Kad pirmo reizi 1971. gadā Dancberga kopā ar aktieri Viktoru Zvaigzni dzeju lasīja pie Raiņa pieminekļa, publika bija sajūsmā, jo lasījumā bija ļoti saprotami zemteksti. Līdzības meklējamas ar šodienā.
„Tajā laikā mēs bijām naivisti. Mēs dzīvojām iekšēji paši savā starpā ļoti brīvu dzīvi,” teic Dancberga, atminoties, kā teju vesela gada garumā gatavojusies priekšnesumam pie pieminekļa. Pētot materiālus, aktrise sapratusi, ka skolā par Raini stāstītais ir pilnīgas muļķības.
Radošajā vakarā Dancberga iecerējusi arī stāstus par sev tuvajiem cilvēkiem, par kuriem vērts atgādināt.
„Es ar tik daudz fantastiskiem cilvēkiem esmu satikusies – ar Juri Rubeni, Pēteri Krilovu, Viktoru Zvaigzni. Ar goda cilvēkiem,” uzsver aktrise. „Tagad ir ierēdņu laiks, bet kādreiz latvietis taču bija tik gudrs. Viņš saprata, ka ciemā galvenais ir mācītājs, ārsts un skolotājs. Dvēselei, garam un miesai.”
Helga Dancberga 1962. gadā beigusi Dailes teātra 3. studiju, vēlāk strādājusi teātrī Valmierā un Liepājā, bet kopš 1985. gada - Latvijas Nacionālajā teātrī.
