"Klubiņš "Uzņēmēji mieram" īstenībā ir viens no lielākajiem klubiņiem ar tādām kompānijām, kas ir ļoti uz cilvēcību orientētas, un uzņēmējiem, kam rūp, lai Krievija netiktu ne par metru tālāk, kas apzinās, ka ukraiņi bez pārspīlējumiem sargā visu Eiropas demokrātiju un brīvību. Klubiņš bija gatavs [darboties] jau no pirmās kara dienas, kad Krievija iebruka [Ukrainā]," stāstīja Blaus.

"Tad bija tā, ka sazvanījāmies vairāki uzņēmēji, un visiem tā ideja pirkt kaut kādus cimdiņus, apdrukāt ar logotipiem un sūtīt partneriem – tas šķebina uz tā fona, ka Ukrainā tie līdzekļi nestu 10 reizes lielāku labumu.

Tāpēc [līdzīgi domājošos] nebija grūti savākt. Mums Latvijā uzņēmēji ir ar sirdi īstajā vietā," viņš piebilda. 

Gan "Eco Baltia" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, gan finanšu vadības kompānijas "Primum" valdes priekšsēdētājs Raivo Pede piekrita, ka līdzekļi, lai ziedotu, uzņēmējiem ir, jautājums ir tikai par katra prioritātēm. 

"Mēs šeit, dzīvojot pārticībā un siltumā, visi varam atļauties uzdāvināt dāvanas un, protams, arī es bieži vien saņemu no partneriem Ziemassvētkos visādus brīnumus. Ir jauki, ka atceras, bet esmu pilnīgi pārliecināts, ka es, mani partneri, sadraudzības cilvēki un kompānijas jutīsies daudz labāk, ja šoreiz līdzekļus, kas paredzēti Ziemassvētku dāvanām, veltīsim ukraiņiem," uzsvēra Simanovičs. 

Savukārt Pede vērtēja, ka, lai gan ziedošanas kanālu un iespēju, kā to darīt, ir daudz, formāts "Uzņēmēji mieram" kompānijām un uzņēmējiem ir izveidots tiešām parocīgs. Viņa pieredze, sūtot ziedojumu, bijusi ļoti ērta. 

Sagādāt to, kas tieši šobrīd visvairāk nepieciešams, uzņēmēju iniciatīvai palīdz ukrainiete Oksana Hončarenko. 

"Koordinācija starp Latviju un Ukrainu notiek šādi – no Ukrainas nāk oficiāli lūgumi no armijas daļām, slimnīcām un bērnudārziem, un ar šiem lūgumiem es dodos uz fondu "Uzņēmēji mieram". Viņi sastāda sarakstu, iepērk vajadzīgos materiālus un preces, un es tās nogādāju uz Ukrainu. Līdzi nāk vajadzīgie dokumenti un pavadzīmes, uz robežas visa krava tiek deklarēta, un es vedu to pa taisno organizācijām, kas bija vērsušās pie mums ar palīdzības lūgumu," viņa stāstīja. 

Šobrīd aktuālākās problēmas Ukrainā ir ar elektroenerģiju un tās padevi. Cilvēki burtiski dzīvo sveču gaismā un aukstumā, jo daudzām ēkām bez elektrības nav iespējama apkure. 

"Ja slimnīcas vēl ir nodrošinātas ar rezerves ģeneratoriem, tad bērnudārzi diemžēl ne. Naudas to iegādei arī nav.

Pilsētās bērnu vecāki vāc naudu un paši cenšas iegādāties ģeneratorus, bet lauku ciematos, kur rocība mazāka, bet iekārtas ir dārgas, ģeneratorus nogādāt cenšamies mēs," norādīja Hončarenko. 

Tāpat viņa norādīja, ka ārkārtīgi daudz vajadzību ir arī frontē, – akūti nepieciešami ne tikai mazie ģeneratori, bet arī guļammaisi, siltās drēbes un citas lietas. 

"Ja Krievija uzvarēs šajā karā, tad tas ir karš Eiropā, kas turpināsies.

Kā teica mūsu ukraiņu kolēģe, – diemžēl mantas tiek iznīcinātas, nolietojas, tās vajag visu laiku. Un mēs šeit nerunājam par munīciju, ko sniedz lielās valstis, mēs runājam par vienkāršām, praktiskām lietām – guļammaisi, siltais apģērbs, medicīnas iekārtas, "poverbankas", ģeneratori. Ir vienkārši jāturpina iesāktais, jākāpina tempi. Es noteikti ticu, ka ir tāda lieta kā karma un, jo vairāk atbalsti citus, jo vieglāk lietas notiek tev pašam," vērtēja Simanovičs. 

"Šeit dzīvojot, mums ir prātam neaptverami iedomāties, kas notiek tur. Ja jūs mājās apsedzaties ar divām segām un jums liekas auksti, iedomājieties, kas notiek, ja jums nav mājas, nav gultas un ir viena sega, un jāguļ vienkārši tur, kur sniegs nekrīt virsū," viņš piebilda. 

Uzņēmēji aicināja arī citus iesaistīties vai turpināt ziedot un palīdzēt, jo situācija Ukrainā ir smaga un katra palīdzība – nauda, mantas vai brīvprātīgais darbs – ir nozīmīga.