Sadaļas Sadaļas

4. studija

4. studija

4. studija

Padoms bez maksas. FKTK finanšu pratības eksperte Aija Brikše

Vai tas ir tik pašsaprotami - savā dārzā dedzināt lapas un zarus?

Ko drīkst un ko nedrīkst dedzināt piemājas dārzā?

Valsts vides dienests norāda, ka šogad cilvēki savos piemājas dārzos, kā arī uzņēmumos pārāk aizrāvušies ar dedzināšanu. Ko drīkst un ko nedrīkst dedzināt piemājas dārzā?

Šobrīd mazdārziņos un piemājas saimniecībās vērojami apkārtnes sakopšanas darbi. Tiek zāģēti sausie zari, grābta pērnā zāle, kas kopā ar dažādiem sadzīves atkritumiem sagulst ugunskura vietā.

Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis uzsvēra, ka

aizliegts dedzināt ne tikai sadzīves atkritumus, bet arī bioloģiskos atkritumus.

“Tas nozīmē to, ka savas vecās riepas, ikdienā radušos atkritumus, pārtikas iepakojumus un tā tālāk, protams, nedrīkst dedzināt, bet nedrīkst dedzināt arī pērnā gada lapas, kompostu. Jebkādus tādus atkritumus ir aizliegts dedzināt,” norādīja Sadovskis.

Cilvēkam šķiet, ka uguns spēj iznīcināt un noslēpt visu, arī auto riepas, kuras nav izdevies nodot, vai būvgružus. Tomēr, izrādās, ka šāda dedzināšana ir ne tikai pretlikumīga un sodāma, bet arī nopietni apdraud veselību.

“Ja mēs skatāmies atkritumu sastāvu, tad mēs redzam, ka atkritumi visbiežāk satur bīstamas ķīmiskās vielas. Ugunskurā dedzinot atkritumus, ir salīdzinoši zema temperatūra, un visas šīs ķīmiskās vielas pilnībā nesadeg. Respektīvi, tās izplatās apkārtējā vidē. Un šeit, protams, pirmais risks ir atkritumu dedzinātājam, jo viņš ieelpo šos indīgos dūmus. Bet ir arī tāds ilgtermiņa risks apkārtējai videi un cilvēku veselībai, jo šīs indīgās vielas tiek emitētas gaisā, un līdz ar to tās vēlāk nosēžas uz augsnes,” skaidroja Valsts vides dienesta Sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Kļaveniece.

Nonākuši augsnē, visbīstamākie ir tā saucamie smagie metāli, dažādi noturīgie organiskie savienojumi – kancerogēnie dioksīni un furāni. Tie ir ļoti toksiski un uzkrājas dzīvajos organismos, izsaucot virkni nelabvēlīgu efektu, piemēram, cilvēku un dzīvnieku saslimšanu, iedzimtus defektus, var izraisīt vēzi, alerģijas, bojāt nervu sistēmu un imūnsistēmu. Šie ļoti stabilie savienojumi vidē var saglabāties vairākus gadus, pat gadu desmitus, pirms tie noārdās.

Valsts vides dienesta pārstāve informēja, ka šogad ir novērota jauna tendence – tiek dedzināti vadi, lai iegūtu metāllūžņus. Kādā saimniecībā dedzinātas pat automašīnas, jo krāsaino metālu bez piejaukumiem esot vieglāk nodot metāllūžņos. Izmeklēšana šajā lietā vēl turpinās.

Kā norādīja Kļaveniece, biežākais cēlonis atkritumu dedzināšanai ir tas, ka atkritumu radītājam vispār nav atkritumu apsaimniekošanas līguma vai arī līgums ir tīri formāls. Piemēram, Lucavsalā ir redzams spilgts pierādījums tam, ka mazdārziņu īpašnieki nav noslēguši ar pašvaldību vienošanos par atkritumu apsaimniekošanu. Bijusi talka un, kā redzams, maisos ir ne tikai sadzīves atkritumi, bet izmestas arī lielgabarīta mēbeles.

Pašvaldībām kā atbildīgajām par atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu savā administratīvajā teritorijā būtu jāpievērš uzmanība, vai šie līgumi ir noslēgti un vai tie ir par atbilstošu atkritumu daudzumu. “Jo šis ir priekšnosacījums, lai atkritumi nenonāktu vidē. Un otrām kārtām, lai tie netiktu dedzināti, jo tās pašas riepas un būvniecības atkritumi mazdārziņu teritorijās visbiežāk tiek sadedzināti,” teica Kļaveniece.

Šādu rīcību klasificē kā atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumu, un sods privātpersonai paredzēts līdz pat 1000 eiro.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sniedze Sproģe atklāja, ka bieži vien cilvēkiem, kuriem Rīgā ir līgums par atkritumu izvešanu ikdienā, liekas, ka mazdārziņā, nomalē līgumu nevajag. 

“Katrā vietā, kur rada atkritumus, ir vajadzīgs šis līgums, un atkritumi ir jāizved,” norādīja Sproģe.

Protams, ne jau katrs piemājas dārzā dedzinās visus iespējamos saimniekošanas pārpalikumus. Taču, vai tiesa, ka nedrīkst sadedzināt arī pērnās lapas un citus dārza darbos radušos atkritumus?

“Drīkst dedzināt lapas, zarus, tādas lietas savā privātā mājā, ierīkotā vietā, atbildot par ugunsdrošību, ja pašvaldības saistošajos noteikumos tas ir atļauts. Ja nav atļauts, tad nedrīkst,” sacīja Sproģe.

Sproģe piebilda, ka “nedrīkst kaitināt kaimiņus, tātad, ja kaimiņiem nepatīk, tad nedrīkst”. Šāds punkts esot arī Rīgas noteikumos. Ja nav sūdzību no kaimiņiem, tad mazos daudzumos, piemēram, zarus drīkst dedzināt.

Tātad, pirms ugunskurā mest atkritumus, jānoskaidro, kas ir paredzēts jūsu pašvaldības saistošajos noteikumos. Tie nebūs visā Latvijas teritorijā vienādi. Piemēram, Rīgā pašvaldības policija jūs var apciemot par to vien, ka piemājas dārzā dedzināt pērno lapu kaudzi un kodīgie dūmi sākuši traucēt kaimiņiem. Tomēr likuma sargi sola katru gadījumu izvērtēt individuāli.

Vienīgais, ko pavisam droši varat dedzināt savas piemājas saimniecības vai dārza ugunskurā, ir malka.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ikdienai
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt