla "Māja pie ezera" dāmas un LTV videofilmas "Saplēstā krūze" kungi. 

Dāmu komandā cīnījās Mihaila Čehova Rīgas Krievu drāmas teātra aktrise Dana Čerņecova, iemīļotā Valmieras Drāmas teātra aktrise Ieva Puķe un Dailes teātra jaunais talants Ērika Eglija.

Kungu komandā spēlē piedalījās trīs vīri, kuri videofilmā "Saplēstā krūze" cīnās par divu sieviešu sirdīm un nekādi nespēj tās sadalīt vai laimīgi iekarot, - Valmieras Drāmas teātra aktieri  Imants Strads un Mārtiņš Upenieks un  Latvijas Nacionālā teātra aktieris Kaspars Dumburs, kurš portālam LSM atzina, ka viņam visvairāk  patika zīmēt dziesmu, bet par savu dziedāšanu varbūt kautrēsies pēc tam.

Vai varētu vienā teikumā raksturot šovu?

Pirmoreiz vispār kaut kādā šovā piedalījos, respektīvi, svaigu emociju pārpilns piedzīvojums.

Kurš no uzdevumiemm Jums patika vislabāk?

Man patika tas, kur bija jāuzzīmē dziesma. Tur gan mēs nedabūjām punktu, tas bija smieklīgi, tas man patika. Un vēl man patika, kur vienam uz tās flautiņas bija jānospēlē melodija un man bija jādzied. Tas bija interesanti. Mārtiņš spēlēja uz stabulītes melodiju, kuru viņš nezina, un tas bija ļoti smieklīgi.

Vai bija kaut kas, kas arī pārsteidza?

Jā! Es tā kā iepriekš zināju, ka manas kolēģis Imants Strads ir ļoti erudīts, bet viņš mani pārsteidza vēl vairāk! Viņš ir erudīcijas kalngals.

Varbūt bija kāda epizode, par kuru Jums no kauna gribētos ielīst zemē?

O, nu, kā saka – par nezināšanu nav ko kaunēties. Līdz ar to – ja nezini, tad nezini. Nē, tādā ziņā nē, nebija.

Varbūt bija kāda epizode, par kuru jutāties ļoti lepns?

 [Smejas]. Es nebiju lepns, ka atbildēju, bet vairāk, ka es tur tā kā dziedāju, kas  man bija kaut kas tāds, par ko es varbūt kaunēšos, kautrēšos pēc tam. Bet esmu lepns, ka uzdrīkstējos un padziedāju arī tur, jā. Es neesmu no tiem dziedošajiem aktieriem. Ja arī kaut kas teātrī ir jādzied, tad pirms tam izeju cauri ilgam mēģinājumu procesam, kā rezultātā iemācos to dziesmu nodziedāt, cik nu var pareizi. Ja tev uz sitiena kaut kas ir jādzied, tad tas ir daudz sarežģītāk man personīgi, jo es zinu, ka daudziem aktieriem nav problēmu uzdziedāt jebkurā diennakts stundā, bet man ar to dziedāšanu ir kā ir.

Kā bija spēlēt pret meitenēm? Kuriem veicās labāk?

Tur gāja punkts punktā. Beigās ne viņas, ne mēs neatbildēja, bet tur kaut kā viss sasummējās, un mēs vinnējām!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti