Katra šāda sprauga "palielina iespēju, ka vīruss caur to iekļūst, izraisot slimību," portālam "CNN" skaidroja Jeila Medicīnas skolas asociētā profesore Dr. Mona Gohāra.
"Lai maska piegulētu pareizi, tai jāskar āda un nevis sejas apmatojums," norādīja Gohāra. Ja maska pilnībā noklāj bārdu, problēmu nav. Pretējā gadījumā starp masku un seju veidojas neliela sprauga, kas ieelpas brīdī ļauj degunā iekļūt gaisam un potenciāli arī vīrusa pilieniem, ja tādi ir tuvumā.
Hamburgas Tehniskās universitātes pētnieks Robinsons Periks "CNN" norādīja, ka vien 0,2 milimetru liela sprauga ļauj iekļūt 2–8% nefiltrēta gaisa.
Veselības aprūpes jomā strādājošajiem maskas jāvalkā bieži, un arī pirms pandēmijas viņiem bija skaidrs, ka sejas apmatojums ir šķērslis pareizai maskas valkāšanai.
Bārdas nēsātājiem visnepiemērotākie esot respiratori N95. Kuplāks sejas apmatojums var aizsegt arī respiratora izelpas vārstu, kas paredzēts tam, lai atvieglotu elpošanu.
Maskas valkāšana pilnībā nepasargā no inficēšanās ar vīrusu, bet var palīdzēt ierobežot tā izplatīšanos starp cilvēkiem gaisa pilienu veidā.
Pētnieki norāda – ja bārda neļauj maskai piegulēt sejai, bet to pilnībā noskūt nešķiet labs risinājums, drošības labad tomēr vērts padomāt par bārdas stila maiņu, pielāgojot to maskas izmēram. Vēl viens variants ir valkāt nevis vienu, bet divas maskas, lai nodrošinātu, ka seja ir nosegta pilnībā.
