Pētniece uzsvēra, ka ir svarīgi atšķirt izrunu no akcenta. "Pat ja mums ir perfekta vārdu izruna, mums, visticamāk, būs akcents, [no kura] sapratīs, ka esam, piemēram, no Baltijas," sacīja Veckalne, iedrošinot, ka akcents ir brīnišķīga parādība.
Akcents bieži vien mēdz slēpties intonācijā, uzsvarā vai burtu izrunā, kas ir raksturīgs savai dzimtajai valoda.
Tulkošanas uzņēmuma “Skrivanek” vadītājs Vasilijs Ragacevičs izrunas uzlabošanai ieteica izmēģināt dažādas valodu apguves aplikācijas, kurās var klausīties vārdu izrunu un atkārtot to, līdz esi apmierināts ar rezultātu. Tāda aplikācija ir, piemēram, "Duolingo", kurā lielo kopienu valodas var apgūt arī dažādu spēļu veidā, apgūstot vārdiņus, dziedot, skatoties videoklipus.
“Skrivanek” vadītājs Rugacevičs piekrita izteicienam, ka cilvēks ir apguvis valodu tad, kad tajā viņš spēj domāt. "Tas ir zemapziņas process – cilvēks pilnīgi jūt šo valodu un ir noticis "klikšķis", ir valodas izjūta," viņš pauda.
Atbildot uz jautājumu, vai mūsdienās valodas joprojām iesaka apgūt, “iekaļot” vārdus, Latvijas Universitātes Profesionālās maģistra studiju programmas „Rakstiskā tulkošana” lektore Helēna Gizeleza sacīja, ka pašai nav zināms cits veids, kā iemācīties jaunus vārdus.
Savukārt Ragacevičs ieteica pieiet tam radoši: "Doties uz ārzemēm, aiziet uz kādu veikalu, mēģināt iepirkties, pārdevējam ko pārprasīt. Šādas stresa situācijas piespiež mūs ļoti labi valodu atcerēties."
"Ja esam iesācēji, necenšamies sākt ar ziņu kanāla skatīšanos. Sākam ar multfilmām, raidījumiem bērniem, jo [tur] valoda ir vienkārša, ļoti skaidri un pareizi izrunāta," teica Ragacevičs.
Tāpat ieteicams atrast kādu sarunu partneri vai interešu pulciņu, kur runā apgūstamajā valodā. Tur ir ieteicams uzdot jautājumus un lūgt pakomentēt, kādēļ konkrēto vārdu tā izrunā un vai tas ir literāri pareizi.