LTV raidījuma “4.studija” skatītāja Marija katru gadu čakli saldē ogas un dārzeņus, lai ziemā tiktu pie pašas dārziņā audzētiem labumiem. “Es parasti lieku tā, ka varu izmantot vienai reizei – ja atveru sasaldētas zemenes, palieku zem auksta ūdens un ar karoti uzlieku,” stāsta Maira.
Taču neskaidrība ir par traukiem, kuros var saldēt pārtiku – vai tie ir tikai speciāli saldēšanai paredzētie trauki, vai arī var izmantot krējuma, saldējuma un salātu kārbas. “Es izmantoju kārbiņas no saldējuma,” stāsta Maira.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MLĶF) Polimēru materiālu tehnoloģijas katedras profesors Remo Merijs-Meri gan noteikti neiesaka saldēt ogas vai dārzeņus plastmasas maisiņos, kurus var iegādāties lielveikalos. “Mēs tā īsti nevaram zināt, kāds ir izcelsmes avots šai plastmasai: vai tā tiek ražota no pirmējā polimēra, vai satur kādu daļu no otrreizējā polimēra,” norāda profesors.
Tātad pastāv iespēja, ka šie iepakojumi ražoti no otrreizējās pārstrādes materiāla. Eiropas Savienības normas strikti nosaka, ka pārtikas iepakojumi paredzēti tikai vienreizējai lietošanai.
Savukārt lietotās saldējuma kārbas izmantot ir drošāk. “Tām drošības pakāpe ir lielāka, jo tās jau ir paredzētas pārtikas produktu iepakošanai un uzglabāšanai pie zemas temperatūras,” skaidro Merijs-Meri.
Viņš arī vērš uzmanību, ka jāņem vērā materiāla izmaiņas, kas var notikt sasaldējot, jo materiāli atšķiras un polimēri var būt trausli un kļūt neizmantojami.
Arī par kaitīgiem savienojumiem saldēšanas procesā nav pamata uztraukties. “Lielākās iespējas, ka no plastmasas var migrēt kādi kaitīgi savienojumi, galvenokārt pie paaugstinātas temperatūras. Pie pazeminātām temperatūrām vielu migrācijas procesi ir ievērojami palēnināti,” skaidro RTU profesors.
Tātad aukstuma ietekmē sliktākais, kas var notikt ar nepiemērotu kārbu – tā var saplaisāt. Ja tomēr tiek izmantota lietota kārba, iesaka izmantot to, kurā bijuši saldēti produkti.
Tikmēr uztura speciālistiem viedokļi par ogu saldēšanu atšķiras. “Ir uztura speciālisti, kuri uzskata, ka saldēt nevajag, vienīgās var smiltsērkšķi, jo to struktūra un molekulas necietīs. Es pati nesaldēju. Es pieturos pie tā, ka man patīk ievārījumu veids ar cukuru,” saka veselīga kafejnīcas īpašniece Krista Kalnarāja.
Taču citi speciālisti pārliecināti, ka ogas vitamīnus saglabā, ja tās uzreiz no dārza ieliek saldētavā. “Turot istabas temperatūrā, nevis ledusskapī, būtiski zaudējam vitamīnus ar katru dienu.
Saldējot ogām varam nodrošināt līdz pat 90% vitamīnu daudzumu, kāds tas bijis.
Pārsvarā zaudē ūdenī šķīstošos vitamīnus: C vitamīnu, B grupas vitamīnus,” skaidro institūta "Bior" vecākā eksperte Inese Siksna.
Ogas gan vajag nomazgāt, lai nerodas lieks piesārņojums un nevajag atkausēt un sasaldēt atkārtoti. Tad ziemā būs kas veselīgs, ko likt uz kārā zoba.
