Sprīdīši, Lienītes, Kaķītis bez dzirnavām starp Mikimaušiem un Raganām - visas pasaules bērnu literatūras krāšņākie tēli 8.septembrī šķērsoja likteņupi Daugavu, lai iepazītu Gaismas pili. Vidzemnieki, kurzemnieki, zemgalieši un latgalieši - cits par citu lielāks lasītājas.
"Ko es neteikti gribētu ieraudzīt? Ir daudz grāmatu. Es bieži braucu uz slimnīcām un bieži lasu. Man iepatikās, un tā es tagad visu laiku lasu," saka astotās klases skolēns no Pāvilostas Jānis.
"Tas ir mūsu nacionālais lepnums, gudrības simbols. Bez gudrības, bez lasīšanas mēs neesam nekas, mēs pabarojam ar lasīšanu," norāda Lazdonas bibliotēkas vadītāja Lilita Gluščuka.
Lai nokļūtu karnevālā, skolēniem bijis uzdevums uzrakstīt eseju par stikla kalnā dusošās Saulcerītes modināšanu. Radošās darbnīcas un izzinošās aktivitātes sākās Raiņa aprakstītā stikla kalna līdzinieces - Gaismas pils - pakājē. Tur bērniem nācās sastapties ar kraukļu pretsparu. Septiņi kraukļi šīsdienas cīņu zaudēja bibliotēkas viesmīlībai. Septītais stāvs gaismas pilī atvēlēts tieši mazajiem lasītājiem. Lasītavu bija atnākuši novērtēt arī bērnu literatūras autori.
"Tradicionāli ir tā, ka bērni tiek apkalpoti publiskajās bibliotēkās, skolas un pilsētu bibliotēkās, ļoti maz to dara nacionālās bibliotēkas. Mēs esam ļoti liels izņēmums visā pasaulē no visām citām bibliotēkām, kas mīl bērnus un gaida bērnus," norāda Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasītāja karti var saņemt jau piecu gadu vecumā.
