"Dzimtsarakstu nodaļām ir ļoti daudz darba, arī baznīcām, un visas pilis un būdiņas ir aizņemtas. Līdz ar to cilvēki meklē iespējas izpausties dažnedažādi: uz ezera, zem ozoliem, pie ezera, pie jūras," stāsta Carnikavas novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Sanita Pundiņa.
Tikmēr Rīgā par vienu no populārākajām laulību reģistrācijas vietām ir kļuvusi kultūras pils "Ziemeļblāzma", kuras dārzā ir iespējams iemūžināt tik skaistas ainavas, ka pat tie precinieki, kas tur nelaulājas, brauc, lai nofotografētos. "Šeit uztaisīsim kopīgas fotogrāfijas un pēc tam brauksim sarakstīties uz Rīgas centru. Šeit arī ir ļoti laba vieta, kur fotografēties, ļoti smuka vieta, lauki un viss," sacīja Andris un Patira.
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, samazinājies ir pieprasījums pēc laulāšanās pašā jūras krastā, kam par iemeslu varētu būt daudzie sarežģījumi, kas var rasties pludmalē, piemēram neērtības, ko kundzēm sagādā smiltis, ja pārvietojas zeķubiksēs vai zeķēs. Arī karstums un ēnas trūkums var apgrūtināt, taču, neskatoties uz to, jūras krasts tomēr cilvēkus vilina, un, ja apkopo populārākās kāzu vietas pie dabas, tad pludmale joprojām ir topa augšgalā.
Cilvēki izvēlas laulāties privātmāju pagalmos, kur ir zāle un ēna, mežos, piemēram, tepat aiz muzeja.
Vēl ir bijušas laulības, kurās iekāpj zvejnieku laivā ar motoru, ar laivu brauc līdz Gaujas ietekai jūrā, stāsta dzimtsarakstu nodaļas pārstāve Pundiņa.
Pirms apmēram pusotra mēneša ar skatu uz jūru salaulājās Linards un Jeļena. Viņi savai dienai bija vēlējušies ko īpašu, un to arī atrada, jo laulājās Saulkrastu Baltajā kāpā: "Sanāca tā, ka mūsu attiecības sākās pie jūras, un mēs domājām, kā mūsu sarakstīšanos nosvinēt, un Ļena izdomāja, ka varētu Baltajā kāpā, kas ir pie jūras - ļoti romantiski, tieši saistīts ar mums."
Romantiski un aizkustinoši tas šķitis nevien pašiem preciniekiem, bet arī viesiem. "Mani draugi daudz raudāja, to es negaidīju, bija ļoti patīkami redzēt, ka draugi tiešām atbalstīja to visu, ļoti emocionāli bija. Jā, maniem radiniekiem arī ļoti patika tieši tas, ka tas nebija standarta variants dzimtsarakstu nodaļā, bet dabā, un ļoti smuki bija," stāsta jaunlaulātie.
Reizēm gan nestandarta varianti laulātajam pārim un viesiem var radīt arī mazāk patīkamus brīžus, piemēram, ja piemirsts par dabas kārtību, un laulāties nolemts mežā. "Skudras jau neies nost tāpēc, ka tur ir galds un tev tur ir jālaulājas. Skudras iet, un to cilvēki galīgi nebija ne papētījuši, ne padomājuši, taču neviens cits negrib stāvēt lielo sarkano skudru takā," stāsta dzimtsarakstu nodaļas pārstāve.
Sarkanās skudras gan izrādās nebūt nav trakākais, ko kāzās var pieredzēt.
Ir bijis gadījums, kad zem ozola skan mūzika, ozolā ir sirseņu pūznis, un viņi reaģē uz bungu skaņām un visi paceļas spārnos, un ar to viss ir beidzies, piebilst Sanita Pundiņa.
Gluži kā pa diedziņu nenoritēja arī Linarda un Jeļenas laulāšanās, jo ceremonijas sākumā spīdošā saule negaidīti nozuda: "Sanāca tieši tā kā vajag – saulīte, viss patīkamais, un tad nāca lietus tā paralēli virsū.
Mēs redzējām, kā lietus nenormāli gāž un gatavojāmies šausmu filmai.
Tad sāka iet virsū melnie mākoņi un mēs sapratām, ka laikam jāsāk "tīt makšķeres". Pastāv, protams, risks, ka var būt lietus, var būt vējš, bet, kad tas sanāk veiksmīgi, tad tu saproti, ka tas ir to vērts."
Ja laulības nolemts reģistrēt dabas klēpī, tad, pirmkārt, būs jārēķinās ar neprognozējamiem laika apstākļiem. Taču tas būs vērtīgs piedzīvojums.
