Restes iedzīvotāji nereti uzstāda arī namu gaiteņos, tādējādi arī nosprostojot evakuācijas ceļus.
Kādas Rīgas ēkas iedzīvotājs raidījumu informēja par koplietošanas koridorā uzstādītajām restēm, kas norobežo dzīvokļa durvis. Šīs restes nesen radīja sarežģījumus arī ugunsdzēsējiem, kuriem bija jācīnās ar šīm restēm, lai tiktu pie dzīvokļa, kur izcēlies ugunsgrēks.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, atbildot uz iedzīvotāja vēstuli par restēm, norādīja, ka uzdots zināms termiņš, kurā jārīkojas apsaimniekotājam, un nelikumīgi uzstādītās restes jānoņem. Iedzīvotājs raidījumu informēja, ka apsaimniekotājs SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" trīs mēnešu laikā nav veicis nekādus pasākumus, jo restes kā stāv, tā stāv.
“Rīgas namu pārvaldnieka” (RNP) pārstāvis Krists Leiškalns atzina, ka “situācija kļūst arvien aktuālāka ar katru dienu, šīs restes, kas ir daudzās mājās uzliktas, pēc būtības ēkās atrasties nedrīkstētu”.
“Visbiežāk tās neatbilst evakuācijas normām un prasībām, kādas ir spēkā, sekojoši tām tur nebūtu jābūt. Ja mēs runājam par RNP lomu šajā stāstā, tad mēs šobrīd esam vairāk tādā kā starpnieka lomā starp dzīvokļu īpašniekiem un dienestiem, jo šajā konkrētajā ēkā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests bija veicis apsekošanu, mēs saņēmām no dienesta aktu par to, ka evakuācijas ceļos atrodas šķēršļi, sekojoši tie būtu jānoņem,” stāstīja Leiškalns.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš skaidroja – ja restes uzstādītas kaut kādā ejā, tas papildus prasa laiku, lai iekļūtu attiecīgajā dzīvoklī.
“Ir bijuši tādi precedenti, ka, ja pat saskaņotas restes uz logiem ir, it kā sargās no zagļiem, bet ugunsgrēka gadījumā tās restes traucē, lai cilvēkus varētu izglābt. Jo evakuācijas ceļi ir degoši, cilvēki ārā netiek, un pa logiem viņi arī ārā netiek. Cilvēkiem ir jāizvērtē situācija, ko viņi grib – lai viņus apzog un mantas nav, un nopērk jaunu, vai arī otrādi – paši paliek sadeguši, un nav ne mantas, ne pašu,” skarbi norādīja Lagzdiņš.
RNP pārstāvis Leiškalns savukārt norādīja, ka pašlaik uzņēmums nosūta informāciju dzīvokļu īpašniekiem par to, ka būtu jāatjauno iepriekšējais stāvoklis – tāds, kāds bija ēkas uzbūvēšanas brīdī, vai arī, ja klientiem ir vēlme, ir iespējams uzstādīt kādas restes, bet tad jau tām ir jābūt pilnīgi cita veida sistēmām ar atbilstošu sistēmu evakuācijas ceļiem.
“Situācijā, kad dzīvokļu īpašnieki turpinās ignorēt [noteikumus], acīmredzami tiks saņemti administratīvie sodi, kurus šobrīd var piemērot gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, gan arī būvvalde. Līdz ar to tas varētu būt tas motivējošais resurss, kas varētu rosināt ātrāk pieņemt lēmumu par šo restu demontāžu,” sacīja Leiškalns.
Viņš norādīja, ka nelikumīgi uzstādītās restes iedzīvotāji var demontēt pašu spēkiem, piesaistīt šim nolūkam kādu uzņēmumu vai arī jebkurā brīdī lūgt to izdarīt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, kas pēc tam šī pakalpojuma maksu pieskaitīs ikmēneša īres rēķinam.