Zemgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Lauku atbalsta dienesta vadītājs Viesturs Reinfelds apstiprina:
„Tās ir lauku pupas, kuras zemnieki audzē”.
„Lauku pupas kalpo diviem mērķiem. No 2015.gada jāievieš zaļināšana, sākot no 10 hektāriem ir jābūt vairākām kultūrām, un lauku pupas kalpo dažādošanai,” stāsta Reinfelds, piebilstot, ka pupas ir ekoloģisks augs, un lauksaimnieki saņem visus maksājumus no Eiropas Savienības (ES).
Šādu skaidrojumu apstiprina zemnieks Raimonds Kazbuks. „It kā jau zemnieki paši par sevi neuzdrošinājās vai negribēja audzēt [lauku pupas]. Bet bija Eiropas prasības – 5% ir jāatstāj zaļināšanas kultūrai,” norāda Kazbuks.
„Mēs jau otro gadu izvēlējāmies audzēt pupas. Esam apmierināti, jo pupa nav tik vienkārši novācama. Ja dabū četras tonnas un cena ir 200 eiro, tad pupu audzēšana atmaksājas. Pupas arī ir labs priekšaugs citām kultūrām. Nākošajā gadā stipri maz vajag slāpekli,” pauž Kazbuks.
Zemnieks arī ir atradis noņēmējus, kuri pupas labi uzpērk un realizē tālāk. „Kad viņas izžūst, tad var pārdot kā pirmo vai otro klasi. Pirmo klasi pārdot vairāk nekā par 200 eiro, savukārt otro – par 180. Pasaulē mīl labu produktu – ja par tonnu maksā 200 eiro, izdevumu daļa nemaz nav tik liela,” klāsta Kazbuks.
Viņš neslēpj, ka „liela daļa aiziet uz ārzemēm, kur pupas vairāk izmanto”. Proti, Latvijas pupas tiek gatavotas lopbarībai, jo no tām ražo miltus.
Zemnieks iesmej, ka ārzemnieki jau iemanījušies, kā mūsējās lauku pupas izmantot pārtikā, pasniedzot pat restorānos. Tikmēr Latvijas iedzīvotāji ar fantastisko proteīna avotu baro cūkas.
